Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   ru Прошедшая форма 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [восемьдесят три]

83 [vosemʹdesyat tri]

Прошедшая форма 3

[Proshedshaya forma 3]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu krievu Spēlēt Vairāk
piezvanīt Г--о-ит---о -ел-ф-ну Г------- п- т------- Г-в-р-т- п- т-л-ф-н- -------------------- Говорить по телефону 0
Go-o-itʹ -o t-le-onu G------- p- t------- G-v-r-t- p- t-l-f-n- -------------------- Govoritʹ po telefonu
Es runāju pa telefonu. Я ------- --г-в-рила-п--т-ле-о-у. Я г------ / г------- п- т-------- Я г-в-р-л / г-в-р-л- п- т-л-ф-н-. --------------------------------- Я говорил / говорила по телефону. 0
Y- -----i----go-ori-a p- t-l----u. Y- g------ / g------- p- t-------- Y- g-v-r-l / g-v-r-l- p- t-l-f-n-. ---------------------------------- Ya govoril / govorila po telefonu.
Es runāju pa telefonu visu laiku. Я-все---емя----о--л - ---о--л--п--т-ле-он-. Я в-- в---- г------ / г------- п- т-------- Я в-е в-е-я г-в-р-л / г-в-р-л- п- т-л-ф-н-. ------------------------------------------- Я все время говорил / говорила по телефону. 0
Y------v-em-a---voril - ---or--a-p- --le-onu. Y- v-- v----- g------ / g------- p- t-------- Y- v-e v-e-y- g-v-r-l / g-v-r-l- p- t-l-f-n-. --------------------------------------------- Ya vse vremya govoril / govorila po telefonu.
jautāt Сп-аши--ть С--------- С-р-ш-в-т- ---------- Спрашивать 0
S--a-h-va-ʹ S---------- S-r-s-i-a-ʹ ----------- Sprashivatʹ
Es jautāju. Я --росил - спросила. Я с------ / с-------- Я с-р-с-л / с-р-с-л-. --------------------- Я спросил / спросила. 0
Ya--prosi--/-s-r----a. Y- s------ / s-------- Y- s-r-s-l / s-r-s-l-. ---------------------- Ya sprosil / sprosila.
Es vienmēr jautāju. Я--с--д- -----и--л ---п---и-а--. Я в----- с-------- / с---------- Я в-е-д- с-р-ш-в-л / с-р-ш-в-л-. -------------------------------- Я всегда спрашивал / спрашивала. 0
Ya -se-da --r--hiv-l - ----s----la. Y- v----- s--------- / s----------- Y- v-e-d- s-r-s-i-a- / s-r-s-i-a-a- ----------------------------------- Ya vsegda sprashival / sprashivala.
stāstīt Р--с-аз-в--ь Р----------- Р-с-к-з-в-т- ------------ Рассказывать 0
R-s-k--y-atʹ R----------- R-s-k-z-v-t- ------------ Rasskazyvatʹ
Es stāstīju. Я -ас-к---- - --с-------. Я р-------- / р---------- Я р-с-к-з-л / р-с-к-з-л-. ------------------------- Я рассказал / рассказала. 0
Y--ra---a----- ra-s-a--l-. Y- r-------- / r---------- Y- r-s-k-z-l / r-s-k-z-l-. -------------------------- Ya rasskazal / rasskazala.
Es izstāstīju visu stāstu. Я расск--ал-/-ра---аз-л- --ю и---р--. Я р-------- / р--------- в-- и------- Я р-с-к-з-л / р-с-к-з-л- в-ю и-т-р-ю- ------------------------------------- Я рассказал / рассказала всю историю. 0
Ya---ss----l---rass--z--- --yu--sto-i--. Y- r-------- / r--------- v--- i-------- Y- r-s-k-z-l / r-s-k-z-l- v-y- i-t-r-y-. ---------------------------------------- Ya rasskazal / rasskazala vsyu istoriyu.
mācīties У-ить У---- У-и-ь ----- Учить 0
U----ʹ U----- U-h-t- ------ Uchitʹ
Es mācījos. Я---и- --уч-ла. Я у--- / у----- Я у-и- / у-и-а- --------------- Я учил / учила. 0
Ya --h-- - uc-il-. Y- u---- / u------ Y- u-h-l / u-h-l-. ------------------ Ya uchil / uchila.
Es mācījos visu vakaru. Я--есь --ч-р--ч-л --уч---. Я в--- в---- у--- / у----- Я в-с- в-ч-р у-и- / у-и-а- -------------------------- Я весь вечер учил / учила. 0
Ya v-sʹ ve-h-- u---- --uc--l-. Y- v--- v----- u---- / u------ Y- v-s- v-c-e- u-h-l / u-h-l-. ------------------------------ Ya vesʹ vecher uchil / uchila.
strādāt Р---т-ть Р------- Р-б-т-т- -------- Работать 0
R---ta-ʹ R------- R-b-t-t- -------- Rabotatʹ
Es strādāju. Я-р-бо-ал /---бо--ла. Я р------ / р-------- Я р-б-т-л / р-б-т-л-. --------------------- Я работал / работала. 0
Y- r-bota- - rab----a. Y- r------ / r-------- Y- r-b-t-l / r-b-t-l-. ---------------------- Ya rabotal / rabotala.
Es strādāju visu dienu. Я в-сь д--ь ра-ота--- ра--тала. Я в--- д--- р------ / р-------- Я в-с- д-н- р-б-т-л / р-б-т-л-. ------------------------------- Я весь день работал / работала. 0
Ya ---- -e--------al /-ra--ta--. Y- v--- d--- r------ / r-------- Y- v-s- d-n- r-b-t-l / r-b-t-l-. -------------------------------- Ya vesʹ denʹ rabotal / rabotala.
ēst Е-ть Е--- Е-т- ---- Есть 0
Y-s-ʹ Y---- Y-s-ʹ ----- Yestʹ
Es paēdu. Я поел-- -оела. Я п--- / п----- Я п-е- / п-е-а- --------------- Я поел / поела. 0
Ya-p-y---/-p-----. Y- p---- / p------ Y- p-y-l / p-y-l-. ------------------ Ya poyel / poyela.
Es apēdu visu ēdienu. Я---е--/--ъ-ла -сю -о--ию. Я с--- / с---- в-- п------ Я с-е- / с-е-а в-ю п-р-и-. -------------------------- Я съел / съела всю порцию. 0
Y------l --sʺ--la-v-y- p--ts-yu. Y- s---- / s----- v--- p-------- Y- s-y-l / s-y-l- v-y- p-r-s-y-. -------------------------------- Ya sʺyel / sʺyela vsyu portsiyu.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.