Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   fi Kysymyksiä – menneisyysmuoto 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [kahdeksankymmentäkuusi]

Kysymyksiä – menneisyysmuoto 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu somu Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? Mitä-s------a s-nä o-e--pitän-t--l--si? M--- s------- s--- o--- p------ y------ M-t- s-l-i-t- s-n- o-e- p-t-n-t y-l-s-? --------------------------------------- Mitä solmiota sinä olet pitänyt ylläsi? 0
Kādu mašīnu tu nopirki? Mi--- -u--n --nä --et --tanu-? M---- a---- s--- o--- o------- M-n-ä a-t-n s-n- o-e- o-t-n-t- ------------------------------ Minkä auton sinä olet ostanut? 0
Kādu avīzi tu abonēji? M--k--l---e-------ol---t-lannut? M---- l----- s--- o--- t-------- M-n-ä l-h-e- s-n- o-e- t-l-n-u-? -------------------------------- Minkä lehden sinä olet tilannut? 0
Ko Jūs redzējāt? K---t te ---tte -ä-n-e-? K---- t- o----- n------- K-n-t t- o-e-t- n-h-e-t- ------------------------ Kenet te olette nähneet? 0
Ko Jūs satikāt? Ke--t--e ol-tte-t---n----? K---- t- o----- t--------- K-n-t t- o-e-t- t-v-n-e-t- -------------------------- Kenet te olette tavanneet? 0
Ko Jūs atpazināt? Ken-- -e----tt---un-i--a-e--? K---- t- o----- t------------ K-n-t t- o-e-t- t-n-i-t-n-e-? ----------------------------- Kenet te olette tunnistaneet? 0
Kad Jūs piecēlāties? M-l-o---te--let-e -o-s---t -lös? M------ t- o----- n------- y---- M-l-o-n t- o-e-t- n-u-s-e- y-ö-? -------------------------------- Milloin te olette nousseet ylös? 0
Kad Jūs sākāt? M--l--n-t--olette a-o-tta----? M------ t- o----- a----------- M-l-o-n t- o-e-t- a-o-t-a-e-t- ------------------------------ Milloin te olette aloittaneet? 0
Kad Jūs beidzāt? Mi-lo-- -e -let-- -o--t-----t? M------ t- o----- l----------- M-l-o-n t- o-e-t- l-p-t-a-e-t- ------------------------------ Milloin te olette lopettaneet? 0
Kāpēc Jūs pamodāties? Miksi--e o-e-t---er----e-? M---- t- o----- h--------- M-k-i t- o-e-t- h-r-n-e-t- -------------------------- Miksi te olette heränneet? 0
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? M--s--te--l-t-- -yh--n-e- -p-tt--ak--? M---- t- o----- r-------- o----------- M-k-i t- o-e-t- r-h-y-e-t o-e-t-j-k-i- -------------------------------------- Miksi te olette ryhtyneet opettajaksi? 0
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? Mi--- t- o-i-te ----in? M---- t- o----- t------ M-k-i t- o-i-t- t-k-i-? ----------------------- Miksi te otitte taksin? 0
No kurienes jūs atnācāt? M-s-ä-te----tte---l-e--? M---- t- o----- t------- M-s-ä t- o-e-t- t-l-e-t- ------------------------ Mistä te olette tulleet? 0
Uz kurieni jūs aizgājāt? Min-e--e--le-t- --n----? M---- t- o----- m------- M-n-e t- o-e-t- m-n-e-t- ------------------------ Minne te olette menneet? 0
Kur Jūs bijāt? M---ä--- --e--- -ll---? M---- t- o----- o------ M-s-ä t- o-e-t- o-l-e-? ----------------------- Missä te olette olleet? 0
Kam tu palīdzēji? Ke-ä -i-ä----t a--ta--t? K--- s--- o--- a-------- K-t- s-n- o-e- a-t-a-u-? ------------------------ Ketä sinä olet auttanut? 0
Kam tu rakstīji? Ke-e----s--- -let k----i--anut? K------ s--- o--- k------------ K-n-l-e s-n- o-e- k-r-o-t-a-u-? ------------------------------- Kenelle sinä olet kirjoittanut? 0
Kam tu atbildēji? K--e--e s-n- -le--va-t-n---? K------ s--- o--- v--------- K-n-l-e s-n- o-e- v-s-a-n-t- ---------------------------- Kenelle sinä olet vastannut? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..