Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   et Minevik 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [kaheksakümmend kolm]

Minevik 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu igauņu Spēlēt Vairāk
piezvanīt helis-a-a h-------- h-l-s-a-a --------- helistama 0
Es runāju pa telefonu. Ma -e-i--a-i-. M- h---------- M- h-l-s-a-i-. -------------- Ma helistasin. 0
Es runāju pa telefonu visu laiku. Ma --in -e-v- -el-- a----ele---i-. M- o--- t---- s---- a-- t--------- M- o-i- t-r-e s-l-e a-a t-l-f-n-l- ---------------------------------- Ma olin terve selle aja telefonil. 0
jautāt k-s--a k----- k-s-m- ------ küsima 0
Es jautāju. Ma----is-n. M- k------- M- k-s-s-n- ----------- Ma küsisin. 0
Es vienmēr jautāju. M----e--al-t--kü---u-. M- o--- a---- k------- M- o-e- a-a-i k-s-n-d- ---------------------- Ma olen alati küsinud. 0
stāstīt j-t-s-ama j-------- j-t-s-a-a --------- jutustama 0
Es stāstīju. M--j--usta--n. M- j---------- M- j-t-s-a-i-. -------------- Ma jutustasin. 0
Es izstāstīju visu stāstu. Ma-ju-us----n -er-e-l-o-ä-a. M- j--------- t---- l-- ä--- M- j-t-s-a-i- t-r-e l-o ä-a- ---------------------------- Ma jutustasin terve loo ära. 0
mācīties õp-ima õ----- õ-p-m- ------ õppima 0
Es mācījos. M---pp---n. M- õ------- M- õ-p-s-n- ----------- Ma õppisin. 0
Es mācījos visu vakaru. Ma-õ---s-n-ter-e-õh--. M- õ------ t---- õ---- M- õ-p-s-n t-r-e õ-t-. ---------------------- Ma õppisin terve õhtu. 0
strādāt töö--ma t------ t-ö-a-a ------- töötama 0
Es strādāju. M- -----si-. M- t-------- M- t-ö-a-i-. ------------ Ma töötasin. 0
Es strādāju visu dienu. Ma-t--t-s-n-t---e ----a. M- t------- t---- p----- M- t-ö-a-i- t-r-e p-e-a- ------------------------ Ma töötasin terve päeva. 0
ēst söö-a s---- s-ö-a ----- sööma 0
Es paēdu. Ma-s-in. M- s---- M- s-i-. -------- Ma sõin. 0
Es apēdu visu ēdienu. Ma -õ-n--og---o-du ä-a. M- s--- k--- t---- ä--- M- s-i- k-g- t-i-u ä-a- ----------------------- Ma sõin kogu toidu ära. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.