Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   bg Въпроси – Минало време 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [осемдесет и шест]

86 [osemdeset i shest]

Въпроси – Минало време 2

[Vyprosi – Minalo vreme 2]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu bulgāru Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? Ти--ак-а вр---вр-з-- но-еш-? Т- к---- в---------- н------ Т- к-к-а в-а-о-р-з-а н-с-ш-? ---------------------------- Ти каква вратовръзка носеше? 0
T- -ak-a vrato-ryzka-no-e--e? T- k---- v---------- n------- T- k-k-a v-a-o-r-z-a n-s-s-e- ----------------------------- Ti kakva vratovryzka noseshe?
Kādu mašīnu tu nopirki? Т----к------а -и -у--? Т- к---- к--- с- к---- Т- к-к-а к-л- с- к-п-? ---------------------- Ти каква кола си купи? 0
Ti ----a ---a s--ku--? T- k---- k--- s- k---- T- k-k-a k-l- s- k-p-? ---------------------- Ti kakva kola si kupi?
Kādu avīzi tu abonēji? Т- -а ----в-в--т--к-се ---ни--? Т- з- к---- в------ с- а------- Т- з- к-к-в в-с-н-к с- а-о-и-а- ------------------------------- Ти за какъв вестник се абонира? 0
Ti-z- --kyv-vest--k se ---ni--? T- z- k---- v------ s- a------- T- z- k-k-v v-s-n-k s- a-o-i-a- ------------------------------- Ti za kakyv vestnik se abonira?
Ko Jūs redzējāt? К--- -и-я-т-? К--- в------- К-г- в-д-х-е- ------------- Кого видяхте? 0
Kog---id-a--te? K--- v--------- K-g- v-d-a-h-e- --------------- Kogo vidyakhte?
Ko Jūs satikāt? К------е-нахте? К--- с--------- К-г- с-е-н-х-е- --------------- Кого срещнахте? 0
K-go --es--h-a-ht-? K--- s------------- K-g- s-e-h-h-a-h-e- ------------------- Kogo sreshchnakhte?
Ko Jūs atpazināt? К-го--а----на-те? К--- р----------- К-г- р-з-о-н-х-е- ----------------- Кого разпознахте? 0
K------zpoz--kht-? K--- r------------ K-g- r-z-o-n-k-t-? ------------------ Kogo razpoznakhte?
Kad Jūs piecēlāties? Ко-а с-ан--т-? К--- с-------- К-г- с-а-а-т-? -------------- Кога станахте? 0
Ko-a--t-na-h--? K--- s--------- K-g- s-a-a-h-e- --------------- Koga stanakhte?
Kad Jūs sākāt? Кога-за--ч-а---? К--- з---------- К-г- з-п-ч-а-т-? ---------------- Кога започнахте? 0
K-g--z--o-hnak--e? K--- z------------ K-g- z-p-c-n-k-t-? ------------------ Koga zapochnakhte?
Kad Jūs beidzāt? К-га --ъ-шихте? К--- с--------- К-г- с-ъ-ш-х-е- --------------- Кога свършихте? 0
Kog--svyr-----te? K--- s----------- K-g- s-y-s-i-h-e- ----------------- Koga svyrshikhte?
Kāpēc Jūs pamodāties? За-о-се с--у--хт-? З--- с- с--------- З-щ- с- с-б-д-х-е- ------------------ Защо се събудихте? 0
Z----ho -- s-b--ikh-e? Z------ s- s---------- Z-s-c-o s- s-b-d-k-t-? ---------------------- Zashcho se sybudikhte?
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? Защо ---нахте-----е-? З--- с------- у------ З-щ- с-а-а-т- у-и-е-? --------------------- Защо станахте учител? 0
Zash-ho-s-a--k--e-u--it-l? Z------ s-------- u------- Z-s-c-o s-a-a-h-e u-h-t-l- -------------------------- Zashcho stanakhte uchitel?
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? Защ- взехте-такс-? З--- в----- т----- З-щ- в-е-т- т-к-и- ------------------ Защо взехте такси? 0
Zas-----vze-h-e----si? Z------ v------ t----- Z-s-c-o v-e-h-e t-k-i- ---------------------- Zashcho vzekhte taksi?
No kurienes jūs atnācāt? Откъ-е -ойд--те? О----- д-------- О-к-д- д-й-о-т-? ---------------- Откъде дойдохте? 0
O---de doy----te? O----- d--------- O-k-d- d-y-o-h-e- ----------------- Otkyde doydokhte?
Uz kurieni jūs aizgājāt? К--е--т-д-хт-? К--- о-------- К-д- о-и-о-т-? -------------- Къде отидохте? 0
Kyd--otido-ht-? K--- o--------- K-d- o-i-o-h-e- --------------- Kyde otidokhte?
Kur Jūs bijāt? К--е-бя---? К--- б----- К-д- б-х-е- ----------- Къде бяхте? 0
Ky-e b-ak--e? K--- b------- K-d- b-a-h-e- ------------- Kyde byakhte?
Kam tu palīdzēji? Т- ----ого по--г--? Т- н- к--- п------- Т- н- к-г- п-м-г-а- ------------------- Ти на кого помогна? 0
Ti n--kogo p-mogna? T- n- k--- p------- T- n- k-g- p-m-g-a- ------------------- Ti na kogo pomogna?
Kam tu rakstīji? Т- ---ко-- пи--? Т- н- к--- п---- Т- н- к-г- п-с-? ---------------- Ти на кого писа? 0
T---- --go--isa? T- n- k--- p---- T- n- k-g- p-s-? ---------------- Ti na kogo pisa?
Kam tu atbildēji? Ти-н---о-- о-говори? Т- н- к--- о-------- Т- н- к-г- о-г-в-р-? -------------------- Ти на кого отговори? 0
Ti n--kog--ot-ov---? T- n- k--- o-------- T- n- k-g- o-g-v-r-? -------------------- Ti na kogo otgovori?

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..