Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   el Παρελθοντικός χρόνος 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [ογδόντα τρία]

83 [ogdónta tría]

Παρελθοντικός χρόνος 3

[Parelthontikós chrónos 3]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu grieķu Spēlēt Vairāk
piezvanīt Τη-----ώ Τηλεφωνώ 0
T-------- Tē------ṓ Tēlephōnṓ T-l-p-ō-ṓ ---------
Es runāju pa telefonu. Μι----- σ-- τ-------. Μιλούσα στο τηλέφωνο. 0
M------ s-- t--------. Mi----- s-- t--------. Miloúsa sto tēléphōno. M-l-ú-a s-o t-l-p-ō-o. ---------------------.
Es runāju pa telefonu visu laiku. Όλ- τ-- ώ-- μ------ σ-- τ-------. Όλη την ώρα μιλούσα στο τηλέφωνο. 0
Ó-- t-- ṓ-- m------ s-- t--------. Ól- t-- ṓ-- m------ s-- t--------. Ólē tēn ṓra miloúsa sto tēléphōno. Ó-ē t-n ṓ-a m-l-ú-a s-o t-l-p-ō-o. ---------------------------------.
jautāt ρω--ω ρωτάω 0
r---- rō--ō rōtáō r-t-ō -----
Es jautāju. Ρώ----. Ρώτησα. 0
R-----. Rṓ----. Rṓtēsa. R-t-s-. ------.
Es vienmēr jautāju. Πά--- ρ------. Πάντα ρωτούσα. 0
P---- r------. Pá--- r------. Pánta rōtoúsa. P-n-a r-t-ú-a. -------------.
stāstīt Δι------ι Διηγούμαι 0
D-------- Di------i Diēgoúmai D-ē-o-m-i ---------
Es stāstīju. Δι-------. Διηγήθηκα. 0
D---------. Di--------. Diēgḗthēka. D-ē-ḗ-h-k-. ----------.
Es izstāstīju visu stāstu. Δι------- ό-- τ-- ι------. Διηγήθηκα όλη την ιστορία. 0
D--------- ó-- t-- i------. Di-------- ó-- t-- i------. Diēgḗthēka ólē tēn istoría. D-ē-ḗ-h-k- ó-ē t-n i-t-r-a. --------------------------.
mācīties δι----ω διαβάζω 0
d------ di----ō diabázō d-a-á-ō -------
Es mācījos. Δι-----. Διάβαζα. 0
D------. Di-----. Diábaza. D-á-a-a. -------.
Es mācījos visu vakaru. Δι----- ό-- τ- β----. Διάβαζα όλο το βράδυ. 0
D------ ó-- t- b----. Di----- ó-- t- b----. Diábaza ólo to brády. D-á-a-a ó-o t- b-á-y. --------------------.
strādāt δο----ω δουλεύω 0
d------ do----ō douleúō d-u-e-ō -------
Es strādāju. Δο-----. Δούλευα. 0
D------. Do-----. Doúleua. D-ú-e-a. -------.
Es strādāju visu dienu. Δο----- ό-- μ---. Δούλευα όλη μέρα. 0
D------ ó-- m---. Do----- ó-- m---. Doúleua ólē méra. D-ú-e-a ó-ē m-r-. ----------------.
ēst Τρ-ω Τρώω 0
T--- Tr-ō Trṓō T-ṓ- ----
Es paēdu. Έφ---. Έφαγα. 0
É-----. Ép----. Éphaga. É-h-g-. ------.
Es apēdu visu ēdienu. Έφ--- ό-- τ- φ-----. Έφαγα όλο το φαγητό. 0
É----- ó-- t- p------. Ép---- ó-- t- p------. Éphaga ólo to phagētó. É-h-g- ó-o t- p-a-ē-ó. ---------------------.

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.