Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   zh 过去时3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83[八十三]

83 [Bāshísān]

过去时3

[guòqù shí 3]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ķīniešu (vienkāršotā) Spēlēt Vairāk
piezvanīt 通电话-打电话) 通------- 通-话-打-话- -------- 通电话(打电话) 0
t-ng--i--hu- --ǎ di-nhu-) t--- d------ (-- d------- t-n- d-à-h-à (-ǎ d-à-h-à- ------------------------- tōng diànhuà (dǎ diànhuà)
Es runāju pa telefonu. 我 ---电话 --。 我 打- 电- 了 。 我 打- 电- 了 。 ----------- 我 打过 电话 了 。 0
wǒ -ǎguò-di-n-u-le. w- d---- d--------- w- d-g-ò d-à-h-à-e- ------------------- wǒ dǎguò diànhuàle.
Es runāju pa telefonu visu laiku. 我 -- -打--话-了-。 我 一- 在- 电- 了 。 我 一- 在- 电- 了 。 -------------- 我 一直 在打 电话 了 。 0
W- --z-- zà--dǎ dià-hu--e. W- y---- z-- d- d--------- W- y-z-í z-i d- d-à-h-à-e- -------------------------- Wǒ yīzhí zài dǎ diànhuàle.
jautāt 提-题--问问题-问 提--- 问---- 提-题- 问-题-问 ---------- 提问题, 问问题,问 0
Tí-wè-t---w-n-----í---èn T- w----- w-- w----- w-- T- w-n-í- w-n w-n-í- w-n ------------------------ Tí wèntí, wèn wèntí, wèn
Es jautāju. 我 问过-- 。 我 问- 了 。 我 问- 了 。 -------- 我 问过 了 。 0
wǒ ---guò-e. w- w-------- w- w-n-u-l-. ------------ wǒ wènguòle.
Es vienmēr jautāju. 我----经- - 问- 。 我 以- 经- 问 问- 。 我 以- 经- 问 问- 。 -------------- 我 以前 经常 问 问题 。 0
W--y----- -ī-g--án- -èn-wè--í. W- y----- j-------- w-- w----- W- y-q-á- j-n-c-á-g w-n w-n-í- ------------------------------ Wǒ yǐqián jīngcháng wèn wèntí.
stāstīt 讲--描述、告诉、说-叙述 讲------------ 讲-、-述-告-、-、-述 ------------- 讲述、描述、告诉、说、叙述 0
J-ǎn-----------hù--gà--ù-----ō,-xù--ù J-------- m------- g----- s---- x---- J-ǎ-g-h-, m-á-s-ù- g-o-ù- s-u-, x-s-ù ------------------------------------- Jiǎngshù, miáoshù, gàosù, shuō, xùshù
Es stāstīju. 我 说- --。 我 说- 了 。 我 说- 了 。 -------- 我 说过 了 。 0
w- --u--u--e. w- s--------- w- s-u-g-ò-e- ------------- wǒ shuōguòle.
Es izstāstīju visu stāstu. 我 把-整-事--都--过 - 。 我 把 整--- 都 说- 了 。 我 把 整-事- 都 说- 了 。 ----------------- 我 把 整个事情 都 说过 了 。 0
W---ǎ--hěn-gè -h-qín---ōu--huō-u-le. W- b- z------ s------ d-- s--------- W- b- z-ě-g-è s-ì-í-g d-u s-u-g-ò-e- ------------------------------------ Wǒ bǎ zhěnggè shìqíng dōu shuōguòle.
mācīties -习 学- 学- -- 学习 0
X-éxí X---- X-é-í ----- Xuéxí
Es mācījos. 我-学---了-。 我 学- 过- 。 我 学- 过- 。 --------- 我 学习 过了 。 0
wǒ--uéx-gu---. w- x---------- w- x-é-í-u-l-. -------------- wǒ xuéxíguòle.
Es mācījos visu vakaru. 我 -习---- 晚上 。 我 学-- 整- 晚- 。 我 学-了 整- 晚- 。 ------------- 我 学习了 整个 晚上 。 0
W--xu----e-z-ě---è--ǎ-s-à-g. W- x------ z------ w-------- W- x-é-í-e z-ě-g-è w-n-h-n-. ---------------------------- Wǒ xuéxíle zhěnggè wǎnshàng.
strādāt -作 工- 工- -- 工作 0
G---zuò G------ G-n-z-ò ------- Gōngzuò
Es strādāju. 我--作 了-。 我 工- 了 。 我 工- 了 。 -------- 我 工作 了 。 0
w- -----u-l-. w- g--------- w- g-n-z-ò-e- ------------- wǒ gōngzuòle.
Es strādāju visu dienu. 我 -- 了-一---。 我 工- 了 一-- 。 我 工- 了 一-天 。 ------------ 我 工作 了 一整天 。 0
Wǒ---n----l- -- zh-n- t---. W- g-------- y- z---- t---- W- g-n-z-ò-e y- z-ě-g t-ā-. --------------------------- Wǒ gōngzuòle yī zhěng tiān.
ēst -饭 吃- 吃- -- 吃饭 0
C--fàn C----- C-ī-à- ------ Chīfàn
Es paēdu. 我--过-了 。 我 吃- 了 。 我 吃- 了 。 -------- 我 吃过 了 。 0
w- c-īg-ò--. w- c-------- w- c-ī-u-l-. ------------ wǒ chīguòle.
Es apēdu visu ēdienu. 我 - 全部饭------ 了 。 我 把 全--- 都 吃- 了 。 我 把 全-饭- 都 吃- 了 。 ----------------- 我 把 全部饭菜 都 吃光 了 。 0
W---ǎ--u---ù--à--ài --- -h- g-ā--le. W- b- q----- f----- d-- c-- g------- W- b- q-á-b- f-n-à- d-u c-ī g-ā-g-e- ------------------------------------ Wǒ bǎ quánbù fàncài dōu chī guāngle.

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.