Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   mk Прашања – Минато време 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [осумдесет и шест]

86 [osoomdyesyet i shyest]

Прашања – Минато време 2

[Prashaњa – Minato vryemye 2]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu maķedoniešu Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? К--- -ра------- -а--о---е? К--- в--------- ј- н------ К-ј- в-а-о-р-к- ј- н-с-ш-? -------------------------- Која вратоврска ја носеше? 0
Koјa-vra---r--a јa n-syeshye? K--- v--------- ј- n--------- K-ј- v-a-o-r-k- ј- n-s-e-h-e- ----------------------------- Koјa vratovrska јa nosyeshye?
Kādu mašīnu tu nopirki? К-ј ---ом-бил--о -у-и? К-- а-------- г- к---- К-ј а-т-м-б-л г- к-п-? ---------------------- Кој автомобил го купи? 0
K---a--o-o--- gu--ko---? K-- a-------- g-- k----- K-ј a-t-m-b-l g-o k-o-i- ------------------------ Koј avtomobil guo koopi?
Kādu avīzi tu abonēji? За-к-ј---сни---е-п--тп-а-и? З- к-- в----- с- п--------- З- к-ј в-с-и- с- п-е-п-а-и- --------------------------- За кој весник се претплати? 0
Z- -oј --esnik-sye --y-tp---i? Z- k-- v------ s-- p---------- Z- k-ј v-e-n-k s-e p-y-t-l-t-? ------------------------------ Za koј vyesnik sye pryetplati?
Ko Jūs redzējāt? К-г-------т-? К--- в------- К-г- в-д-в-е- ------------- Кого видовте? 0
Ko--- v-d----e? K---- v-------- K-g-o v-d-v-y-? --------------- Koguo vidovtye?
Ko Jūs satikāt? К-г- ------в--? К--- с--------- К-г- с-е-н-в-е- --------------- Кого сретнавте? 0
K-guo sryetnavt--? K---- s----------- K-g-o s-y-t-a-t-e- ------------------ Koguo sryetnavtye?
Ko Jūs atpazināt? Ког------оз-ав--? К--- п----------- К-г- п-е-о-н-в-е- ----------------- Кого препознавте? 0
K-guo p-yep-znavt-e? K---- p------------- K-g-o p-y-p-z-a-t-e- -------------------- Koguo pryepoznavtye?
Kad Jūs piecēlāties? Ко-а ---навте? К--- с-------- К-г- с-а-а-т-? -------------- Кога станавте? 0
K-----s-an-vtye? K---- s--------- K-g-a s-a-a-t-e- ---------------- Kogua stanavtye?
Kad Jūs sākāt? К------по--ав--? К--- з---------- К-г- з-п-ч-а-т-? ---------------- Кога започнавте? 0
K---a z-p--h-av-y-? K---- z------------ K-g-a z-p-c-n-v-y-? ------------------- Kogua zapochnavtye?
Kad Jūs beidzāt? Кога-пр--т-----е? К--- п----------- К-г- п-е-т-н-в-е- ----------------- Кога престанавте? 0
Ko--a ----s-a-a-tye? K---- p------------- K-g-a p-y-s-a-a-t-e- -------------------- Kogua pryestanavtye?
Kāpēc Jūs pamodāties? З-ш-о с- р--б--и-т-? З---- с- р---------- З-ш-о с- р-з-у-и-т-? -------------------- Зошто се разбудивте? 0
Zo---o s-e ----o-d--t--? Z----- s-- r------------ Z-s-t- s-e r-z-o-d-v-y-? ------------------------ Zoshto sye razboodivtye?
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? Зошт---та-а-те--а-т-в-ик? З---- с------- н--------- З-ш-о с-а-а-т- н-с-а-н-к- ------------------------- Зошто станавте наставник? 0
Z-sht----ana---- --st-v-ik? Z----- s-------- n--------- Z-s-t- s-a-a-t-e n-s-a-n-k- --------------------------- Zoshto stanavtye nastavnik?
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? Зошто-зе--в---т--с-? З---- з------ т----- З-ш-о з-м-в-е т-к-и- -------------------- Зошто земавте такси? 0
Z--hto----mavt-e--a-si? Z----- z-------- t----- Z-s-t- z-e-a-t-e t-k-i- ----------------------- Zoshto zyemavtye taksi?
No kurienes jūs atnācāt? Од ---е---јд-в-е? О- к--- д-------- О- к-д- д-ј-о-т-? ----------------- Од каде дојдовте? 0
O- --dye-d-ј-o--y-? O- k---- d--------- O- k-d-e d-ј-o-t-e- ------------------- Od kadye doјdovtye?
Uz kurieni jūs aizgājāt? На--де--ти--вте? Н----- о-------- Н-к-д- о-и-о-т-? ---------------- Накаде отидовте? 0
Nakadye --idovt-e? N------ o--------- N-k-d-e o-i-o-t-e- ------------------ Nakadye otidovtye?
Kur Jūs bijāt? Ка-е бе---? К--- б----- К-д- б-в-е- ----------- Каде бевте? 0
Ka-ye by-vty-? K---- b------- K-d-e b-e-t-e- -------------- Kadye byevtye?
Kam tu palīdzēji? К-му му-п-могна? К--- м- п------- К-м- м- п-м-г-а- ---------------- Кому му помогна? 0
K-m-o m-o-pom-gu--? K---- m-- p-------- K-m-o m-o p-m-g-n-? ------------------- Komoo moo pomoguna?
Kam tu rakstīji? К--у м----ш-? К--- м- п---- К-м- м- п-ш-? ------------- Кому му пиша? 0
K-mo--moo p-s-a? K---- m-- p----- K-m-o m-o p-s-a- ---------------- Komoo moo pisha?
Kam tu atbildēji? К-----у--дгов-ри? К--- м- о-------- К-м- м- о-г-в-р-? ----------------- Кому му одговори? 0
K-moo moo-----o-o-i? K---- m-- o--------- K-m-o m-o o-g-o-o-i- -------------------- Komoo moo odguovori?

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..