Sarunvārdnīca

lv Pagātne 2   »   ro Trecut 2

82 [astoņdesmit divi]

Pagātne 2

Pagātne 2

82 [optzeci şi doi]

Trecut 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu rumāņu Spēlēt Vairāk
Vai tev bija jāizsauc ātrā palīdzība? A -re-u-- ----h-m- - sa-v---? A t------ s- c---- o s------- A t-e-u-t s- c-e-i o s-l-a-e- ----------------------------- A trebuit să chemi o salvare? 0
Vai tev bija jāizsauc ārsts? A -re-u-t s--ch------cto-ul? A t------ s- c---- d-------- A t-e-u-t s- c-e-i d-c-o-u-? ---------------------------- A trebuit să chemi doctorul? 0
Vai tev bija jāizsauc policija? A --e---t să -hemi -----ia? A t------ s- c---- p------- A t-e-u-t s- c-e-i p-l-ţ-a- --------------------------- A trebuit să chemi poliţia? 0
Vai Jums ir telefona numurs? Tikko vēl bija. Av----num---l -- tel-fon- Mai --aint- -l-------în--. A---- n------ d- t------- M-- î------ î- a---- î---- A-e-i n-m-r-l d- t-l-f-n- M-i î-a-n-e î- a-e-m î-c-. ---------------------------------------------------- Aveţi numărul de telefon? Mai înainte îl aveam încă. 0
Vai Jums ir adrese? Tikko vēl bija. A-eţi---resa? -a- î--in--------am --c-. A---- a------ M-- î------ o a---- î---- A-e-i a-r-s-? M-i î-a-n-e o a-e-m î-c-. --------------------------------------- Aveţi adresa? Mai înainte o aveam încă. 0
Vai Jums ir pilsētas plāns? Tikko vēl bija. Av-ţ- -a--- -ra-u--i- Mai--n-in-- o ave-m -n-ă. A---- h---- o-------- M-- î------ o a---- î---- A-e-i h-r-a o-a-u-u-? M-i î-a-n-e o a-e-m î-c-. ----------------------------------------------- Aveţi harta oraşului? Mai înainte o aveam încă. 0
Vai viņš atnāca laikā? Viņš nevarēja atnākt laikā. A-v--- -a--i--? ----- a-p-tut v-n- l--ti--. A v--- l- t---- E- n- a p---- v--- l- t---- A v-n- l- t-m-? E- n- a p-t-t v-n- l- t-m-. ------------------------------------------- A veni la timp? El nu a putut veni la timp. 0
Vai viņš atrada ceļu? Viņš nevarēja atrast ceļu. A găsi- -rum-------n--a--------ăsi d--m--. A g---- d------ E- n- a p---- g--- d------ A g-s-t d-u-u-? E- n- a p-t-t g-s- d-u-u-. ------------------------------------------ A găsit drumul? El nu a putut găsi drumul. 0
Vai viņš tevi saprata? Viņš nevarēja mani saprast. Te-- ---e--s--E- n--m-a -u-----n--le--. T--- î------- E- n- m-- p---- î-------- T--- î-ţ-l-s- E- n- m-a p-t-t î-ţ-l-g-. --------------------------------------- Te-a înţeles? El nu m-a putut înţelege. 0
Kāpēc tu nevarēji atnākt laikā? D--c- -u ai ----t --n- l- ----? D- c- n- a- p---- v--- l- t---- D- c- n- a- p-t-t v-n- l- t-m-? ------------------------------- De ce nu ai putut veni la timp? 0
Kāpēc tu nevarēji atrast ceļu? De ce n---i-pu-ut-gă---dr-m--? D- c- n- a- p---- g--- d------ D- c- n- a- p-t-t g-s- d-u-u-? ------------------------------ De ce nu ai putut găsi drumul? 0
Kāpēc tu nevarēji viņu sprast? D--ce-n--l-a- p-t----nţel-ge? D- c- n- l--- p---- î-------- D- c- n- l-a- p-t-t î-ţ-l-g-? ----------------------------- De ce nu l-ai putut înţelege? 0
Es nevarēju atnākt laikā, jo nenāca autobuss. Nu ----u--- --ni la---m- -e-a-e-e -- a cir-u--t n-c---- -u--buz. N- a- p---- v--- l- t--- d------- n- a c------- n--- u- a------- N- a- p-t-t v-n- l- t-m- d-o-r-c- n- a c-r-u-a- n-c- u- a-t-b-z- ---------------------------------------------------------------- Nu am putut veni la timp deoarece nu a circulat nici un autobuz. 0
Es nevarēju atrast ceļu, jo man nebija pilsētas plāna. N- am pu-u- -ăsi -rum---d--ar-ce--- a----u--o hartă a--r-şu-u-. N- a- p---- g--- d----- d------- n- a- a--- o h---- a o-------- N- a- p-t-t g-s- d-u-u- d-o-r-c- n- a- a-u- o h-r-ă a o-a-u-u-. --------------------------------------------------------------- Nu am putut găsi drumul deoarece nu am avut o hartă a oraşului. 0
Es nevarēju viņu saprast, jo mūzika bija tik skaļa. Nu-l-am p-----înţe-e---de-ar-ce mu---a e-a-aşa--------. N- l--- p---- î------- d------- m----- e-- a-- d- t---- N- l-a- p-t-t î-ţ-l-g- d-o-r-c- m-z-c- e-a a-a d- t-r-. ------------------------------------------------------- Nu l-am putut înţelege deoarece muzica era aşa de tare. 0
Man bija jāņem taksometrs. A t-e--it-s---a- un--ax-. A t------ s- i-- u- t---- A t-e-u-t s- i-u u- t-x-. ------------------------- A trebuit să iau un taxi. 0
Man bija jānopērk pilsētas plāns. A-t--bui--s--c--p-r - hartă ---r---lui. A t------ s- c----- o h---- a o-------- A t-e-u-t s- c-m-ă- o h-r-ă a o-a-u-u-. --------------------------------------- A trebuit să cumpăr o hartă a oraşului. 0
Man bija jāizslēdz radio. A t-eb-it -ă-opr-s- -a---u-. A t------ s- o----- r------- A t-e-u-t s- o-r-s- r-d-o-l- ---------------------------- A trebuit să opresc radioul. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Svešvalodas labāk apgūt ārzemēs!

Pieaugušajiem nav tik viegli iemācīties valodu kā bērniem. Viņu smadzenes ir pilnībā attīstījušās. Tādēļ tās vairs nevar tik labi izveidot jaunas atiņas sistēmas. Bet arī pieaugušais var iemācīties svešvalodu ļoti labi. Lai to paveiktu, viņam ir jādodas uz valsti, kurā šo valodu izmanto. Svešvalodu jo īpaši efektīvi ir iemācīties ārzemēs. Jebkurš, kurš ir bijis valodas brīvdienās, to apstiprinās. Iemācīties valodu vislabāk var tad, kad atrodas valodas dabiskajā vidē. Jauns pētījums ir nonācis pie interesantiem rezultātiem. Tas parāda, ka cilvēks apgūst valodu ārzemēs savādāk. Smadzenes apstrādā svešvalodu tāpat kā dzimto. Pētnieki ir ilgi domājuši, ka pastāv dažādi mācīšanās procesi. Un šķiet, ka šis eksperiments ir to pierādījis. Grupai testa subjektu bija jāapgūst mākslīgi veidota valoda. Daži testa subjekti apmeklēja parastus valodu kursus. Citi mācījās neīstā ārzemju situācijā. Šiem testa subjektiem bija jāiemācas orientēties ārvalstu uzstādījumos. Visi, ar kuriem tie sazinājās, runāja jaunajā valodā. Visi, ar kuriem tie kontaktējās, runāja jaunajā valodā. Tie piederēja pie nepazīstamas runātāju kopienas. Tādēļ viņi bija spiesti iemācīties ātri jauno valodu. Pēc kāda laika testa subjekti tika pārbaudīti. Abas grupas uzrādīja labu jaunās valodas zināšanu līmeni. Bet to smadzenes apstrādāja svešvalodu dažādi. Tie, kuri mācījās ‘ārzemēs’ uzrādīja satriecošu smadzeņu darbību. To smadzenes apstrādāja svešvalodas gramatiku, kā to dzimtās valodas gramatiku. Tāds pats mehānisms tika identificēts dzimtajā valodā runājošajiem. Valodu brīvdienas ir pati jaukākais un efektīvākais mācīšanās veids.