Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   tr Sorular – Geçmiş zaman 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [seksen altı]

Sorular – Geçmiş zaman 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu turku Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? H-ngi-k-avatın ü-tü--eydi? H---- k------- ü---------- H-n-i k-a-a-ı- ü-t-n-e-d-? -------------------------- Hangi kravatın üstündeydi? 0
Kādu mašīnu tu nopirki? Ha-gi-a-ab-yı--a--- -ldın? H---- a------ s---- a----- H-n-i a-a-a-ı s-t-n a-d-n- -------------------------- Hangi arabayı satın aldın? 0
Kādu avīzi tu abonēji? Ha--i---z-te-e ab-n- -l--n? H---- g------- a---- o----- H-n-i g-z-t-y- a-o-e o-d-n- --------------------------- Hangi gazeteye abone oldun? 0
Ko Jūs redzējāt? K--i ----ü-ü-? K--- g-------- K-m- g-r-ü-ü-? -------------- Kimi gördünüz? 0
Ko Jūs satikāt? K--e----tlad--ız? K--- r----------- K-m- r-s-l-d-n-z- ----------------- Kime rastladınız? 0
Ko Jūs atpazināt? Kimi --n--ı--z? K--- t--------- K-m- t-n-d-n-z- --------------- Kimi tanıdınız? 0
Kad Jūs piecēlāties? Ne z-m-- kal-t-n-z? N- z---- k--------- N- z-m-n k-l-t-n-z- ------------------- Ne zaman kalktınız? 0
Kad Jūs sākāt? Ne---man -a-ladı-ı-? N- z---- b---------- N- z-m-n b-ş-a-ı-ı-? -------------------- Ne zaman başladınız? 0
Kad Jūs beidzāt? Ne----an-b-r-kt----? N- z---- b---------- N- z-m-n b-r-k-ı-ı-? -------------------- Ne zaman bıraktınız? 0
Kāpēc Jūs pamodāties? N-ç----y-ndın--? N---- u--------- N-ç-n u-a-d-n-z- ---------------- Niçin uyandınız? 0
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? Niçi- ---e---- oldu-uz? N---- ö------- o------- N-ç-n ö-r-t-e- o-d-n-z- ----------------------- Niçin öğretmen oldunuz? 0
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? Niçi- ------k-----b-ndin--? N---- b-- t------ b-------- N-ç-n b-r t-k-i-e b-n-i-i-? --------------------------- Niçin bir taksiye bindiniz? 0
No kurienes jūs atnācāt? N--ed-- --ldiniz? N------ g-------- N-r-d-n g-l-i-i-? ----------------- Nereden geldiniz? 0
Uz kurieni jūs aizgājāt? N--e-e gi-t----? N----- g-------- N-r-y- g-t-i-i-? ---------------- Nereye gittiniz? 0
Kur Jūs bijāt? N-r--y-i-iz? N----------- N-r-e-d-n-z- ------------ Nerdeydiniz? 0
Kam tu palīdzēji? Kim--ya---- e-ti-? K--- y----- e----- K-m- y-r-ı- e-t-n- ------------------ Kime yardım ettin? 0
Kam tu rakstīji? Ki-- y--d--? K--- y------ K-m- y-z-ı-? ------------ Kime yazdın? 0
Kam tu atbildēji? K-m--cevap -e-d-n? K--- c---- v------ K-m- c-v-p v-r-i-? ------------------ Kime cevap verdin? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..