Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   hi प्रश्न – भूतकाल २

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

८६ [छियासी]

86 [chhiyaasee]

प्रश्न – भूतकाल २

[prashn – bhootakaal 2]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu hindi Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? तु--े कौ---ी टाई -हनी --? त---- क-- स- ट-- प--- ह-- त-म-े क-न स- ट-ई प-न- ह-? ------------------------- तुमने कौन सी टाई पहनी है? 0
t--------un--ee-ta-e -a-an-e-h-i? t----- k--- s-- t--- p------ h--- t-m-n- k-u- s-e t-e- p-h-n-e h-i- --------------------------------- tumane kaun see taee pahanee hai?
Kādu mašīnu tu nopirki? त-म-- क-- सी-गा---खर-द- ह-? त---- क-- स- ग--- ख---- ह-- त-म-े क-न स- ग-ड़- ख-ी-ी ह-? --------------------------- तुमने कौन सी गाड़ी खरीदी है? 0
t--an- ka----ee -----e k-a-ee-e- --i? t----- k--- s-- g----- k-------- h--- t-m-n- k-u- s-e g-a-e- k-a-e-d-e h-i- ------------------------------------- tumane kaun see gaadee khareedee hai?
Kādu avīzi tu abonēji? तुमने-क-न -ा--ख-ार -गव-य--हुआ ह-? त---- क-- स- अ---- ल----- ह-- ह-- त-म-े क-न स- अ-ब-र ल-व-य- ह-आ ह-? --------------------------------- तुमने कौन सा अखबार लगवाया हुआ है? 0
t--a-e--au- -- ---a--a- -a--va--a-h---hai? t----- k--- s- a------- l-------- h-- h--- t-m-n- k-u- s- a-h-b-a- l-g-v-a-a h-a h-i- ------------------------------------------ tumane kaun sa akhabaar lagavaaya hua hai?
Ko Jūs redzējāt? आपन---ि--- दे-- --? आ--- क---- द--- थ-- आ-न- क-स-ो द-ख- थ-? ------------------- आपने किसको देखा था? 0
aa-ane k--ak--dekh---ha? a----- k----- d---- t--- a-p-n- k-s-k- d-k-a t-a- ------------------------ aapane kisako dekha tha?
Ko Jūs satikāt? आ----स-ो ---- थे? आ- क---- म--- थ-- आ- क-स-ो म-ल- थ-? ----------------- आप किसको मिले थे? 0
aap -i-ak-------th-? a-- k----- m--- t--- a-p k-s-k- m-l- t-e- -------------------- aap kisako mile the?
Ko Jūs atpazināt? आ--े--िसक---हचाना-ह-? आ--- क---- प----- ह-- आ-न- क-स-ो प-च-न- ह-? --------------------- आपने किसको पहचाना है? 0
aapane----ak- p---c-a-n- h-i? a----- k----- p--------- h--- a-p-n- k-s-k- p-h-c-a-n- h-i- ----------------------------- aapane kisako pahachaana hai?
Kad Jūs piecēlāties? आप -ब उठे--ै-? आ- क- उ-- ह--- आ- क- उ-े ह-ं- -------------- आप कब उठे हैं? 0
aa- kab --he--ai-? a-- k-- u--- h---- a-p k-b u-h- h-i-? ------------------ aap kab uthe hain?
Kad Jūs sākāt? आ-ने क--आर--भ-क--ा-ह-? आ--- क- आ---- क--- ह-- आ-न- क- आ-म-भ क-य- ह-? ---------------------- आपने कब आरम्भ किया है? 0
aa------ab-a-r---h-ki-----i? a----- k-- a------ k--- h--- a-p-n- k-b a-r-m-h k-y- h-i- ---------------------------- aapane kab aarambh kiya hai?
Kad Jūs beidzāt? आप-े--ब -त्म -िय---ै? आ--- क- ख--- क--- ह-- आ-न- क- ख-्- क-य- ह-? --------------------- आपने कब खत्म किया है? 0
aa---e k-b k-at- -----hai? a----- k-- k---- k--- h--- a-p-n- k-b k-a-m k-y- h-i- -------------------------- aapane kab khatm kiya hai?
Kāpēc Jūs pamodāties? आ--ी--ी-द-कब----- थ-? आ--- न--- क- ख--- थ-- आ-क- न-ं- क- ख-ल- थ-? --------------------- आपकी नींद कब खुली थी? 0
a---ke--ne-n--k-----u-e--the-? a------ n---- k-- k----- t---- a-p-k-e n-e-d k-b k-u-e- t-e-? ------------------------------ aapakee neend kab khulee thee?
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? आप -िक--क क्--ं ब-- -े? आ- श----- क---- ब-- थ-- आ- श-क-ष- क-य-ं ब-े थ-? ----------------------- आप शिक्षक क्यों बने थे? 0
a-p sh-k-h-k--y-- -an--t-e? a-- s------- k--- b--- t--- a-p s-i-s-a- k-o- b-n- t-e- --------------------------- aap shikshak kyon bane the?
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? आपन- -ैक-----्-ों-ली--ै? आ--- ट----- क---- ल- ह-- आ-न- ट-क-स- क-य-ं ल- ह-? ------------------------ आपने टैक्सी क्यों ली है? 0
aap--e-t----ee --o- le- h--? a----- t------ k--- l-- h--- a-p-n- t-i-s-e k-o- l-e h-i- ---------------------------- aapane taiksee kyon lee hai?
No kurienes jūs atnācāt? आ- -हा- स- ---? आ- क--- स- आ--- आ- क-ा- स- आ-े- --------------- आप कहाँ से आये? 0
a-p ka-a-- s- a--e? a-- k----- s- a---- a-p k-h-a- s- a-y-? ------------------- aap kahaan se aaye?
Uz kurieni jūs aizgājāt? आप---ाँ ग-े---? आ- क--- ग-- थ-- आ- क-ा- ग-े थ-? --------------- आप कहाँ गये थे? 0
a-p --h-an g-ye --e? a-- k----- g--- t--- a-p k-h-a- g-y- t-e- -------------------- aap kahaan gaye the?
Kur Jūs bijāt? आ--कहाँ--े? आ- क--- थ-- आ- क-ा- थ-? ----------- आप कहाँ थे? 0
a------a-- t-e? a-- k----- t--- a-p k-h-a- t-e- --------------- aap kahaan the?
Kam tu palīdzēji? आप-े-किस-की -द--क- -ै? आ--- क-- क- म-- क- ह-- आ-न- क-स क- म-द क- ह-? ---------------------- आपने किस की मदद की है? 0
a--a--------ee ---ad kee-h-i? a----- k-- k-- m---- k-- h--- a-p-n- k-s k-e m-d-d k-e h-i- ----------------------------- aapane kis kee madad kee hai?
Kam tu rakstīji? आपन----स--- -ि-ा -ै? आ--- क-- क- ल--- ह-- आ-न- क-स क- ल-ख- ह-? -------------------- आपने किस को लिखा है? 0
aap--- -i- k- ----a h-i? a----- k-- k- l---- h--- a-p-n- k-s k- l-k-a h-i- ------------------------ aapane kis ko likha hai?
Kam tu atbildēji? आप-े------ो --्त- दिया है? आ--- क-- क- उ---- द--- ह-- आ-न- क-स क- उ-्-र द-य- ह-? -------------------------- आपने किस को उत्तर दिया है? 0
a-pane -is ------ar -i----a-? a----- k-- k- u---- d--- h--- a-p-n- k-s k- u-t-r d-y- h-i- ----------------------------- aapane kis ko uttar diya hai?

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..