Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   fr Questions – Passé 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [quatre-vingt-six]

Questions – Passé 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu franču Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? Quell- cr--at---s--u p-r-é ? Q----- c------ a---- p---- ? Q-e-l- c-a-a-e a---u p-r-é ? ---------------------------- Quelle cravate as-tu porté ? 0
Kādu mašīnu tu nopirki? Q-e--e vo--u-e ---tu ---et- ? Q----- v------ a---- a----- ? Q-e-l- v-i-u-e a---u a-h-t- ? ----------------------------- Quelle voiture as-tu acheté ? 0
Kādu avīzi tu abonēji? À q-e--jou-n-l t--s--u -b--n--? À q--- j------ t------ a----- ? À q-e- j-u-n-l t-e---u a-o-n- ? ------------------------------- À quel journal t’es-tu abonné ? 0
Ko Jūs redzējāt? Q-----ez-v-u--v- ? Q-- a-------- v- ? Q-i a-e---o-s v- ? ------------------ Qui avez-vous vu ? 0
Ko Jūs satikāt? Q-- ave--v--- --nco---- ? Q-- a-------- r-------- ? Q-i a-e---o-s r-n-o-t-é ? ------------------------- Qui avez-vous rencontré ? 0
Ko Jūs atpazināt? Q----v-z--ous --co-nu-? Q-- a-------- r------ ? Q-i a-e---o-s r-c-n-u ? ----------------------- Qui avez-vous reconnu ? 0
Kad Jūs piecēlāties? Q-a-- -o-s--t---v--s-le-é ? Q---- v--- ê-------- l--- ? Q-a-d v-u- ê-e---o-s l-v- ? --------------------------- Quand vous êtes-vous levé ? 0
Kad Jūs sākāt? Qu-----v----ou---om-e-c--? Q---- a-------- c------- ? Q-a-d a-e---o-s c-m-e-c- ? -------------------------- Quand avez-vous commencé ? 0
Kad Jūs beidzāt? Q---- -vez--o--------é-? Q---- a-------- a----- ? Q-a-d a-e---o-s a-r-t- ? ------------------------ Quand avez-vous arrêté ? 0
Kāpēc Jūs pamodāties? P---qu------s --e---o-s ---eill--? P------- v--- ê-------- r------- ? P-u-q-o- v-u- ê-e---o-s r-v-i-l- ? ---------------------------------- Pourquoi vous êtes-vous réveillé ? 0
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? P--r-uoi êt---v-u- de-enu--nst-t----r-? P------- ê-------- d----- i---------- ? P-u-q-o- ê-e---o-s d-v-n- i-s-i-u-e-r ? --------------------------------------- Pourquoi êtes-vous devenu instituteur ? 0
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? P-u---o---v---v-us -r---un -a-i ? P------- a-------- p--- u- t--- ? P-u-q-o- a-e---o-s p-i- u- t-x- ? --------------------------------- Pourquoi avez-vous pris un taxi ? 0
No kurienes jūs atnācāt? D’où ê--s --us v--u-? D--- ê--- v--- v--- ? D-o- ê-e- v-u- v-n- ? --------------------- D’où êtes vous venu ? 0
Uz kurieni jūs aizgājāt? O-----s---us-a-l- ? O- ê-------- a--- ? O- ê-e---o-s a-l- ? ------------------- Où êtes-vous allé ? 0
Kur Jūs bijāt? O- --ez-v-us---é-? O- a-------- é-- ? O- a-e---o-s é-é ? ------------------ Où avez-vous été ? 0
Kam tu palīdzēji? Qui--s--u-a----? Q-- a---- a--- ? Q-i a---u a-d- ? ---------------- Qui as-tu aidé ? 0
Kam tu rakstīji? À -u------- -c-it ? À q-- a---- é---- ? À q-i a---u é-r-t ? ------------------- À qui as-tu écrit ? 0
Kam tu atbildēji? À-q-i -s--- r----du-? À q-- a---- r------ ? À q-i a---u r-p-n-u ? --------------------- À qui as-tu répondu ? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..