Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   lt Klausimai — praeitis 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [aštuoniasdešimt šeši]

Klausimai — praeitis 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu lietuviešu Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? K-k---akla-a-š-į (--- ---ėj--? K--- k---------- (--- r------- K-k- k-k-a-a-š-į (-u- r-š-j-i- ------------------------------ Kokį kaklaraištį (tu) ryšėjai? 0
Kādu mašīnu tu nopirki? Kokį--u-o-ob----(tu---ir-a-? K--- a--------- (--- p------ K-k- a-t-m-b-l- (-u- p-r-a-? ---------------------------- Kokį automobilį (tu) pirkai? 0
Kādu avīzi tu abonēji? Ko-į lai-ra-t-----) u-si---n-me-ava-? K--- l-------- (--- u---------------- K-k- l-i-r-š-į (-u- u-s-p-e-u-e-a-a-? ------------------------------------- Kokį laikraštį (tu) užsiprenumeravai? 0
Ko Jūs redzējāt? Ką (j-s) pama--t-? K- (---- p-------- K- (-ū-) p-m-t-t-? ------------------ Ką (jūs) pamatėte? 0
Ko Jūs satikāt? K- -jū-- su-ik-te? K- (---- s-------- K- (-ū-) s-t-k-t-? ------------------ Ką (jūs) sutikote? 0
Ko Jūs atpazināt? Ką--j--- -t-aži-o-e? K- (---- a---------- K- (-ū-) a-p-ž-n-t-? -------------------- Ką (jūs) atpažinote? 0
Kad Jūs piecēlāties? K--a-(--s--at--kėl-te? K--- (---- a---------- K-d- (-ū-) a-s-k-l-t-? ---------------------- Kada (jūs) atsikėlėte? 0
Kad Jūs sākāt? K-d--(jū-- ---dėjo--? K--- (---- p--------- K-d- (-ū-) p-a-ė-o-e- --------------------- Kada (jūs) pradėjote? 0
Kad Jūs beidzāt? K-d----ū-) li--ėt-s-- n---o-o--? K--- (---- l------- / n--------- K-d- (-ū-) l-o-ė-ė- / n-s-o-o-e- -------------------------------- Kada (jūs) liovėtės / nustojote? 0
Kāpēc Jūs pamodāties? Ko------ū-)---s---do-e? K---- (---- a---------- K-d-l (-ū-) a-s-b-d-t-? ----------------------- Kodėl (jūs) atsibudote? 0
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? K--ėl --ūs)----ot--m-k-to--? K---- (---- t----- m-------- K-d-l (-ū-) t-p-t- m-k-t-j-? ---------------------------- Kodėl (jūs) tapote mokytoju? 0
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? K--ė- ------va--av--e --k-i? K---- (---- v-------- t----- K-d-l (-ū-) v-ž-a-o-e t-k-i- ---------------------------- Kodėl (jūs) važiavote taksi? 0
No kurienes jūs atnācāt? I- k-r ---s) atėj-te-/--t-yk--e? I- k-- (---- a------ / a-------- I- k-r (-ū-) a-ė-o-e / a-v-k-t-? -------------------------------- Iš kur (jūs) atėjote / atvykote? 0
Uz kurieni jūs aizgājāt? K-----ūs)--u-jot-? K-- (---- n------- K-r (-ū-) n-ė-o-e- ------------------ Kur (jūs) nuėjote? 0
Kur Jūs bijāt? K-r----s)--u-ote? K-- (---- b------ K-r (-ū-) b-v-t-? ----------------- Kur (jūs) buvote? 0
Kam tu palīdzēji? Kam--tu)-p-dė-a-? K-- (--- p------- K-m (-u- p-d-j-i- ----------------- Kam (tu) padėjai? 0
Kam tu rakstīji? Kam ------ar----? K-- (--- p------- K-m (-u- p-r-š-i- ----------------- Kam (tu) parašei? 0
Kam tu atbildēji? K-m -t-- ----ke-? K-- (--- a------- K-m (-u- a-s-k-i- ----------------- Kam (tu) atsakei? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..