Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   mk Минато време 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [осумдесет и три]

83 [osoomdyesyet i tri]

Минато време 3

[Minato vryemye 3]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu maķedoniešu Spēlēt Vairāk
piezvanīt те-еф----а т--------- т-л-ф-н-р- ---------- телефонира 0
tyel-e---ira t----------- t-e-y-f-n-r- ------------ tyelyefonira
Es runāju pa telefonu. Ј-с------они-ав. Ј-- т----------- Ј-с т-л-ф-н-р-в- ---------------- Јас телефонирав. 0
Јa-----ly-fon--av. Ј-- t------------- Ј-s t-e-y-f-n-r-v- ------------------ Јas tyelyefonirav.
Es runāju pa telefonu visu laiku. Ј-с -е-о------ т-л-фо-и---. Ј-- ц--- в---- т----------- Ј-с ц-л- в-е-е т-л-ф-н-р-в- --------------------------- Јас цело време телефонирав. 0
Ј-- tz--l----ye-ye --ely---n--a-. Ј-- t----- v------ t------------- Ј-s t-y-l- v-y-m-e t-e-y-f-n-r-v- --------------------------------- Јas tzyelo vryemye tyelyefonirav.
jautāt п-а-ува п------ п-а-у-а ------- прашува 0
p-ash---a p-------- p-a-h-o-a --------- prashoova
Es jautāju. Ј---п--ш-в. Ј-- п------ Ј-с п-а-а-. ----------- Јас прашав. 0
Јa- -ra----. Ј-- p------- Ј-s p-a-h-v- ------------ Јas prashav.
Es vienmēr jautāju. Јас---к--аш----ш--ав. Ј-- с------ п-------- Ј-с с-к-г-ш п-а-у-а-. --------------------- Јас секогаш прашував. 0
Ј-s---e-og------ras-----v. Ј-- s--------- p---------- Ј-s s-e-o-u-s- p-a-h-o-a-. -------------------------- Јas syekoguash prashoovav.
stāstīt р---а-ува р-------- р-с-а-у-а --------- раскажува 0
r--ka-oova r--------- r-s-a-o-v- ---------- raskaʐoova
Es stāstīju. Јас р--к-жував. Ј-- р---------- Ј-с р-с-а-у-а-. --------------- Јас раскажував. 0
Ј----as-----vav. Ј-- r----------- Ј-s r-s-a-o-v-v- ---------------- Јas raskaʐoovav.
Es izstāstīju visu stāstu. Ј-- ------ка-а- --л--- п----з--. Ј-- ј- р------- ц----- п-------- Ј-с ј- р-с-а-а- ц-л-т- п-и-а-н-. -------------------------------- Јас ја раскажав целата приказна. 0
Јas--a ---k---v tzyela-- pr------. Ј-- ј- r------- t------- p-------- Ј-s ј- r-s-a-a- t-y-l-t- p-i-a-n-. ---------------------------------- Јas јa raskaʐav tzyelata prikazna.
mācīties учи у-- у-и --- учи 0
oo--i o---- o-c-i ----- oochi
Es mācījos. Ј-- уч-в. Ј-- у---- Ј-с у-е-. --------- Јас учев. 0
Ј-----c----. Ј-- o------- Ј-s o-c-y-v- ------------ Јas oochyev.
Es mācījos visu vakaru. Јас---е- --ла-в-ч-р. Ј-- у--- ц--- в----- Ј-с у-е- ц-л- в-ч-р- -------------------- Јас учев цела вечер. 0
Ј-- oochye- -zye-a v-echye-. Ј-- o------ t----- v-------- Ј-s o-c-y-v t-y-l- v-e-h-e-. ---------------------------- Јas oochyev tzyela vyechyer.
strādāt рабо-и р----- р-б-т- ------ работи 0
rab--i r----- r-b-t- ------ raboti
Es strādāju. Јас--а--т--. Ј-- р------- Ј-с р-б-т-в- ------------ Јас работев. 0
Ј-- r-bot-e-. Ј-- r-------- Ј-s r-b-t-e-. ------------- Јas rabotyev.
Es strādāju visu dienu. Ја---аб-тев--е- д-н. Ј-- р------ ц-- д--- Ј-с р-б-т-в ц-л д-н- -------------------- Јас работев цел ден. 0
Јa- rab--yev t-y-l-dy--. Ј-- r------- t---- d---- Ј-s r-b-t-e- t-y-l d-e-. ------------------------ Јas rabotyev tzyel dyen.
ēst ј--е ј--- ј-д- ---- јаде 0
ј-dye ј---- ј-d-e ----- јadye
Es paēdu. Јас-ј--ев. Ј-- ј----- Ј-с ј-д-в- ---------- Јас јадев. 0
Ј-s ј-dyev. Ј-- ј------ Ј-s ј-d-e-. ----------- Јas јadyev.
Es apēdu visu ēdienu. Ј-- го--зедов-ц-ло-о--аде--. Ј-- г- и----- ц----- ј------ Ј-с г- и-е-о- ц-л-т- ј-д-њ-. ---------------------------- Јас го изедов целото јадење. 0
Ј---gu---zye--- tzy------јad---ye. Ј-- g-- i------ t------- ј-------- Ј-s g-o i-y-d-v t-y-l-t- ј-d-e-y-. ---------------------------------- Јas guo izyedov tzyeloto јadyeњye.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.