Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   hr Pitati – prošlost 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [osamdeset i šest]

Pitati – prošlost 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu horvātu Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? Ko-- s- k------ n----? Koju si kravatu nosio? 0
Kādu mašīnu tu nopirki? Ko-- a--- s- k---- / k-----? Koji auto si kupio / kupila? 0
Kādu avīzi tu abonēji? Na k--- s- s- n----- p--------- / p----------? Na koje si se novine pretplatio / pretplatila? 0
Ko Jūs redzējāt? Ko-- s-- v------? Koga ste vidjeli? 0
Ko Jūs satikāt? Ko-- s-- s----? Koga ste sreli? 0
Ko Jūs atpazināt? Ko-- s-- p---------? Koga ste prepoznali? 0
Kad Jūs piecēlāties? Ka-- s-- s- u-----? Kada ste se ustali? 0
Kad Jūs sākāt? Ka-- s-- z-------? Kada ste započeli? 0
Kad Jūs beidzāt? Ka-- s-- p-------? Kada ste prestali? 0
Kāpēc Jūs pamodāties? Za--- s-- s- p--------? Zašto ste se probudili? 0
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? Za--- s-- p------ u------? Zašto ste postali učitelj? 0
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? Za--- s-- u---- t----? Zašto ste uzeli taksi? 0
No kurienes jūs atnācāt? Od---- s-- d----? Odakle ste došli? 0
Uz kurieni jūs aizgājāt? Ka-- s-- i---? Kamo ste išli? 0
Kur Jūs bijāt? Gd-- s-- b---? Gdje ste bili? 0
Kam tu palīdzēji? Ko-- s- p------ / p------? Kome si pomogao / pomogla? 0
Kam tu rakstīji? Ko-- s- p---- / p-----? Kome si pisao / pisala? 0
Kam tu atbildēji? Ko-- s- o-------- / o---------? Kome si odgovorio / odgovorila? 0

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..