Sarunvārdnīca

lv Modālo darbības vārdu pagātne 2   »   eo Is-tempo de la modalverboj 2

88 [astoņdesmit astoņi]

Modālo darbības vārdu pagātne 2

Modālo darbības vārdu pagātne 2

88 [okdek ok]

Is-tempo de la modalverboj 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu esperanto Spēlēt Vairāk
Mans dēls negribēja spēlēties ar lelli. M-a ------e -o-i---u--udi. M-- f--- n- v---- p------- M-a f-l- n- v-l-s p-p-u-i- -------------------------- Mia filo ne volis pupludi. 0
Mana meita negribēja spēlēt futbolu. M-a f-l-no-ne -oli--f-tba--udi. M-- f----- n- v---- f---------- M-a f-l-n- n- v-l-s f-t-a-l-d-. ------------------------------- Mia filino ne volis futballudi. 0
Mana sieva negribēja ar mani spēlēt šahu. Mi- -dzi-- n-----is-ŝa--u-i k-- --. M-- e----- n- v---- ŝ------ k-- m-- M-a e-z-n- n- v-l-s ŝ-k-u-i k-n m-. ----------------------------------- Mia edzino ne volis ŝakludi kun mi. 0
Mani bērni negribēja iet pastaigāties. Mia- -e-i--- ------is -r--e--. M--- g------ n- v---- p------- M-a- g-f-l-j n- v-l-s p-o-e-i- ------------------------------ Miaj gefiloj ne volis promeni. 0
Viņi negribēja uzkopt istabu. I----e voli--or------- --m-ro-. I-- n- v---- o----- l- ĉ------- I-i n- v-l-s o-d-g- l- ĉ-m-r-n- ------------------------------- Ili ne volis ordigi la ĉambron. 0
Viņi negribēja iet gultā. I-i-n- --l---e-l--iĝi. I-- n- v---- e-------- I-i n- v-l-s e-l-t-ĝ-. ---------------------- Ili ne volis enlitiĝi. 0
Viņš nedrīkstēja ēst saldējumu. L---- r----s-m-----gl--i---n. L- n- r----- m---- g--------- L- n- r-j-i- m-n-i g-a-i-ĵ-n- ----------------------------- Li ne rajtis manĝi glaciaĵon. 0
Viņš nedrīkstēja ēst šokolādi. L--ne ----i---anĝ--ĉ--o-a-on. L- n- r----- m---- ĉ--------- L- n- r-j-i- m-n-i ĉ-k-l-d-n- ----------------------------- Li ne rajtis manĝi ĉokoladon. 0
Viņš nedrīkstēja ēst konfektes. Li n--rajti--m------o-b--ojn. L- n- r----- m---- b--------- L- n- r-j-i- m-n-i b-n-o-o-n- ----------------------------- Li ne rajtis manĝi bonbonojn. 0
Es drīkstēju sev kaut ko vēlēties. M--rajtis dezir- -on-p-r-mi. M- r----- d----- i-- p-- m-- M- r-j-i- d-z-r- i-n p-r m-. ---------------------------- Mi rajtis deziri ion por mi. 0
Es drīkstēju nopirkt sev kleitu. M--ra-ti- -ĉeti r-------r-m-. M- r----- a---- r---- p-- m-- M- r-j-i- a-e-i r-b-n p-r m-. ----------------------------- Mi rajtis aĉeti robon por mi. 0
Es drīkstēju paņemt šokolādes konfekti. Mi ----is pr------al--o- p-r-mi. M- r----- p---- p------- p-- m-- M- r-j-i- p-e-i p-a-i-o- p-r m-. -------------------------------- Mi rajtis preni pralinon por mi. 0
Vai tu drīkstēji lidmašīnā smēķēt? Ĉ- vi-r-jtis-f----e- -a av-----o? Ĉ- v- r----- f--- e- l- a-------- Ĉ- v- r-j-i- f-m- e- l- a-i-d-l-? --------------------------------- Ĉu vi rajtis fumi en la aviadilo? 0
Vai tu drīkstēji slimnīcā dzert alu? Ĉu v--r--------inki b-er---e- la ho--ital-? Ĉ- v- r----- t----- b----- e- l- h--------- Ĉ- v- r-j-i- t-i-k- b-e-o- e- l- h-s-i-a-o- ------------------------------------------- Ĉu vi rajtis trinki bieron en la hospitalo? 0
Vai tu drīkstēji ņemt līdzi uz viesnīcu suni? Ĉu v--r-jt---------n- la----d-- -n-la-h--el--? Ĉ- v- r----- k------- l- h----- e- l- h------- Ĉ- v- r-j-i- k-n-r-n- l- h-n-o- e- l- h-t-l-n- ---------------------------------------------- Ĉu vi rajtis kunpreni la hundon en la hotelon? 0
Brīvdienās bērni drīkstēja ilgi palikt ārā. D----a fe-----la in---oj -aj-is----g-----t- eks-e-e. D-- l- f----- l- i------ r----- l---- r---- e------- D-m l- f-r-o- l- i-f-n-j r-j-i- l-n-e r-s-i e-s-e-e- ---------------------------------------------------- Dum la ferioj la infanoj rajtis longe resti ekstere. 0
Viņi drīkstēja ilgi spēlēties pagalmā. I-i -a--i- lon-- -u---e--l- kor-o. I-- r----- l---- l--- e- l- k----- I-i r-j-i- l-n-e l-d- e- l- k-r-o- ---------------------------------- Ili rajtis longe ludi en la korto. 0
Viņi drīkstēja ilgi palikt nomodā. Ili-raj--s-lo--e-r-st----k-j. I-- r----- l---- r---- v----- I-i r-j-i- l-n-e r-s-i v-k-j- ----------------------------- Ili rajtis longe resti vekaj. 0

Ieteikumi pret aizmiršanu

Mācīšanās ne vienmēr ir viegla. Pat ja tā ir jautra, tā var nogurdināt. Bet kad mēs kaut ko iemācamies, mēs esam priecīgi. Mēs lepojamies ar sevi un ar saviem panākumiem. Diemžēl, mēs varam aizmirst, ko esam iemācījušies. Šī problēma jo īpaši attiecas uz valodām. Lielākā daļa no mums skolā apgūst vienu vai vairākas svešvalodas. Parasti pēc skolas beigšanas šīs zināšanas izgaist. Mēs šajā valodā gandrīz vairs nerunājam. Mūsu ikdienas dzīvē dominē mūšu dzimtā valoda. Vairākas svešvalodas parasti tiek izmantotas tikai atvaļinājumā. Bet, ja zināšanas regulāri neizmanto, tās pazūd. Mūsu smadzenēm nepieciešams treniņš. Var teikt, ka tās darbojas kā muskuļi. Šo muskuli ir jāvingrina, lai tas nekļūtu vājš. Bet ir iespējams arī novērst aizmiršanu. Galvenais, atkārtoti izmanto apgūto vielu. Variet sev uzstādīt skaidrus noteikumus. Dažādām nedēļas dienām Jūs variet izplānot nelielu programmu. Pirmdienā Jūs varētu, piemēram, svešvalodā lasīt grāmatu. Trešdienās- klausīties ārzemju radiostaciju. Un piektdien - veiciet ierakstu savā dienasgrāmata ierakstu izmantojot svešvalodu. Tā Jūs pārslēdzaties starp lasīšanu, klausīšanos un rakstīšanu. Jūsu zināšanas pastāvīgi tiek dažādos veidos aktivizētas. Visiem šiem vingrinājumiem nav jābūt ilgiem; pietiek ar pusstundu. Bet svarīgi ir, lai Jūs vingrinātos regulāri! Pētījumi pierāda, ka to, ko iemācamies, var saglabāties desmitiem gadu… To tikai vēlreiz jāizrok no dziļumiem…