Sarunvārdnīca

lv Modālo darbības vārdu pagātne 2   »   el Παρελθοντικός χρόνος των βοηθητικών ρημάτων 2

88 [astoņdesmit astoņi]

Modālo darbības vārdu pagātne 2

Modālo darbības vārdu pagātne 2

88 [ογδόντα οκτώ]

88 [ogdónta oktṓ]

Παρελθοντικός χρόνος των βοηθητικών ρημάτων 2

[Parelthontikós chrónos tōn boēthētikṓn rēmátōn 2]

Varat noklikšķināt uz katras tukšās vietas, lai redzētu tekstu vai:   

latviešu grieķu Spēlēt Vairāk
Mans dēls negribēja spēlēties ar lelli. Ο γ--- μ-- δ-- ή---- ν- π----- μ- τ-- κ-----. Ο γιος μου δεν ήθελε να παίξει με την κούκλα. 0
O g--- m-- d-- ḗ----- n- p----- m- t-- k-----.O gios mou den ḗthele na paíxei me tēn koúkla.
Mana meita negribēja spēlēt futbolu. Η κ--- μ-- δ-- ή---- ν- π----- π---------. Η κόρη μου δεν ήθελε να παίξει ποδόσφαιρο. 0
Ē k--- m-- d-- ḗ----- n- p----- p----------.Ē kórē mou den ḗthele na paíxei podósphairo.
Mana sieva negribēja ar mani spēlēt šahu. Η γ------ μ-- δ-- ή---- ν- π----- σ---- μ--- μ--. Η γυναίκα μου δεν ήθελε να παίξει σκάκι μαζί μου. 0
Ē g------ m-- d-- ḗ----- n- p----- s---- m--- m--.Ē gynaíka mou den ḗthele na paíxei skáki mazí mou.
   
Mani bērni negribēja iet pastaigāties. Τα π----- μ-- δ-- ή----- ν- π--- π-------. Τα παιδιά μου δεν ήθελαν να πάμε περίπατο. 0
Ta p----- m-- d-- ḗ------ n- p--- p-------.Ta paidiá mou den ḗthelan na páme perípato.
Viņi negribēja uzkopt istabu. Δε- ή----- ν- τ------------ τ- δ------. Δεν ήθελαν να τακτοποιήσουν το δωμάτιο. 0
De- ḗ------ n- t------------ t- d------.Den ḗthelan na taktopoiḗsoun to dōmátio.
Viņi negribēja iet gultā. Δε- ή----- ν- π--- γ-- ύ---. Δεν ήθελαν να πάνε για ύπνο. 0
De- ḗ------ n- p--- g-- ý---.Den ḗthelan na páne gia ýpno.
   
Viņš nedrīkstēja ēst saldējumu. Δε- έ----- ν- φ--- π-----. Δεν έπρεπε να φάει παγωτό. 0
De- é----- n- p---- p-----.Den éprepe na pháei pagōtó.
Viņš nedrīkstēja ēst šokolādi. Δε- έ----- ν- φ--- σ-------. Δεν έπρεπε να φάει σοκολάτα. 0
De- é----- n- p---- s-------.Den éprepe na pháei sokoláta.
Viņš nedrīkstēja ēst konfektes. Δε- έ----- ν- φ--- κ--------. Δεν έπρεπε να φάει καραμέλες. 0
De- é----- n- p---- k--------.Den éprepe na pháei karaméles.
   
Es drīkstēju sev kaut ko vēlēties. Μπ------ ν- π------------- μ-- ε---. Μπορούσα να πραγματοποιήσω μια ευχή. 0
Mp------ n- p------------- m-- e----.Mporoúsa na pragmatopoiḗsō mia euchḗ.
Es drīkstēju nopirkt sev kleitu. Μπ------ ν- α------ έ-- φ-----. Μπορούσα να αγοράσω ένα φόρεμα. 0
Mp------ n- a------ é-- p------.Mporoúsa na agorásō éna phórema.
Es drīkstēju paņemt šokolādes konfekti. Μπ------ ν- π--- έ-- σ---------. Μπορούσα να πάρω ένα σοκολατάκι. 0
Mp------ n- p--- é-- s---------.Mporoúsa na párō éna sokolatáki.
   
Vai tu drīkstēji lidmašīnā smēķēt? Επ--------- ν- κ-------- σ-- α--------; Επιτρεπόταν να καπνίσεις στο αεροπλάνο; 0
Ep--------- n- k-------- s-- a--------?Epitrepótan na kapníseis sto aeropláno?
Vai tu drīkstēji slimnīcā dzert alu? Επ--------- ν- π---- μ---- σ-- ν---------; Επιτρεπόταν να πιεις μπύρα στο νοσοκομείο; 0
Ep--------- n- p---- m---- s-- n---------?Epitrepótan na pieis mpýra sto nosokomeío?
Vai tu drīkstēji ņemt līdzi uz viesnīcu suni? Επ--------- ν- π----- τ- σ---- μ--- σ-- σ-- ξ---------; Επιτρεπόταν να πάρεις το σκύλο μαζί σου στο ξενοδοχείο; 0
Ep--------- n- p----- t- s---- m--- s-- s-- x----------?Epitrepótan na páreis to skýlo mazí sou sto xenodocheío?
   
Brīvdienās bērni drīkstēja ilgi palikt ārā. Στ-- δ------- τ- π----- μ-------- ν- μ------ έ-- π---- ώ--. Στις διακοπές τα παιδιά μπορούσαν να μείνουν έξω πολλή ώρα. 0
St-- d------- t- p----- m-------- n- m------ é-- p---- ṓ--.Stis diakopés ta paidiá mporoúsan na meínoun éxō pollḗ ṓra.
Viņi drīkstēja ilgi spēlēties pagalmā. Μπ------- ν- π------ π---- ώ-- σ--- α---. Μπορούσαν να παίζουν πολλή ώρα στην αυλή. 0
Mp------- n- p------ p---- ṓ-- s--- a---.Mporoúsan na paízoun pollḗ ṓra stēn aulḗ.
Viņi drīkstēja ilgi palikt nomodā. Μπ------- ν- μ------ ξ----- μ---- α---. Μπορούσαν να μείνουν ξύπνια μέχρι αργά. 0
Mp------- n- m------ x----- m----- a---.Mporoúsan na meínoun xýpnia méchri argá.
   

Ieteikumi pret aizmiršanu

Mācīšanās ne vienmēr ir viegla. Pat ja tā ir jautra, tā var nogurdināt. Bet kad mēs kaut ko iemācamies, mēs esam priecīgi. Mēs lepojamies ar sevi un ar saviem panākumiem. Diemžēl, mēs varam aizmirst, ko esam iemācījušies. Šī problēma jo īpaši attiecas uz valodām. Lielākā daļa no mums skolā apgūst vienu vai vairākas svešvalodas. Parasti pēc skolas beigšanas šīs zināšanas izgaist. Mēs šajā valodā gandrīz vairs nerunājam. Mūsu ikdienas dzīvē dominē mūšu dzimtā valoda. Vairākas svešvalodas parasti tiek izmantotas tikai atvaļinājumā. Bet, ja zināšanas regulāri neizmanto, tās pazūd. Mūsu smadzenēm nepieciešams treniņš. Var teikt, ka tās darbojas kā muskuļi. Šo muskuli ir jāvingrina, lai tas nekļūtu vājš. Bet ir iespējams arī novērst aizmiršanu. Galvenais, atkārtoti izmanto apgūto vielu. Variet sev uzstādīt skaidrus noteikumus. Dažādām nedēļas dienām Jūs variet izplānot nelielu programmu. Pirmdienā Jūs varētu, piemēram, svešvalodā lasīt grāmatu. Trešdienās- klausīties ārzemju radiostaciju. Un piektdien - veiciet ierakstu savā dienasgrāmata ierakstu izmantojot svešvalodu. Tā Jūs pārslēdzaties starp lasīšanu, klausīšanos un rakstīšanu. Jūsu zināšanas pastāvīgi tiek dažādos veidos aktivizētas. Visiem šiem vingrinājumiem nav jābūt ilgiem; pietiek ar pusstundu. Bet svarīgi ir, lai Jūs vingrinātos regulāri! Pētījumi pierāda, ka to, ko iemācamies, var saglabāties desmitiem gadu… To tikai vēlreiz jāizrok no dziļumiem…