Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   ja 過去形 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [八十三]

83 [Yasomi]

過去形 3

[kako katachi 3]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu japāņu Spēlēt Vairāk
piezvanīt 電話する 電話する 電話する 電話する 電話する 0
den-a--u-u d---- s--- d-n-a s-r- ---------- denwa suru
Es runāju pa telefonu. 電話した 。 電話した 。 電話した 。 電話した 。 電話した 。 0
de-w---h-t-. d---- s----- d-n-a s-i-a- ------------ denwa shita.
Es runāju pa telefonu visu laiku. ずっと 電話していた 。 ずっと 電話していた 。 ずっと 電話していた 。 ずっと 電話していた 。 ずっと 電話していた 。 0
zu--o ---w- sh--e ita. z---- d---- s---- i--- z-t-o d-n-a s-i-e i-a- ---------------------- zutto denwa shite ita.
jautāt 質問する 質問する 質問する 質問する 質問する 0
s-it-umo--suru s-------- s--- s-i-s-m-n s-r- -------------- shitsumon suru
Es jautāju. 質問した 。 質問した 。 質問した 。 質問した 。 質問した 。 0
s-i---mon-sh-ta. s-------- s----- s-i-s-m-n s-i-a- ---------------- shitsumon shita.
Es vienmēr jautāju. いつも 質問した 。 いつも 質問した 。 いつも 質問した 。 いつも 質問した 。 いつも 質問した 。 0
i--u-o s-it-u--n shi--. i----- s-------- s----- i-s-m- s-i-s-m-n s-i-a- ----------------------- itsumo shitsumon shita.
stāstīt 語る 語る 語る 語る 語る 0
ka--ru k----- k-t-r- ------ kataru
Es stāstīju. 語った 。 語った 。 語った 。 語った 。 語った 。 0
k-tat-a. k------- k-t-t-a- -------- katatta.
Es izstāstīju visu stāstu. お話 すべてを 語った 。 お話 すべてを 語った 。 お話 すべてを 語った 。 お話 すべてを 語った 。 お話 すべてを 語った 。 0
o--n-s-- -ubet- ---at-tt-. o------- s----- o k------- o-a-a-h- s-b-t- o k-t-t-a- -------------------------- ohanashi subete o katatta.
mācīties 学ぶ 学ぶ 学ぶ 学ぶ 学ぶ 0
man-bu m----- m-n-b- ------ manabu
Es mācījos. 学んだ 。 学んだ 。 学んだ 。 学んだ 。 学んだ 。 0
ma-and-. m------- m-n-n-a- -------- mananda.
Es mācījos visu vakaru. 一晩中 勉強した 。 一晩中 勉強した 。 一晩中 勉強した 。 一晩中 勉強した 。 一晩中 勉強した 。 0
h-to-an-ū--e---- s-ita. h-------- b----- s----- h-t-b-n-ū b-n-y- s-i-a- ----------------------- hitobanjū benkyō shita.
strādāt 働く 働く 働く 働く 働く 0
h-t----u h------- h-t-r-k- -------- hataraku
Es strādāju. 働いた 。 働いた 。 働いた 。 働いた 。 働いた 。 0
hat-raita. h--------- h-t-r-i-a- ---------- hataraita.
Es strādāju visu dienu. 一日中 働いた 。 一日中 働いた 。 一日中 働いた 。 一日中 働いた 。 一日中 働いた 。 0
ic--ni---j- ---a-----. i---------- h--------- i-h-n-c-i-ū h-t-r-i-a- ---------------------- ichinichijū hataraita.
ēst 食べる 食べる 食べる 食べる 食べる 0
t-b--u t----- t-b-r- ------ taberu
Es paēdu. 食べた 。 食べた 。 食べた 。 食べた 。 食べた 。 0
t-b-t-. t------ t-b-t-. ------- tabeta.
Es apēdu visu ēdienu. 料理を 全部 食べた 。 料理を 全部 食べた 。 料理を 全部 食べた 。 料理を 全部 食べた 。 料理を 全部 食べた 。 0
r-ōri-- -e-bu -a--t-. r---- o z---- t------ r-ō-i o z-n-u t-b-t-. --------------------- ryōri o zenbu tabeta.

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.