Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   bg Минало време 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [осемдесет и три]

83 [osemdeset i tri]

Минало време 3

[Minalo vreme 3]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu bulgāru Spēlēt Vairāk
piezvanīt з------ --аж--м-с---о -е-ефона з---- / о------ с- п- т------- з-ъ-я / о-а-д-м с- п- т-л-ф-н- ------------------------------ звъня / обаждам се по телефона 0
zvy--a-/---a---am-s--p--te-efo-a z----- / o------- s- p- t------- z-y-y- / o-a-h-a- s- p- t-l-f-n- -------------------------------- zvynya / obazhdam se po telefona
Es runāju pa telefonu. А------ях-п- -еле--н-. А- з----- п- т-------- А- з-ъ-я- п- т-л-ф-н-. ---------------------- Аз звънях по телефона. 0
A- z--nya-h -o--ele---a. A- z------- p- t-------- A- z-y-y-k- p- t-l-f-n-. ------------------------ Az zvynyakh po telefona.
Es runāju pa telefonu visu laiku. Гов-р-- -о----е--н- -р-з ц-л-то ----е. Г------ п- т------- п--- ц----- в----- Г-в-р-х п- т-л-ф-н- п-е- ц-л-т- в-е-е- -------------------------------------- Говорих по телефона през цялото време. 0
G-v--i-h--o--e-e-on--p-ez--syal-t- v----. G------- p- t------- p--- t------- v----- G-v-r-k- p- t-l-f-n- p-e- t-y-l-t- v-e-e- ----------------------------------------- Govorikh po telefona prez tsyaloto vreme.
jautāt П-там П---- П-т-м ----- Питам 0
Pitam P---- P-t-m ----- Pitam
Es jautāju. А--пи--х. А- п----- А- п-т-х- --------- Аз питах. 0
Az ----kh. A- p------ A- p-t-k-. ---------- Az pitakh.
Es vienmēr jautāju. Аз п--то-н-о ---а-. А- п-------- п----- А- п-с-о-н-о п-т-х- ------------------- Аз постоянно питах. 0
A--p-----ann- p-t-k-. A- p--------- p------ A- p-s-o-a-n- p-t-k-. --------------------- Az postoyanno pitakh.
stāstīt Разк-з--м Р-------- Р-з-а-в-м --------- Разказвам 0
R-zk-z-am R-------- R-z-a-v-m --------- Razkazvam
Es stāstīju. А--р-зка-ва-. А- р--------- А- р-з-а-в-х- ------------- Аз разказвах. 0
A--raz--zva--. A- r---------- A- r-z-a-v-k-. -------------- Az razkazvakh.
Es izstāstīju visu stāstu. А- ---к-з-х --л-т--ис--р--. А- р------- ц----- и------- А- р-з-а-а- ц-л-т- и-т-р-я- --------------------------- Аз разказах цялата история. 0
A--ra-k-zak- ts-al-t- ist--iya. A- r-------- t------- i-------- A- r-z-a-a-h t-y-l-t- i-t-r-y-. ------------------------------- Az razkazakh tsyalata istoriya.
mācīties Уча У-- У-а --- Уча 0
U-ha U--- U-h- ---- Ucha
Es mācījos. Аз--ч--. А- у---- А- у-и-. -------- Аз учих. 0
Az------h. A- u------ A- u-h-k-. ---------- Az uchikh.
Es mācījos visu vakaru. Аз-у-и- -----в-ч--. А- у--- ц--- в----- А- у-и- ц-л- в-ч-р- ------------------- Аз учих цяла вечер. 0
Az --hi-- t-y-la-vec-er. A- u----- t----- v------ A- u-h-k- t-y-l- v-c-e-. ------------------------ Az uchikh tsyala vecher.
strādāt Р--отя Р----- Р-б-т- ------ Работя 0
R-b-tya R------ R-b-t-a ------- Rabotya
Es strādāju. А--р---т--. А- р------- А- р-б-т-х- ----------- Аз работих. 0
Az-ra-----h. A- r-------- A- r-b-t-k-. ------------ Az rabotikh.
Es strādāju visu dienu. Аз --бот-х ця--д-н. А- р------ ц-- д--- А- р-б-т-х ц-л д-н- ------------------- Аз работих цял ден. 0
Az rabo-ik--t-y----en. A- r------- t---- d--- A- r-b-t-k- t-y-l d-n- ---------------------- Az rabotikh tsyal den.
ēst -м Я- Я- -- Ям 0
Yam Y-- Y-m --- Yam
Es paēdu. Аз-я-о-. А- я---- А- я-о-. -------- Аз ядох. 0
Az -a-o-h. A- y------ A- y-d-k-. ---------- Az yadokh.
Es apēdu visu ēdienu. А- из-д-х вс-ч--т--хра--. А- и----- в------- х----- А- и-я-о- в-и-к-т- х-а-а- ------------------------- Аз изядох всичката храна. 0
Az-i-yadokh v--chk--a-k--ana. A- i------- v-------- k------ A- i-y-d-k- v-i-h-a-a k-r-n-. ----------------------------- Az izyadokh vsichkata khrana.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.