Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   zh 问题–过去时2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86[八十六]

86 [Bāshíliù]

问题–过去时2

[wèntí – guòqù shí 2]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ķīniešu (vienkāršotā) Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? 你 带-的 是--- 领--？ 你 带-- 是 哪- 领- ？ 你 带-的 是 哪- 领- ？ --------------- 你 带过的 是 哪条 领带 ？ 0
n- -à-guò----s-ì n- t-----ǐng--i? n- d----- d- s-- n- t--- l------- n- d-i-u- d- s-ì n- t-á- l-n-d-i- --------------------------------- nǐ dàiguò de shì nǎ tiáo lǐngdài?
Kādu mašīnu tu nopirki? 你-买的 是-哪- 车-？ 你 买- 是 哪- 车 ？ 你 买- 是 哪- 车 ？ ------------- 你 买的 是 哪辆 车 ？ 0
N- --i----s-ì-nǎ ---ng-chē? N- m-- d- s-- n- l---- c--- N- m-i d- s-ì n- l-à-g c-ē- --------------------------- Nǐ mǎi de shì nǎ liàng chē?
Kādu avīzi tu abonēji? 你 订------- ？ 你 订- 哪- 报- ？ 你 订- 哪- 报- ？ ------------ 你 订过 哪份 报纸 ？ 0
N- d--g-u------èn b---hǐ? N- d------ n- f-- b------ N- d-n-g-ò n- f-n b-o-h-? ------------------------- Nǐ dìngguò nǎ fèn bàozhǐ?
Ko Jūs redzējāt? 您 看-----？ 您 看- 谁- ？ 您 看- 谁- ？ --------- 您 看见 谁了 ？ 0
N-- -à-j-àn--hu---? N-- k------ s------ N-n k-n-i-n s-u-l-? ------------------- Nín kànjiàn shuíle?
Ko Jūs satikāt? 您---谁 见过面-- ？ 您 和 谁 见-- 了 ？ 您 和 谁 见-面 了 ？ ------------- 您 和 谁 见过面 了 ？ 0
N----é sh---jià-g-- mi--le? N-- h- s--- j------ m------ N-n h- s-u- j-à-g-ò m-à-l-? --------------------------- Nín hé shuí jiànguò miànle?
Ko Jūs atpazināt? 您----谁 了-？ 您 认- 谁 了 ？ 您 认- 谁 了 ？ ---------- 您 认出 谁 了 ？ 0
Nín -èn c-ū -----e? N-- r-- c-- s------ N-n r-n c-ū s-u-l-? ------------------- Nín rèn chū shuíle?
Kad Jūs piecēlāties? 您 什------床- ？ 您 什- 时- 起-- ？ 您 什- 时- 起-的 ？ ------------- 您 什么 时候 起床的 ？ 0
Ní- -h---e--híhòu----huá-- --? N-- s----- s----- q------- d-- N-n s-é-m- s-í-ò- q-c-u-n- d-? ------------------------------ Nín shénme shíhòu qǐchuáng de?
Kad Jūs sākāt? 您 ----- -始的-？ 您 什- 时- 开-- ？ 您 什- 时- 开-的 ？ ------------- 您 什么 时候 开始的 ？ 0
Nín sh---- --íhò-----sh--de? N-- s----- s----- k----- d-- N-n s-é-m- s-í-ò- k-i-h- d-? ---------------------------- Nín shénme shíhòu kāishǐ de?
Kad Jūs beidzāt? 您 ----- -止的 ？ 您 什- 时- 停-- ？ 您 什- 时- 停-的 ？ ------------- 您 什么 时候 停止的 ？ 0
Nín s---m- shí--- -íng--ǐ---? N-- s----- s----- t------ d-- N-n s-é-m- s-í-ò- t-n-z-ǐ d-? ----------------------------- Nín shénme shíhòu tíngzhǐ de?
Kāpēc Jūs pamodāties? 您---么-- --？ 您 为-- 醒 了 ？ 您 为-么 醒 了 ？ ----------- 您 为什么 醒 了 ？ 0
N-n -è-s--me--ǐn---? N-- w------- x------ N-n w-i-h-m- x-n-l-? -------------------- Nín wèishéme xǐngle?
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? 您--什么--- 教- ？ 您 为-- 当- 教- ？ 您 为-么 当- 教- ？ ------------- 您 为什么 当了 教师 ？ 0
N-- w--sh-me -ā---e -i-o---? N-- w------- d----- j------- N-n w-i-h-m- d-n-l- j-à-s-ī- ---------------------------- Nín wèishéme dāngle jiàoshī?
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? 您 为---坐了-出租- ？ 您 为-- 坐- 出-- ？ 您 为-么 坐- 出-车 ？ -------------- 您 为什么 坐了 出租车 ？ 0
N-- ---s---- -uò-e c-ū-ū----? N-- w------- z---- c---- c--- N-n w-i-h-m- z-ò-e c-ū-ū c-ē- ----------------------------- Nín wèishéme zuòle chūzū chē?
No kurienes jūs atnācāt? 您 --- -- ？ 您 从-- 来- ？ 您 从-里 来- ？ ---------- 您 从哪里 来的 ？ 0
Ní- --n--n--- -á- de? N-- c--- n--- l-- d-- N-n c-n- n-l- l-i d-? --------------------- Nín cóng nǎlǐ lái de?
Uz kurieni jūs aizgājāt? 您 --里-了-？ 您 去-- 了 ？ 您 去-里 了 ？ --------- 您 去哪里 了 ？ 0
Ní- -ù--ǎlǐ-le? N-- q- n--- l-- N-n q- n-l- l-? --------------- Nín qù nǎlǐ le?
Kur Jūs bijāt? 您 ------？ 您 去- 哪- ？ 您 去- 哪- ？ --------- 您 去了 哪儿 ？ 0
Ní- qù-- --'e-? N-- q--- n----- N-n q-l- n-'-r- --------------- Nín qùle nǎ'er?
Kam tu palīdzēji? 你------？ 你 帮- 了 ？ 你 帮- 了 ？ -------- 你 帮谁 了 ？ 0
N- ---g -h-í--? N- b--- s------ N- b-n- s-u-l-? --------------- Nǐ bāng shuíle?
Kam tu rakstīji? 你--谁-写信 了-？ 你 给- 写- 了 ？ 你 给- 写- 了 ？ ----------- 你 给谁 写信 了 ？ 0
Nǐ gě---huí --ě-xìnle? N- g-- s--- x-- x----- N- g-i s-u- x-ě x-n-e- ---------------------- Nǐ gěi shuí xiě xìnle?
Kam tu atbildēji? 你 -- 谁 --？ 你 回- 谁 了 ？ 你 回- 谁 了 ？ ---------- 你 回答 谁 了 ？ 0
Nǐ huí-á -h--l-? N- h---- s------ N- h-í-á s-u-l-? ---------------- Nǐ huídá shuíle?

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..