Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   ka შეკითხვა – წარსული 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [ოთხმოცდაექვსი]

86 [otkhmotsdaekvsi]

შეკითხვა – წარსული 2

[shek'itkhva – ts'arsuli 2]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu gruzīnu Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? რო---- ჰ------- გ-----? რომელი ჰალსტუხი გეკეთა? 0
r----- h----'u--- g--'e--? ro---- h--------- g------? romeli halst'ukhi gek'eta? r-m-l- h-l-t'u-h- g-k'e-a? ------------'--------'---?
Kādu mašīnu tu nopirki? რო---- მ------ ი----? რომელი მანქანა იყიდე? 0
r----- m------ i----? ro---- m------ i----? romeli mankana iqide? r-m-l- m-n-a-a i-i-e? --------------------?
Kādu avīzi tu abonēji? რო---- გ----- გ--------? რომელი გაზეთი გამოიწერე? 0
r----- g----- g------'e--? ro---- g----- g----------? romeli gazeti gamoits'ere? r-m-l- g-z-t- g-m-i-s'e-e? ---------------------'---?
Ko Jūs redzējāt? ვი- დ------? ვინ დაინახე? 0
v-- d-------? vi- d-------? vin dainakhe? v-n d-i-a-h-? ------------?
Ko Jūs satikāt? ვი- შ------? ვის შეხვდით? 0
v-- s--------? vi- s--------? vis shekhvdit? v-s s-e-h-d-t? -------------?
Ko Jūs atpazināt? ვი- ი-----? ვინ იცანით? 0
v-- i------? vi- i------? vin itsanit? v-n i-s-n-t? -----------?
Kad Jūs piecēlāties? რო--- ა-----? როდის ადექით? 0
r---- a-----? ro--- a-----? rodis adekit? r-d-s a-e-i-? ------------?
Kad Jūs sākāt? რო--- დ------? როდის დაიწყეთ? 0
r---- d----'q--? ro--- d--------? rodis daits'qet? r-d-s d-i-s'q-t? -----------'---?
Kad Jūs beidzāt? რო--- შ--------? როდის შეწყვიტეთ? 0
r---- s----'q---'e-? ro--- s------------? rodis shets'qvit'et? r-d-s s-e-s'q-i-'e-? -----------'----'--?
Kāpēc Jūs pamodāties? რა--- გ--------? რატომ გაიღვიძეთ? 0
r--'o- g----------? ra---- g----------? rat'om gaighvidzet? r-t'o- g-i-h-i-z-t? ---'--------------?
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? რა--- გ----- მ-----------? რატომ გახდით მასწავლებელი? 0
r--'o- g------ m----'a-------? ra---- g------ m-------------? rat'om gakhdit masts'avlebeli? r-t'o- g-k-d-t m-s-s'a-l-b-l-? ---'----------------'--------?
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? რა--- ჩ------ ტ-----? რატომ ჩაჯექით ტაქსში? 0
r--'o- c------- t'a-----? ra---- c------- t-------? rat'om chajekit t'aksshi? r-t'o- c-a-e-i- t'a-s-h-? ---'-------------'------?
No kurienes jūs atnācāt? სა---- მ-------? საიდან მოხვედით? 0
s----- m--------? sa---- m--------? saidan mokhvedit? s-i-a- m-k-v-d-t? ----------------?
Uz kurieni jūs aizgājāt? სა- წ-------? სად წახვედით? 0
s-- t-'a-------? sa- t----------? sad ts'akhvedit? s-d t-'a-h-e-i-? ------'--------?
Kur Jūs bijāt? სა- ი-----? სად იყავით? 0
s-- i-----? sa- i-----? sad iqavit? s-d i-a-i-? ----------?
Kam tu palīdzēji? ვი- მ-------? ვის მიეხმარე? 0
v-- m--------? vi- m--------? vis miekhmare? v-s m-e-h-a-e? -------------?
Kam tu rakstīji? ვი- მ------? ვის მისწერე? 0
v-- m----'e--? vi- m--------? vis mists'ere? v-s m-s-s'e-e? ---------'---?
Kam tu atbildēji? ვი- უ------? ვის უპასუხე? 0
v-- u-'a-----? vi- u--------? vis up'asukhe? v-s u-'a-u-h-? ------'------?

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..