Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   sv Fråga – förfluten tid 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [åttiosex]

Fråga – förfluten tid 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu zviedru Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? Vil--n s--p--hade d--p-----? V----- s---- h--- d- p- d--- V-l-e- s-i-s h-d- d- p- d-g- ---------------------------- Vilken slips hade du på dig? 0
Kādu mašīnu tu nopirki? Vi-ken --l--ar -u kö-t? V----- b-- h-- d- k---- V-l-e- b-l h-r d- k-p-? ----------------------- Vilken bil har du köpt? 0
Kādu avīzi tu abonēji? Vi---- -----ng--ar -- p-en--er---t-på? V----- t------ h-- d- p----------- p-- V-l-e- t-d-i-g h-r d- p-e-u-e-e-a- p-? -------------------------------------- Vilken tidning har du prenumererat på? 0
Ko Jūs redzējāt? V-m-ha- du s-tt? V-- h-- d- s---- V-m h-r d- s-t-? ---------------- Vem har du sett? 0
Ko Jūs satikāt? Vem har--u -rä-f--? V-- h-- d- t------- V-m h-r d- t-ä-f-t- ------------------- Vem har du träffat? 0
Ko Jūs atpazināt? V-m har--- -----ig--? V-- h-- d- k--- i---- V-m h-r d- k-n- i-e-? --------------------- Vem har du känt igen? 0
Kad Jūs piecēlāties? N-r--a- ni gå-t--pp? N-- h-- n- g--- u--- N-r h-r n- g-t- u-p- -------------------- När har ni gått upp? 0
Kad Jūs sākāt? N-r-h-r ni-bör-at? N-- h-- n- b------ N-r h-r n- b-r-a-? ------------------ När har ni börjat? 0
Kad Jūs beidzāt? Nä- har ni s--ta-? N-- h-- n- s------ N-r h-r n- s-u-a-? ------------------ När har ni slutat? 0
Kāpēc Jūs pamodāties? V---ör --- ni -a-na-? V----- h-- n- v------ V-r-ö- h-r n- v-k-a-? --------------------- Varför har ni vaknat? 0
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? V-r----ble--n- lä--r-? V----- b--- n- l------ V-r-ö- b-e- n- l-r-r-? ---------------------- Varför blev ni lärare? 0
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? Va---r-har n- t-git -n-ta-i? V----- h-- n- t---- e- t---- V-r-ö- h-r n- t-g-t e- t-x-? ---------------------------- Varför har ni tagit en taxi? 0
No kurienes jūs atnācāt? V------m--- ---if-ån? V--- k----- n- i----- V-r- k-m-e- n- i-r-n- --------------------- Vart kommer ni ifrån? 0
Uz kurieni jūs aizgājāt? V-rt---r ni-g-t-? V--- h-- n- g---- V-r- h-r n- g-t-? ----------------- Vart har ni gått? 0
Kur Jūs bijāt? Var-----n- --r-t? V-- h-- n- v----- V-r h-r n- v-r-t- ----------------- Var har ni varit? 0
Kam tu palīdzēji? V-- ha---- h-ä---? V-- h-- d- h------ V-m h-r d- h-ä-p-? ------------------ Vem har du hjälpt? 0
Kam tu rakstīji? V-- h----u -k----t-----? V-- h-- d- s------ t---- V-m h-r d- s-r-v-t t-l-? ------------------------ Vem har du skrivit till? 0
Kam tu atbildēji? Ve- ----d-----ra-? V-- h-- d- s------ V-m h-r d- s-a-a-? ------------------ Vem har du svarat? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..