Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   el Ερωτήσεις – παρελθοντικός 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [ογδόντα έξι]

86 [ogdónta éxi]

Ερωτήσεις – παρελθοντικός 2

[Erōtḗseis – parelthontikós 2]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu grieķu Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? Π-ι--γρ-β--- φ-ρ-σες; Π--- γ------ φ------- Π-ι- γ-α-ά-α φ-ρ-σ-ς- --------------------- Ποια γραβάτα φόρεσες; 0
Poi--g--b-ta-ph--ese-? P--- g------ p-------- P-i- g-a-á-a p-ó-e-e-? ---------------------- Poia grabáta phóreses?
Kādu mašīnu tu nopirki? Π-ι--αυ---ίν--- αγ---σ-ς; Π--- α--------- α-------- Π-ι- α-τ-κ-ν-τ- α-ό-α-ε-; ------------------------- Ποιο αυτοκίνητο αγόρασες; 0
Po-- -ut-----t- ---r-ses? P--- a--------- a-------- P-i- a-t-k-n-t- a-ó-a-e-? ------------------------- Poio autokínēto agórases?
Kādu avīzi tu abonēji? Σε-ποιά-εφ--ε--δ- έγ-νε- σ-------τή-; Σ- π--- ε-------- έ----- σ----------- Σ- π-ι- ε-η-ε-ί-α έ-ι-ε- σ-ν-ρ-μ-τ-ς- ------------------------------------- Σε ποιά εφημερίδα έγινες συνδρομητής; 0
S- --iá----ēme---a ----es sy-----ēt--? S- p--- e--------- é----- s----------- S- p-i- e-h-m-r-d- é-i-e- s-n-r-m-t-s- -------------------------------------- Se poiá ephēmerída égines syndromētḗs?
Ko Jūs redzējāt? Ποιο- --δ--ε; Π---- ε------ Π-ι-ν ε-δ-τ-; ------------- Ποιον είδατε; 0
Poi-- e-da-e? P---- e------ P-i-n e-d-t-? ------------- Poion eídate?
Ko Jūs satikāt? Ποιο--συ--ν-ήσ-τε; Π---- σ----------- Π-ι-ν σ-ν-ν-ή-α-ε- ------------------ Ποιον συναντήσατε; 0
P-i-- s-nan-ḗs---? P---- s----------- P-i-n s-n-n-ḗ-a-e- ------------------ Poion synantḗsate?
Ko Jūs atpazināt? Π-ιον αν---ω-ίσ-τ-; Π---- α------------ Π-ι-ν α-α-ν-ρ-σ-τ-; ------------------- Ποιον αναγνωρίσατε; 0
P-i-n---------s-te? P---- a------------ P-i-n a-a-n-r-s-t-? ------------------- Poion anagnōrísate?
Kad Jūs piecēlāties? Πό---σηκ----α-ε; Π--- σ---------- Π-τ- σ-κ-θ-κ-τ-; ---------------- Πότε σηκωθήκατε; 0
P--e s-kō-hḗ-a--? P--- s----------- P-t- s-k-t-ḗ-a-e- ----------------- Póte sēkōthḗkate?
Kad Jūs sākāt? Πότ- --κι--σα-ε; Π--- ξ---------- Π-τ- ξ-κ-ν-σ-τ-; ---------------- Πότε ξεκινήσατε; 0
Pót- x-k-n-s-t-? P--- x---------- P-t- x-k-n-s-t-? ---------------- Póte xekinḗsate?
Kad Jūs beidzāt? Πότ- -τ--α-----ε; Π--- σ----------- Π-τ- σ-α-α-ή-α-ε- ----------------- Πότε σταματήσατε; 0
P--e-stam---s-t-? P--- s----------- P-t- s-a-a-ḗ-a-e- ----------------- Póte stamatḗsate?
Kāpēc Jūs pamodāties? Γι-τί-ξυπνή--τ-; Γ---- ξ--------- Γ-α-ί ξ-π-ή-α-ε- ---------------- Γιατί ξυπνήσατε; 0
Giatí xy-nḗs-t-? G---- x--------- G-a-í x-p-ḗ-a-e- ---------------- Giatí xypnḗsate?
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? Γ---ί γί-α-ε -ά------; Γ---- γ----- δ-------- Γ-α-ί γ-ν-τ- δ-σ-α-ο-; ---------------------- Γιατί γίνατε δάσκαλος; 0
Gia---gín-t- d-s--l--? G---- g----- d-------- G-a-í g-n-t- d-s-a-o-? ---------------------- Giatí gínate dáskalos?
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? Για-- π----ε--αξ-; Γ---- π----- τ---- Γ-α-ί π-ρ-τ- τ-ξ-; ------------------ Γιατί πήρατε ταξί; 0
G-a-- -ḗr--e-tax-? G---- p----- t---- G-a-í p-r-t- t-x-? ------------------ Giatí pḗrate taxí?
No kurienes jūs atnācāt? Α-ό-π-ύ-ήρ-α-ε; Α-- π-- ή------ Α-ό π-ύ ή-θ-τ-; --------------- Από πού ήρθατε; 0
A----o----t-a-e? A-- p-- ḗ------- A-ó p-ú ḗ-t-a-e- ---------------- Apó poú ḗrthate?
Uz kurieni jūs aizgājāt? Π-- π-γ--ε; Π-- π------ Π-ύ π-γ-τ-; ----------- Πού πήγατε; 0
P---p-ga--? P-- p------ P-ú p-g-t-? ----------- Poú pḗgate?
Kur Jūs bijāt? Πο---σ-σ--ν; Π-- ή------- Π-ύ ή-α-τ-ν- ------------ Πού ήσασταν; 0
P-- ḗ-astan? P-- ḗ------- P-ú ḗ-a-t-n- ------------ Poú ḗsastan?
Kam tu palīdzēji? Π-ιον-βο----ες; Π---- β-------- Π-ι-ν β-ή-η-ε-; --------------- Ποιον βοήθησες; 0
P-ion bo--hēses? P---- b--------- P-i-n b-ḗ-h-s-s- ---------------- Poion boḗthēses?
Kam tu rakstīji? Σε----ον-έ--α--ς; Σ- π---- έ------- Σ- π-ι-ν έ-ρ-ψ-ς- ----------------- Σε ποιον έγραψες; 0
S- p--o- égra--es? S- p---- é-------- S- p-i-n é-r-p-e-? ------------------ Se poion égrapses?
Kam tu atbildēji? Σε---ι-- --ά--ησ-ς; Σ- π---- α--------- Σ- π-ι-ν α-ά-τ-σ-ς- ------------------- Σε ποιον απάντησες; 0
S-----o--a-ántēs--? S- p---- a--------- S- p-i-n a-á-t-s-s- ------------------- Se poion apántēses?

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..