Sarunvārdnīca

lv Pagātne 2   »   tr Geçmiş zaman 2

82 [astoņdesmit divi]

Pagātne 2

Pagātne 2

82 [seksen iki]

Geçmiş zaman 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu turku Spēlēt Vairāk
Vai tev bija jāizsauc ātrā palīdzība? Bi- am-u--n--ça--r--k----und----ydın? B-- a------- ç------- z------ m------ B-r a-b-l-n- ç-ğ-r-a- z-r-n-a m-y-ı-? ------------------------------------- Bir ambulans çağırmak zorunda mıydın? 0
Vai tev bija jāizsauc ārsts? D-kt-ru ç-ğırm-k zo-unda-----ın? D------ ç------- z------ m------ D-k-o-u ç-ğ-r-a- z-r-n-a m-y-ı-? -------------------------------- Doktoru çağırmak zorunda mıydın? 0
Vai tev bija jāizsauc policija? P---s- çağı-ma--zor-nda--ıyd--? P----- ç------- z------ m------ P-l-s- ç-ğ-r-a- z-r-n-a m-y-ı-? ------------------------------- Polisi çağırmak zorunda mıydın? 0
Vai Jums ir telefona numurs? Tikko vēl bija. S-zde-te-efo---um----ı --r--ı- D-ha-şi-d- -a--ı. S---- t------ n------- v-- m-- D--- ş---- v----- S-z-e t-l-f-n n-m-r-s- v-r m-? D-h- ş-m-i v-r-ı- ------------------------------------------------ Sizde telefon numarası var mı? Daha şimdi vardı. 0
Vai Jums ir adrese? Tikko vēl bija. Si----a-r---var-----D------m-i --rd-. S---- a---- v-- m-- D--- ş---- v----- S-z-e a-r-s v-r m-? D-h- ş-m-i v-r-ı- ------------------------------------- Sizde adres var mı? Daha şimdi vardı. 0
Vai Jums ir pilsētas plāns? Tikko vēl bija. S--de-ş------lan----r m-? -a-- --mdi-vardı. S---- ş---- p---- v-- m-- D--- ş---- v----- S-z-e ş-h-r p-a-ı v-r m-? D-h- ş-m-i v-r-ı- ------------------------------------------- Sizde şehir planı var mı? Daha şimdi vardı. 0
Vai viņš atnāca laikā? Viņš nevarēja atnākt laikā. O,---ktind- ----i-mi-(-rke- -ç-n)? Vaktin-- g--e-ed-. O- v------- g---- m- (----- i----- V------- g-------- O- v-k-i-d- g-l-i m- (-r-e- i-i-)- V-k-i-d- g-l-m-d-. ----------------------------------------------------- O, vaktinde geldi mi (erkek için)? Vaktinde gelemedi. 0
Vai viņš atrada ceļu? Viņš nevarēja atrast ceļu. O,---lu-----u--- (er----iç---? --lu --l--a--. O- y--- b---- m- (----- i----- Y--- b-------- O- y-l- b-l-u m- (-r-e- i-i-)- Y-l- b-l-m-d-. --------------------------------------------- O, yolu buldu mu (erkek için)? Yolu bulamadı. 0
Vai viņš tevi saprata? Viņš nevarēja mani saprast. O- ---i-a----- m--(e--ek -------B-n- -n----ma-ı. O- s--- a----- m- (----- i----- B--- a---------- O- s-n- a-l-d- m- (-r-e- i-i-)- B-n- a-l-y-m-d-. ------------------------------------------------ O, seni anladı mı (erkek için)? Beni anlayamadı. 0
Kāpēc tu nevarēji atnākt laikā? N-----v--t-n-----l--e-in? N---- v------- g--------- N-d-n v-k-i-d- g-l-m-d-n- ------------------------- Neden vaktinde gelemedin? 0
Kāpēc tu nevarēji atrast ceļu? Ned-- y-----ulama--n? N---- y--- b--------- N-d-n y-l- b-l-m-d-n- --------------------- Neden yolu bulamadın? 0
Kāpēc tu nevarēji viņu sprast? Ne-e- -----e-ke- iç----a-la-a-ad--? N---- o-- (----- i---- a----------- N-d-n o-u (-r-e- i-i-) a-l-y-m-d-n- ----------------------------------- Neden onu (erkek için) anlayamadın? 0
Es nevarēju atnākt laikā, jo nenāca autobuss. V-kti--e-----m-d----ü-k- -t--ü- -ok--. V------- g-------- ç---- o----- y----- V-k-i-d- g-l-m-d-m ç-n-ü o-o-ü- y-k-u- -------------------------------------- Vaktinde gelemedim çünkü otobüs yoktu. 0
Es nevarēju atrast ceļu, jo man nebija pilsētas plāna. Y--u---l---dım --n-- --h-r pl---- --k--. Y--- b-------- ç---- ş---- p----- y----- Y-l- b-l-m-d-m ç-n-ü ş-h-r p-a-ı- y-k-u- ---------------------------------------- Yolu bulamadım çünkü şehir planım yoktu. 0
Es nevarēju viņu saprast, jo mūzika bija tik skaļa. O----e-k---için--an-a--------ç-nkü---zik ç-k--e--i---. O-- (----- i---- a---------- ç---- m---- ç-- s-------- O-u (-r-e- i-i-) a-l-y-m-d-m ç-n-ü m-z-k ç-k s-s-i-d-. ------------------------------------------------------ Onu (erkek için) anlayamadım çünkü müzik çok sesliydi. 0
Man bija jāņem taksometrs. Ta-s--e -i-mek-zo-u-da-d-m. T------ b----- z----------- T-k-i-e b-n-e- z-r-n-a-d-m- --------------------------- Taksiye binmek zorundaydım. 0
Man bija jānopērk pilsētas plāns. Şe--- pl-nı --ma----r-n--yd-m. Ş---- p---- a---- z----------- Ş-h-r p-a-ı a-m-k z-r-n-a-d-m- ------------------------------ Şehir planı almak zorundaydım. 0
Man bija jāizslēdz radio. Ra-y-y--k------k -or-n---d--. R------ k------- z----------- R-d-o-u k-p-t-a- z-r-n-a-d-m- ----------------------------- Radyoyu kapatmak zorundaydım. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Svešvalodas labāk apgūt ārzemēs!

Pieaugušajiem nav tik viegli iemācīties valodu kā bērniem. Viņu smadzenes ir pilnībā attīstījušās. Tādēļ tās vairs nevar tik labi izveidot jaunas atiņas sistēmas. Bet arī pieaugušais var iemācīties svešvalodu ļoti labi. Lai to paveiktu, viņam ir jādodas uz valsti, kurā šo valodu izmanto. Svešvalodu jo īpaši efektīvi ir iemācīties ārzemēs. Jebkurš, kurš ir bijis valodas brīvdienās, to apstiprinās. Iemācīties valodu vislabāk var tad, kad atrodas valodas dabiskajā vidē. Jauns pētījums ir nonācis pie interesantiem rezultātiem. Tas parāda, ka cilvēks apgūst valodu ārzemēs savādāk. Smadzenes apstrādā svešvalodu tāpat kā dzimto. Pētnieki ir ilgi domājuši, ka pastāv dažādi mācīšanās procesi. Un šķiet, ka šis eksperiments ir to pierādījis. Grupai testa subjektu bija jāapgūst mākslīgi veidota valoda. Daži testa subjekti apmeklēja parastus valodu kursus. Citi mācījās neīstā ārzemju situācijā. Šiem testa subjektiem bija jāiemācas orientēties ārvalstu uzstādījumos. Visi, ar kuriem tie sazinājās, runāja jaunajā valodā. Visi, ar kuriem tie kontaktējās, runāja jaunajā valodā. Tie piederēja pie nepazīstamas runātāju kopienas. Tādēļ viņi bija spiesti iemācīties ātri jauno valodu. Pēc kāda laika testa subjekti tika pārbaudīti. Abas grupas uzrādīja labu jaunās valodas zināšanu līmeni. Bet to smadzenes apstrādāja svešvalodu dažādi. Tie, kuri mācījās ‘ārzemēs’ uzrādīja satriecošu smadzeņu darbību. To smadzenes apstrādāja svešvalodas gramatiku, kā to dzimtās valodas gramatiku. Tāds pats mehānisms tika identificēts dzimtajā valodā runājošajiem. Valodu brīvdienas ir pati jaukākais un efektīvākais mācīšanās veids.