Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   ar ‫أسئلة – صيغة الماضى 2‬

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

‫86[ست وثمانون]‬

86[st wathamanun]

‫أسئلة – صيغة الماضى 2‬

[asyilat - sighat almadaa 2]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu arābu Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? ‫أ------- ع-ق-ا--دي--‬ ‫--- ر--- ع-- ا------- ‫-ي- ر-ط- ع-ق ا-ت-ي-؟- ---------------------- ‫أية ربطة عنق ارتديت؟‬ 0
ay-- -ibta-----q-ar--d-t? a--- r----- e--- a------- a-a- r-b-a- e-n- a-t-d-t- ------------------------- ayat ribtat eanq artadit?
Kādu mašīnu tu nopirki? ‫--ة --ا-- -----ت؟‬ ‫--- س---- ا------- ‫-ي- س-ا-ة ا-ت-ي-؟- ------------------- ‫أية سيارة اشتريت؟‬ 0
aya- ----rat-a---a--yt? a--- s------ a--------- a-a- s-y-r-t a-h-a-a-t- ----------------------- ayat sayarat ashtarayt?
Kādu avīzi tu abonēji? ‫-ا -لصحي-ة -------ت-ك--بها؟‬ ‫-- ا------ ا--- ا----- ب---- ‫-ا ا-ص-ي-ة ا-ت- ا-ت-ك- ب-ا-‬ ----------------------------- ‫ما الصحيفة التي اشتركت بها؟‬ 0
m- -lsahif-t --ty------ar-kat --ha? m- a-------- a--- a---------- b---- m- a-s-h-f-t a-t- a-s-t-r-k-t b-h-? ----------------------------------- ma alsahifat alty aishtarakat biha?
Ko Jūs redzējāt? ‫-ن-رأيت-‬ ‫-- ر----- ‫-ن ر-ي-؟- ---------- ‫من رأيت؟‬ 0
m- rayta? m- r----- m- r-y-a- --------- mn rayta?
Ko Jūs satikāt? ‫من--اب---‬ ‫-- ق------ ‫-ن ق-ب-ت-‬ ----------- ‫من قابلت؟‬ 0
m- qab-lt-? m- q------- m- q-b-l-a- ----------- mn qabalta?
Ko Jūs atpazināt? ‫-لى-من-ت---ت؟‬ ‫--- م- ت------ ‫-ل- م- ت-ر-ت-‬ --------------- ‫على من تعرفت؟‬ 0
e--a-min -a-ar--at? e--- m-- t--------- e-a- m-n t-e-r-f-t- ------------------- elaa min taearafat?
Kad Jūs piecēlāties? ‫-تى--ست-ق-ت-‬ ‫--- ا-------- ‫-ت- ا-ت-ق-ت-‬ -------------- ‫متى استيقظت؟‬ 0
mataa -----yq----? m---- a----------- m-t-a a-s-a-q-z-t- ------------------ mataa aistayqazat?
Kad Jūs sākāt? ‫م-ى---أت؟‬ ‫--- ب----- ‫-ت- ب-أ-؟- ----------- ‫متى بدأت؟‬ 0
mt-- -a--t? m--- b----- m-a- b-d-t- ----------- mtaa badat?
Kad Jūs beidzāt? ‫-تى-توق--؟‬ ‫--- ت------ ‫-ت- ت-ق-ت-‬ ------------ ‫متى توقفت؟‬ 0
mta- ta---af-? m--- t-------- m-a- t-w-q-f-? -------------- mtaa tawaqaft?
Kāpēc Jūs pamodāties? ‫-م--است-----‬ ‫--- ا-------- ‫-م- ا-ت-ق-ت-‬ -------------- ‫لما استيقظت؟‬ 0
l-- --s-a----a-? l-- a----------- l-a a-s-a-q-z-t- ---------------- lma aistayqazat?
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? ‫-ما---ب-- --رساً-‬ ‫--- أ---- م------- ‫-م- أ-ب-ت م-ر-ا-؟- ------------------- ‫لما أصبحت مدرساً؟‬ 0
lm- 'a--a-a---dr-a-n? l-- '------- m------- l-a '-s-a-a- m-r-a-n- --------------------- lma 'asbahat mdrsaan?
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? ‫ل---ا---ت--ي-----رة-أجر-؟‬ ‫----- ا------ س---- أ----- ‫-م-ذ- ا-ت-ل-ت س-ا-ة أ-ر-؟- --------------------------- ‫لماذا استقليت سيارة أجرة؟‬ 0
l-adh--a-staq--at--ay-r--a---j-? l----- a--------- s-------- a--- l-a-h- a-s-a-l-a- s-y-r-t-n a-r- -------------------------------- lmadha aistaqliat sayaratan ajr?
No kurienes jūs atnācāt? ‫-ن-أين-أ-ي------مت-‬ ‫-- أ-- أ--- / ق----- ‫-ن أ-ن أ-ي- / ق-م-؟- --------------------- ‫من أين أتيت / قدمت؟‬ 0
m---a-n-----y--/-q--am--? m- '--- '----- / q------- m- '-y- '-t-y- / q-d-m-t- ------------------------- mn 'ayn 'atayt / qadamat?
Uz kurieni jūs aizgājāt? ‫إ-ى أي---ذ-ب-‬ ‫--- أ-- ت----- ‫-ل- أ-ن ت-ه-؟- --------------- ‫إلى أين تذهب؟‬ 0
'--laa--ay- t--hah--? '----- '--- t-------- '-i-a- '-y- t-d-a-a-? --------------------- 'iilaa 'ayn tadhahab?
Kur Jūs bijāt? ‫أ-ن ك-ت-‬ ‫--- ك---- ‫-ي- ك-ت-‬ ---------- ‫أين كنت؟‬ 0
ayn-----? a-- k---- a-n k-n-? --------- ayn kunt?
Kam tu palīdzēji? ‫-ن ساعد-؟‬ ‫-- س------ ‫-ن س-ع-ت-‬ ----------- ‫من ساعدت؟‬ 0
m- ---id-? m- s------ m- s-e-d-? ---------- mn saeidt?
Kam tu rakstīji? ‫لمن-ك---؟‬ ‫--- ك----- ‫-م- ك-ب-؟- ----------- ‫لمن كتبت؟‬ 0
l--n--atab-a? l--- k------- l-a- k-t-b-a- ------------- lman katabta?
Kam tu atbildēji? ‫-- -ج--؟‬ ‫-- أ----- ‫-ن أ-ب-؟- ---------- ‫من أجبت؟‬ 0
m- 'a-b--? m- '------ m- '-j-a-? ---------- mn 'ajbat?

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..