Sarunvārdnīca

lv Pagātne 2   »   pt Passado 2

82 [astoņdesmit divi]

Pagātne 2

Pagātne 2

82 [oitenta e dois]

Passado 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu portugāļu (PT) Spēlēt Vairāk
Vai tev bija jāizsauc ātrā palīdzība? T--este-de-c---a--u-- a-bu-----a? T------ d- c----- u-- a---------- T-v-s-e d- c-a-a- u-a a-b-l-n-i-? --------------------------------- Tiveste de chamar uma ambulância? 0
Vai tev bija jāizsauc ārsts? Ti-e-t- de ------ ----d-co? T------ d- c----- o m------ T-v-s-e d- c-a-a- o m-d-c-? --------------------------- Tiveste de chamar o médico? 0
Vai tev bija jāizsauc policija? Ti-este-d- -h--a- --p---ci-? T------ d- c----- a p------- T-v-s-e d- c-a-a- a p-l-c-a- ---------------------------- Tiveste de chamar a polícia? 0
Vai Jums ir telefona numurs? Tikko vēl bija. V-cê t-----n--er---e t--ef---? Ain-- -g-ra o tinha. V--- t-- o n----- d- t-------- A---- a---- o t----- V-c- t-m o n-m-r- d- t-l-f-n-? A-n-a a-o-a o t-n-a- --------------------------------------------------- Você tem o número de telefone? Ainda agora o tinha. 0
Vai Jums ir adrese? Tikko vēl bija. Você --m o e--e---o? Ai--a a-o-a o--i--a. V--- t-- o e-------- A---- a---- o t----- V-c- t-m o e-d-r-ç-? A-n-a a-o-a o t-n-a- ----------------------------------------- Você tem o endereço? Ainda agora o tinha. 0
Vai Jums ir pilsētas plāns? Tikko vēl bija. Vo-ê-tem ------- A--d-----ra-o--i-ha. V--- t-- o m---- A---- a---- o t----- V-c- t-m o m-p-? A-n-a a-o-a o t-n-a- ------------------------------------- Você tem o mapa? Ainda agora o tinha. 0
Vai viņš atnāca laikā? Viņš nevarēja atnākt laikā. E-----i ----u--?--l- --o-co-s----a----gar-- h-r--. E-- f-- p------- E-- n-- c-------- c----- a h----- E-e f-i p-n-u-l- E-e n-o c-n-e-u-a c-e-a- a h-r-s- -------------------------------------------------- Ele foi pontual? Ele não conseguia chegar a horas. 0
Vai viņš atrada ceļu? Viņš nevarēja atrast ceļu. Ele ach-u o--a--n-o? --e--ã----n-egui--a-har --caminh-. E-- a---- o c------- E-- n-- c-------- a---- o c------- E-e a-h-u o c-m-n-o- E-e n-o c-n-e-u-a a-h-r o c-m-n-o- ------------------------------------------------------- Ele achou o caminho? Ele não conseguia achar o caminho. 0
Vai viņš tevi saprata? Viņš nevarēja mani saprast. E-e--n-----u---- --- --o----co--eg-ia en--n--r. E-- e----------- E-- n-- m- c-------- e-------- E-e e-t-n-e---e- E-e n-o m- c-n-e-u-a e-t-n-e-. ----------------------------------------------- Ele entendeu-te? Ele não me conseguia entender. 0
Kāpēc tu nevarēji atnākt laikā? P---u- - ----nã--e--s-pont--l? P----- é q-- n-- e--- p------- P-r-u- é q-e n-o e-a- p-n-u-l- ------------------------------ Porque é que não eras pontual? 0
Kāpēc tu nevarēji atrast ceļu? P--q-e é -ue-n-o ---s--ui-s--char ----m--h-? P----- é q-- n-- c--------- a---- o c------- P-r-u- é q-e n-o c-n-e-u-a- a-h-r o c-m-n-o- -------------------------------------------- Porque é que não conseguias achar o caminho? 0
Kāpēc tu nevarēji viņu sprast? Po--ue é qu- nã--o c--s-g-i-s -----de-? P----- é q-- n-- o c--------- e-------- P-r-u- é q-e n-o o c-n-e-u-a- e-t-n-e-? --------------------------------------- Porque é que não o conseguias entender? 0
Es nevarēju atnākt laikā, jo nenāca autobuss. E- nã-conseguia ----a- --h---- p-r--- -ã---av-- a-t-c-rro. E- n----------- c----- a h---- p----- n-- h---- a--------- E- n-o-o-s-g-i- c-e-a- a h-r-s p-r-u- n-o h-v-a a-t-c-r-o- ---------------------------------------------------------- Eu nãoconseguia chegar a horas porque não havia autocarro. 0
Es nevarēju atrast ceļu, jo man nebija pilsētas plāna. E--nã----ns-gu-- e--o-trar o c-minh- po--u- n-o-t-n-- -m ---a d- -i-ad-. E- n-- c-------- e-------- o c------ p----- n-- t---- u- m--- d- c------ E- n-o c-n-e-u-a e-c-n-r-r o c-m-n-o p-r-u- n-o t-n-a u- m-p- d- c-d-d-. ------------------------------------------------------------------------ Eu não conseguia encontrar o caminho porque não tinha um mapa da cidade. 0
Es nevarēju viņu saprast, jo mūzika bija tik skaļa. E--n------o-segu-- -n-ender por-ue a ---i-a --tav- -u-t- -l--. E- n-- o c-------- e------- p----- a m----- e----- m---- a---- E- n-o o c-n-e-u-a e-t-n-e- p-r-u- a m-s-c- e-t-v- m-i-o a-t-. -------------------------------------------------------------- Eu não o conseguia entender porque a música estava muito alta. 0
Man bija jāņem taksometrs. Eu---ve qu--a-----r-u---áxi. E- t--- q-- a------ u- t---- E- t-v- q-e a-a-h-r u- t-x-. ---------------------------- Eu tive que apanhar um táxi. 0
Man bija jānopērk pilsētas plāns. E--ti-- -ue -omprar-um ma--. E- t--- q-- c------ u- m---- E- t-v- q-e c-m-r-r u- m-p-. ---------------------------- Eu tive que comprar um mapa. 0
Man bija jāizslēdz radio. E- tive -ue -es--g-r-----d--. E- t--- q-- d------- o r----- E- t-v- q-e d-s-i-a- o r-d-o- ----------------------------- Eu tive que desligar o rádio. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Svešvalodas labāk apgūt ārzemēs!

Pieaugušajiem nav tik viegli iemācīties valodu kā bērniem. Viņu smadzenes ir pilnībā attīstījušās. Tādēļ tās vairs nevar tik labi izveidot jaunas atiņas sistēmas. Bet arī pieaugušais var iemācīties svešvalodu ļoti labi. Lai to paveiktu, viņam ir jādodas uz valsti, kurā šo valodu izmanto. Svešvalodu jo īpaši efektīvi ir iemācīties ārzemēs. Jebkurš, kurš ir bijis valodas brīvdienās, to apstiprinās. Iemācīties valodu vislabāk var tad, kad atrodas valodas dabiskajā vidē. Jauns pētījums ir nonācis pie interesantiem rezultātiem. Tas parāda, ka cilvēks apgūst valodu ārzemēs savādāk. Smadzenes apstrādā svešvalodu tāpat kā dzimto. Pētnieki ir ilgi domājuši, ka pastāv dažādi mācīšanās procesi. Un šķiet, ka šis eksperiments ir to pierādījis. Grupai testa subjektu bija jāapgūst mākslīgi veidota valoda. Daži testa subjekti apmeklēja parastus valodu kursus. Citi mācījās neīstā ārzemju situācijā. Šiem testa subjektiem bija jāiemācas orientēties ārvalstu uzstādījumos. Visi, ar kuriem tie sazinājās, runāja jaunajā valodā. Visi, ar kuriem tie kontaktējās, runāja jaunajā valodā. Tie piederēja pie nepazīstamas runātāju kopienas. Tādēļ viņi bija spiesti iemācīties ātri jauno valodu. Pēc kāda laika testa subjekti tika pārbaudīti. Abas grupas uzrādīja labu jaunās valodas zināšanu līmeni. Bet to smadzenes apstrādāja svešvalodu dažādi. Tie, kuri mācījās ‘ārzemēs’ uzrādīja satriecošu smadzeņu darbību. To smadzenes apstrādāja svešvalodas gramatiku, kā to dzimtās valodas gramatiku. Tāds pats mehānisms tika identificēts dzimtajā valodā runājošajiem. Valodu brīvdienas ir pati jaukākais un efektīvākais mācīšanās veids.