Sarunvārdnīca

lv Pagātne 2   »   sk Minulý čas 2

82 [astoņdesmit divi]

Pagātne 2

Pagātne 2

82 [osemdesiatdva]

Minulý čas 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovāku Spēlēt Vairāk
Vai tev bija jāizsauc ātrā palīdzība? Mu--l -----v-----sa--t--? M---- s- z------ s------- M-s-l s- z-v-l-ť s-n-t-u- ------------------------- Musel si zavolať sanitku? 0
Vai tev bija jāizsauc ārsts? Musel-si ---o--ť-le-ára? M---- s- z------ l------ M-s-l s- z-v-l-ť l-k-r-? ------------------------ Musel si zavolať lekára? 0
Vai tev bija jāizsauc policija? Mu--- -i za-ol-ť --l---u? M---- s- z------ p------- M-s-l s- z-v-l-ť p-l-c-u- ------------------------- Musel si zavolať políciu? 0
Vai Jums ir telefona numurs? Tikko vēl bija. M-te-t-l-f--n--čís-o?-Pr-------ľou -o--ho eš-- mal. M--- t-------- č----- P--- c------ s-- h- e--- m--- M-t- t-l-f-n-e č-s-o- P-e- c-v-ľ-u s-m h- e-t- m-l- --------------------------------------------------- Máte telefónne číslo? Pred chvíľou som ho ešte mal. 0
Vai Jums ir adrese? Tikko vēl bija. Mát- a---s-? ---d ---íľou---m ju----e --l. M--- a------ P--- c------ s-- j- e--- m--- M-t- a-r-s-? P-e- c-v-ľ-u s-m j- e-t- m-l- ------------------------------------------ Máte adresu? Pred chvíľou som ju ešte mal. 0
Vai Jums ir pilsētas plāns? Tikko vēl bija. M--e -apu --s--? -r-d--hvíľ-u so- -u e--e m-l. M--- m--- m----- P--- c------ s-- j- e--- m--- M-t- m-p- m-s-a- P-e- c-v-ľ-u s-m j- e-t- m-l- ---------------------------------------------- Máte mapu mesta? Pred chvíľou som ju ešte mal. 0
Vai viņš atnāca laikā? Viņš nevarēja atnākt laikā. P--š--l---ča-? Ne----l--r-s- na-a-. P------ n----- N------ p---- n----- P-i-i-l n-č-s- N-m-h-l p-í-ť n-č-s- ----------------------------------- Prišiel načas? Nemohol prísť načas. 0
Vai viņš atrada ceļu? Viņš nevarēja atrast ceļu. Naš--l c---u--N-m---l-----ť--e-t-. N----- c----- N------ n---- c----- N-š-e- c-s-u- N-m-h-l n-j-ť c-s-u- ---------------------------------- Našiel cestu? Nemohol nájsť cestu. 0
Vai viņš tevi saprata? Viņš nevarēja mani saprast. R---me---i- Nerozu-e- --. R------ t-- N-------- m-- R-z-m-l t-? N-r-z-m-l m-. ------------------------- Rozumel ti? Nerozumel mi. 0
Kāpēc tu nevarēji atnākt laikā? Pre---si n-mo--l---ísť -----? P---- s- n------ p---- n----- P-e-o s- n-m-h-l p-í-ť n-č-s- ----------------------------- Prečo si nemohol prísť načas? 0
Kāpēc tu nevarēji atrast ceļu? P-ečo s- n-mo-ol ---s--ce--u? P---- s- n------ n---- c----- P-e-o s- n-m-h-l n-j-ť c-s-u- ----------------------------- Prečo si nemohol nájsť cestu? 0
Kāpēc tu nevarēji viņu sprast? Pr----si mu n-----l-ro-umieť? P---- s- m- n------ r-------- P-e-o s- m- n-m-h-l r-z-m-e-? ----------------------------- Prečo si mu nemohol rozumieť? 0
Es nevarēju atnākt laikā, jo nenāca autobuss. Nemo--- som-p---ť-n----- --et--- n-šiel ž--den-a--o---. N------ s-- p---- n----- p------ n----- ž----- a------- N-m-h-l s-m p-í-ť n-č-s- p-e-o-e n-š-e- ž-a-e- a-t-b-s- ------------------------------------------------------- Nemohol som prísť načas, pretože nešiel žiaden autobus. 0
Es nevarēju atrast ceļu, jo man nebija pilsētas plāna. N--------om n---ť-c-st-- p-e--že--om --mal----u--e-t-. N------ s-- n---- c----- p------ s-- n---- m--- m----- N-m-h-l s-m n-j-ť c-s-u- p-e-o-e s-m n-m-l m-p- m-s-a- ------------------------------------------------------ Nemohol som nájsť cestu, pretože som nemal mapu mesta. 0
Es nevarēju viņu saprast, jo mūzika bija tik skaļa. N-r-z-m----om-------e---- hudb- bola p-í-iš-hla--á. N-------- s-- m-- p------ h---- b--- p----- h------ N-r-z-m-l s-m m-, p-e-o-e h-d-a b-l- p-í-i- h-a-n-. --------------------------------------------------- Nerozumel som mu, pretože hudba bola príliš hlasná. 0
Man bija jāņem taksometrs. Mu-e- --m-í-- -axí-om. M---- s-- í-- t------- M-s-l s-m í-ť t-x-k-m- ---------------------- Musel som ísť taxíkom. 0
Man bija jānopērk pilsētas plāns. Mu----so-----i- --pu m-st-. M---- s-- k---- m--- m----- M-s-l s-m k-p-ť m-p- m-s-a- --------------------------- Musel som kúpiť mapu mesta. 0
Man bija jāizslēdz radio. Mu--l-s-----pn---rá-io. M---- s-- v----- r----- M-s-l s-m v-p-ú- r-d-o- ----------------------- Musel som vypnúť rádio. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Svešvalodas labāk apgūt ārzemēs!

Pieaugušajiem nav tik viegli iemācīties valodu kā bērniem. Viņu smadzenes ir pilnībā attīstījušās. Tādēļ tās vairs nevar tik labi izveidot jaunas atiņas sistēmas. Bet arī pieaugušais var iemācīties svešvalodu ļoti labi. Lai to paveiktu, viņam ir jādodas uz valsti, kurā šo valodu izmanto. Svešvalodu jo īpaši efektīvi ir iemācīties ārzemēs. Jebkurš, kurš ir bijis valodas brīvdienās, to apstiprinās. Iemācīties valodu vislabāk var tad, kad atrodas valodas dabiskajā vidē. Jauns pētījums ir nonācis pie interesantiem rezultātiem. Tas parāda, ka cilvēks apgūst valodu ārzemēs savādāk. Smadzenes apstrādā svešvalodu tāpat kā dzimto. Pētnieki ir ilgi domājuši, ka pastāv dažādi mācīšanās procesi. Un šķiet, ka šis eksperiments ir to pierādījis. Grupai testa subjektu bija jāapgūst mākslīgi veidota valoda. Daži testa subjekti apmeklēja parastus valodu kursus. Citi mācījās neīstā ārzemju situācijā. Šiem testa subjektiem bija jāiemācas orientēties ārvalstu uzstādījumos. Visi, ar kuriem tie sazinājās, runāja jaunajā valodā. Visi, ar kuriem tie kontaktējās, runāja jaunajā valodā. Tie piederēja pie nepazīstamas runātāju kopienas. Tādēļ viņi bija spiesti iemācīties ātri jauno valodu. Pēc kāda laika testa subjekti tika pārbaudīti. Abas grupas uzrādīja labu jaunās valodas zināšanu līmeni. Bet to smadzenes apstrādāja svešvalodu dažādi. Tie, kuri mācījās ‘ārzemēs’ uzrādīja satriecošu smadzeņu darbību. To smadzenes apstrādāja svešvalodas gramatiku, kā to dzimtās valodas gramatiku. Tāds pats mehānisms tika identificēts dzimtajā valodā runājošajiem. Valodu brīvdienas ir pati jaukākais un efektīvākais mācīšanās veids.