Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   nl Vragen – Verleden tijd 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [zesentachtig]

Vragen – Verleden tijd 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu holandiešu Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? W-l-e st-----s --- je g-dr-g--? W---- s------- h-- j- g-------- W-l-e s-r-p-a- h-b j- g-d-a-e-? ------------------------------- Welke stropdas heb je gedragen? 0
Kādu mašīnu tu nopirki? W-----a-t----b----g--och-? W---- a--- h-- j- g------- W-l-e a-t- h-b j- g-k-c-t- -------------------------- Welke auto heb je gekocht? 0
Kādu avīzi tu abonēji? O----lke --a----en-------b--n-erd? O- w---- k---- b-- j- g----------- O- w-l-e k-a-t b-n j- g-a-o-n-e-d- ---------------------------------- Op welke krant ben je geabonneerd? 0
Ko Jūs redzējāt? Wie heeft----e---n? W-- h---- u g------ W-e h-e-t u g-z-e-? ------------------- Wie heeft u gezien? 0
Ko Jūs satikāt? W-- h-e---u -n--oe-? W-- h---- u o------- W-e h-e-t u o-t-o-t- -------------------- Wie heeft u ontmoet? 0
Ko Jūs atpazināt? W-e ---f- u-h--ke--? W-- h---- u h------- W-e h-e-t u h-r-e-d- -------------------- Wie heeft u herkend? 0
Kad Jūs piecēlāties? W-nne-r b-n--u---g------? W------ b--- u o--------- W-n-e-r b-n- u o-g-s-a-n- ------------------------- Wanneer bent u opgestaan? 0
Kad Jūs sākāt? Wann--r-be---- ---on--n? W------ b--- u b-------- W-n-e-r b-n- u b-g-n-e-? ------------------------ Wanneer bent u begonnen? 0
Kad Jūs beidzāt? W-nne-- b-nt-------h--de-? W------ b--- u o---------- W-n-e-r b-n- u o-g-h-u-e-? -------------------------- Wanneer bent u opgehouden? 0
Kāpēc Jūs pamodāties? W-a--m b-n- u w---er-g-w--d-n? W----- b--- u w----- g-------- W-a-o- b-n- u w-k-e- g-w-r-e-? ------------------------------ Waarom bent u wakker geworden? 0
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? W-aro- be-t-- l--aa---e-o--e-? W----- b--- u l----- g-------- W-a-o- b-n- u l-r-a- g-w-r-e-? ------------------------------ Waarom bent u leraar geworden? 0
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? W---om----f- u ee--ta-i -en-me-? W----- h---- u e-- t--- g------- W-a-o- h-e-t u e-n t-x- g-n-m-n- -------------------------------- Waarom heeft u een taxi genomen? 0
No kurienes jūs atnācāt? Waar--e---u--a----- g---m-n? W--- b--- u v------ g------- W-a- b-n- u v-n-a-n g-k-m-n- ---------------------------- Waar bent u vandaan gekomen? 0
Uz kurieni jūs aizgājāt? Wa----en- - n--rt-e ----a-? W--- b--- u n------ g------ W-a- b-n- u n-a-t-e g-g-a-? --------------------------- Waar bent u naartoe gegaan? 0
Kur Jūs bijāt? W--r----t u-g--ee--? W--- b--- u g------- W-a- b-n- u g-w-e-t- -------------------- Waar bent u geweest? 0
Kam tu palīdzēji? Wi- ----je geho-pen? W-- h-- j- g-------- W-e h-b j- g-h-l-e-? -------------------- Wie heb je geholpen? 0
Kam tu rakstīji? Wi- --b-------c-r-ven? W-- h-- j- g---------- W-e h-b j- g-s-h-e-e-? ---------------------- Wie heb je geschreven? 0
Kam tu atbildēji? W-e heb-----eant----d? W-- h-- j- g---------- W-e h-b j- g-a-t-o-r-? ---------------------- Wie heb je geantwoord? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..