Sarunvārdnīca

lv Modālo darbības vārdu pagātne 2   »   et Rõhumäärsõnade minevik 2

88 [astoņdesmit astoņi]

Modālo darbības vārdu pagātne 2

Modālo darbības vārdu pagātne 2

88 [kaheksakümmend kaheksa]

Rõhumäärsõnade minevik 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu igauņu Spēlēt Vairāk
Mans dēls negribēja spēlēties ar lelli. M- p--- e- -a------n-----eg---ä--i-a. M- p--- e- t------ n-------- m------- M- p-e- e- t-h-n-d n-k-u-e-a m-n-i-a- ------------------------------------- Mu poeg ei tahtnud nukkudega mängida. 0
Mana meita negribēja spēlēt futbolu. Mu----a--e--ta--nud-j-lg--lli mä-g--a. M- t---- e- t------ j-------- m------- M- t-t-r e- t-h-n-d j-l-p-l-i m-n-i-a- -------------------------------------- Mu tütar ei tahtnud jalgpalli mängida. 0
Mana sieva negribēja ar mani spēlēt šahu. M- n-i-e-e- ---t----min-ga-m-l-t --n--d-. M- n---- e- t------ m----- m---- m------- M- n-i-e e- t-h-n-d m-n-g- m-l-t m-n-i-a- ----------------------------------------- Mu naine ei tahtnud minuga malet mängida. 0
Mani bērni negribēja iet pastaigāties. M- --p--- e- t-ht--d ---utus--i--le m-n-a. M- l----- e- t------ j------------- m----- M- l-p-e- e- t-h-n-d j-l-t-s-ä-g-l- m-n-a- ------------------------------------------ Mu lapsed ei tahtnud jalutuskäigule minna. 0
Viņi negribēja uzkopt istabu. N----- -ah-n-d --ba-k-r-stad-. N-- e- t------ t--- k--------- N-d e- t-h-n-d t-b- k-r-s-a-a- ------------------------------ Nad ei tahtnud tuba koristada. 0
Viņi negribēja iet gultā. Nad----ta--nud ---di-s- -i---. N-- e- t------ v------- m----- N-d e- t-h-n-d v-o-i-s- m-n-a- ------------------------------ Nad ei tahtnud voodisse minna. 0
Viņš nedrīkstēja ēst saldējumu. Ta ei tohtinud--ä-ti----üü-. T- e- t------- j------ s---- T- e- t-h-i-u- j-ä-i-t s-ü-. ---------------------------- Ta ei tohtinud jäätist süüa. 0
Viņš nedrīkstēja ēst šokolādi. T-------ht-nud---ko-aa-i-s---. T- e- t------- š-------- s---- T- e- t-h-i-u- š-k-l-a-i s-ü-. ------------------------------ Ta ei tohtinud šokolaadi süüa. 0
Viņš nedrīkstēja ēst konfektes. Ta -i--------d --mmi ---a. T- e- t------- k---- s---- T- e- t-h-t-u- k-m-i s-ü-. -------------------------- Ta ei tohitnud kommi süüa. 0
Es drīkstēju sev kaut ko vēlēties. Ma-v-i-i- mid-g--soo----. M- v----- m----- s------- M- v-i-i- m-d-g- s-o-i-a- ------------------------- Ma võisin midagi soovida. 0
Es drīkstēju nopirkt sev kleitu. M--v-i-----ndale k------o-ta. M- v----- e----- k----- o---- M- v-i-i- e-d-l- k-e-d- o-t-. ----------------------------- Ma võisin endale kleidi osta. 0
Es drīkstēju paņemt šokolādes konfekti. M- võ---n-------a-i--e------. M- v----- ü-- p------- v----- M- v-i-i- ü-e p-a-i-e- v-t-a- ----------------------------- Ma võisin ühe pralinee võtta. 0
Vai tu drīkstēji lidmašīnā smēķēt? T---------a ----uk-s s--t--t-da? T------- s- l------- s---------- T-h-i-i- s- l-n-u-i- s-i-s-t-d-? -------------------------------- Tohtisid sa lennukis suitsetada? 0
Vai tu drīkstēji slimnīcā dzert alu? T-htis----- h--g--s---u- ju-a? T------- s- h------ õ--- j---- T-h-i-i- s- h-i-l-s õ-u- j-u-? ------------------------------ Tohtisid sa haiglas õlut juua? 0
Vai tu drīkstēji ņemt līdzi uz viesnīcu suni? To-t--i- -a ko-----ote-li -aasa--õ-ta? T------- s- k---- h------ k---- v----- T-h-i-i- s- k-e-a h-t-l-i k-a-a v-t-a- -------------------------------------- Tohtisid sa koera hotelli kaasa võtta? 0
Brīvdienās bērni drīkstēja ilgi palikt ārā. V--eajal -ohi--- l-ps-d-k-ue--vä-ja-----a. V------- t------ l----- k---- v----- o---- V-h-a-a- t-h-v-d l-p-e- k-u-m v-l-a- o-l-. ------------------------------------------ Vaheajal tohivad lapsed kauem väljas olla. 0
Viņi drīkstēja ilgi spēlēties pagalmā. Na- t-hi----k--e-----vi- m--gid-. N-- t------ k---- h----- m------- N-d t-h-v-d k-u-m h-o-i- m-n-i-a- --------------------------------- Nad tohivad kauem hoovis mängida. 0
Viņi drīkstēja ilgi palikt nomodā. Na- t-h---- --u-m-ü-eva--o--a. N-- t------ k---- ü----- o---- N-d t-h-v-d k-u-m ü-e-a- o-l-. ------------------------------ Nad tohivad kauem üleval olla. 0

Ieteikumi pret aizmiršanu

Mācīšanās ne vienmēr ir viegla. Pat ja tā ir jautra, tā var nogurdināt. Bet kad mēs kaut ko iemācamies, mēs esam priecīgi. Mēs lepojamies ar sevi un ar saviem panākumiem. Diemžēl, mēs varam aizmirst, ko esam iemācījušies. Šī problēma jo īpaši attiecas uz valodām. Lielākā daļa no mums skolā apgūst vienu vai vairākas svešvalodas. Parasti pēc skolas beigšanas šīs zināšanas izgaist. Mēs šajā valodā gandrīz vairs nerunājam. Mūsu ikdienas dzīvē dominē mūšu dzimtā valoda. Vairākas svešvalodas parasti tiek izmantotas tikai atvaļinājumā. Bet, ja zināšanas regulāri neizmanto, tās pazūd. Mūsu smadzenēm nepieciešams treniņš. Var teikt, ka tās darbojas kā muskuļi. Šo muskuli ir jāvingrina, lai tas nekļūtu vājš. Bet ir iespējams arī novērst aizmiršanu. Galvenais, atkārtoti izmanto apgūto vielu. Variet sev uzstādīt skaidrus noteikumus. Dažādām nedēļas dienām Jūs variet izplānot nelielu programmu. Pirmdienā Jūs varētu, piemēram, svešvalodā lasīt grāmatu. Trešdienās- klausīties ārzemju radiostaciju. Un piektdien - veiciet ierakstu savā dienasgrāmata ierakstu izmantojot svešvalodu. Tā Jūs pārslēdzaties starp lasīšanu, klausīšanos un rakstīšanu. Jūsu zināšanas pastāvīgi tiek dažādos veidos aktivizētas. Visiem šiem vingrinājumiem nav jābūt ilgiem; pietiek ar pusstundu. Bet svarīgi ir, lai Jūs vingrinātos regulāri! Pētījumi pierāda, ka to, ko iemācamies, var saglabāties desmitiem gadu… To tikai vēlreiz jāizrok no dziļumiem…