Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   sk Otázky – minulý čas 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [osemdesiatšesť]

Otázky – minulý čas 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovāku Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? Kt--- k------ s- n----? Ktorú kravatu si nosil? 0
Kādu mašīnu tu nopirki? Kt--- a--- s- k----? Ktoré auto si kúpil? 0
Kādu avīzi tu abonēji? Kt--- n----- s- s- p---------? Ktoré noviny si si predplatil? 0
Ko Jūs redzējāt? Ko-- s-- v-----? Koho ste videli? 0
Ko Jūs satikāt? Ko-- s-- s------? Koho ste stretli? 0
Ko Jūs atpazināt? Ko-- s-- s-------? Koho ste spoznali? 0
Kad Jūs piecēlāties? Ke-- s-- v-----? Kedy ste vstali? 0
Kad Jūs sākāt? Ke-- s-- z-----? Kedy ste začali? 0
Kad Jūs beidzāt? Ke-- s-- p-------? Kedy ste prestali? 0
Kāpēc Jūs pamodāties? Pr--- s-- s- z-------? Prečo ste sa zobudili? 0
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? Pr--- s-- s- s---- u-------? Prečo ste sa stali učiteľom? 0
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? Pr--- s-- i--- t------? Prečo ste išli taxíkom? 0
No kurienes jūs atnācāt? Od---- s-- p-----? Odkiaľ ste prišli? 0
Uz kurieni jūs aizgājāt? Ka- s-- i---? Kam ste išli? 0
Kur Jūs bijāt? Kd- s-- b---? Kde ste boli? 0
Kam tu palīdzēji? Ko-- s- p------? Komu si pomohol? 0
Kam tu rakstīji? Ko-- s- p----? Komu si písal? 0
Kam tu atbildēji? Ko-- s- o--------? Komu si odpovedal? 0

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..