Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   eo Demandoj – Is-tempo 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [okdek ses]

Demandoj – Is-tempo 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu esperanto Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? Kiu--k---a--n--i---r-a--s? K--- k------- v- s-------- K-u- k-a-a-o- v- s-r-a-i-? -------------------------- Kiun kravaton vi surhavis? 0
Kādu mašīnu tu nopirki? K--- -ŭt-- vi-aĉet--? K--- a---- v- a------ K-u- a-t-n v- a-e-i-? --------------------- Kiun aŭton vi aĉetis? 0
Kādu avīzi tu abonēji? K----ga-eto- -- a--nis? K--- g------ v- a------ K-u- g-z-t-n v- a-o-i-? ----------------------- Kiun gazeton vi abonis? 0
Ko Jūs redzējāt? K-un -i vid--? K--- v- v----- K-u- v- v-d-s- -------------- Kiun vi vidis? 0
Ko Jūs satikāt? Ki-- vi -e-k-nt--? K--- v- r--------- K-u- v- r-n-o-t-s- ------------------ Kiun vi renkontis? 0
Ko Jūs atpazināt? Ki----- r-ko-is? K--- v- r------- K-u- v- r-k-n-s- ---------------- Kiun vi rekonis? 0
Kad Jūs piecēlāties? K--m-----l-iti-is? K--- v- e--------- K-a- v- e-l-t-ĝ-s- ------------------ Kiam vi ellitiĝis? 0
Kad Jūs sākāt? Ki-m vi-kome--is? K--- v- k-------- K-a- v- k-m-n-i-? ----------------- Kiam vi komencis? 0
Kad Jūs beidzāt? K-am ----ini-? K--- v- f----- K-a- v- f-n-s- -------------- Kiam vi finis? 0
Kāpēc Jūs pamodāties? Ki-l ----e-i-is? K--- v- v------- K-a- v- v-k-ĝ-s- ---------------- Kial vi vekiĝis? 0
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? K--l vi -ĝ---------ist-? K--- v- i--- i---------- K-a- v- i-i- i-s-r-i-t-? ------------------------ Kial vi iĝis instruisto? 0
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? K-al--i p-e----taksion? K--- v- p----- t------- K-a- v- p-e-i- t-k-i-n- ----------------------- Kial vi prenis taksion? 0
No kurienes jūs atnācāt? De-ki--v- --n--? D- k-- v- v----- D- k-e v- v-n-s- ---------------- De kie vi venis? 0
Uz kurieni jūs aizgājāt? Ki-n vi i-i-? K--- v- i---- K-e- v- i-i-? ------------- Kien vi iris? 0
Kur Jūs bijāt? Ki--v- -st--? K-- v- e----- K-e v- e-t-s- ------------- Kie vi estis? 0
Kam tu palīdzēji? A------v- -e-pis? A- k-- v- h------ A- k-u v- h-l-i-? ----------------- Al kiu vi helpis? 0
Kam tu rakstīji? Al -iu--i skr--i-? A- k-- v- s------- A- k-u v- s-r-b-s- ------------------ Al kiu vi skribis? 0
Kam tu atbildēji? A--k-u-v---es-o-d-s? A- k-- v- r--------- A- k-u v- r-s-o-d-s- -------------------- Al kiu vi respondis? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..