Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   he ‫עבר 3‬

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

‫83 [שמונים ושלוש]‬

83 [shmonim w\'shalosh]

‫עבר 3‬

[avar 3]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ivrits Spēlēt Vairāk
piezvanīt ‫-ט---‬ ‫------ ‫-ט-פ-‬ ------- ‫לטלפן‬ 0
l'-al--n l------- l-t-l-e- -------- l'talfen
Es runāju pa telefonu. ‫א---ט-פ-ת--‬ ‫--- ט------- ‫-נ- ט-פ-ת-.- ------------- ‫אני טלפנתי.‬ 0
a-- -il-a--i. a-- t-------- a-i t-l-a-t-. ------------- ani tilfanti.
Es runāju pa telefonu visu laiku. ‫כ--ה-מ- ט-פנת-.‬ ‫-- ה--- ט------- ‫-ל ה-מ- ט-פ-ת-.- ----------------- ‫כל הזמן טלפנתי.‬ 0
kol-h---a- -i-f---i. k-- h----- t-------- k-l h-z-a- t-l-a-t-. -------------------- kol hazman tilfanti.
jautāt ‫ל-א-ל‬ ‫------ ‫-ש-ו-‬ ------- ‫לשאול‬ 0
lish--l l------ l-s-'-l ------- lish'ol
Es jautāju. ‫-נ- ש--תי-‬ ‫--- ש------ ‫-נ- ש-ל-י-‬ ------------ ‫אני שאלתי.‬ 0
a---s-a-----. a-- s-------- a-i s-a-a-t-. ------------- ani sha'alti.
Es vienmēr jautāju. ‫תמ-- שא----‬ ‫---- ש------ ‫-מ-ד ש-ל-י-‬ ------------- ‫תמיד שאלתי.‬ 0
t-m-- s-a-al-i. t---- s-------- t-m-d s-a-a-t-. --------------- tamid sha'alti.
stāstīt ‫ל--ר‬ ‫----- ‫-ס-ר- ------ ‫לספר‬ 0
le-ap-r l------ l-s-p-r ------- lesaper
Es stāstīju. ‫--י-סיפ--י-‬ ‫--- ס------- ‫-נ- ס-פ-ת-.- ------------- ‫אני סיפרתי.‬ 0
ani---par--. a-- s------- a-i s-p-r-i- ------------ ani siparti.
Es izstāstīju visu stāstu. ‫-י-רתי-א--כ----יפו--‬ ‫------ א- כ- ה------- ‫-י-ר-י א- כ- ה-י-ו-.- ---------------------- ‫סיפרתי את כל הסיפור.‬ 0
s-pa-ti et-ko-----i---. s------ e- k-- h------- s-p-r-i e- k-l h-s-p-r- ----------------------- siparti et kol hasipur.
mācīties ‫-למו-‬ ‫------ ‫-ל-ו-‬ ------- ‫ללמוד‬ 0
li-mod l----- l-l-o- ------ lilmod
Es mācījos. ‫אני-ל--תי.‬ ‫--- ל------ ‫-נ- ל-ד-י-‬ ------------ ‫אני למדתי.‬ 0
a-i l-m--et-. a-- l-------- a-i l-m-d-t-. ------------- ani lamadeti.
Es mācījos visu vakaru. ‫למ--י -ל-ה--ב.‬ ‫----- כ- ה----- ‫-מ-ת- כ- ה-ר-.- ---------------- ‫למדתי כל הערב.‬ 0
l-made-i-k-l----e-ev. l------- k-- h------- l-m-d-t- k-l h-'-r-v- --------------------- lamadeti kol ha'erev.
strādāt ‫---ו-‬ ‫------ ‫-ע-ו-‬ ------- ‫לעבוד‬ 0
l-'a-od l------ l-'-v-d ------- la'avod
Es strādāju. ‫-ני -----.‬ ‫--- ע------ ‫-נ- ע-ד-י-‬ ------------ ‫אני עבדתי.‬ 0
ani ava---i. a-- a------- a-i a-a-e-i- ------------ ani avadeti.
Es strādāju visu dienu. ‫עב--י----ה--ם.‬ ‫----- כ- ה----- ‫-ב-ת- כ- ה-ו-.- ---------------- ‫עבדתי כל היום.‬ 0
a--d-t- -o- h-y-m. a------ k-- h----- a-a-e-i k-l h-y-m- ------------------ avadeti kol hayom.
ēst ‫ל--ול‬ ‫------ ‫-א-ו-‬ ------- ‫לאכול‬ 0
l--ek-ol l------- l-'-k-o- -------- le'ekhol
Es paēdu. ‫א-י --ל-י-‬ ‫--- א------ ‫-נ- א-ל-י-‬ ------------ ‫אני אכלתי.‬ 0
a---ak-a-t-. a-- a------- a-i a-h-l-i- ------------ ani akhalti.
Es apēdu visu ēdienu. ‫אכל-----------ו--.‬ ‫----- א- כ- ה------ ‫-כ-ת- א- כ- ה-ו-ל-‬ -------------------- ‫אכלתי את כל האוכל.‬ 0
a--------t---l ha'ok---. a------ e- k-- h-------- a-h-l-i e- k-l h-'-k-e-. ------------------------ akhalti et kol ha'okhel.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.