Sarunvārdnīca

lv Modālo darbības vārdu pagātne 2   »   sr Прошлост модалних глагола 2

88 [astoņdesmit astoņi]

Modālo darbības vārdu pagātne 2

Modālo darbības vārdu pagātne 2

88 [осамдесет и осам]

88 [osamdeset i osam]

Прошлост модалних глагола 2

[Prošlo vreme modalnih glagola 2]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu serbu Spēlēt Vairāk
Mans dēls negribēja spēlēties ar lelli. Мо- с-- н- х---- с- и----- с- л-----. Мој син не хтеде се играти са лутком. 0
M-- s-- n- h---- s- i----- s- l-----. Mo- s-- n- h---- s- i----- s- l-----. Moj sin ne htede se igrati sa lutkom. M-j s-n n- h-e-e s- i-r-t- s- l-t-o-. ------------------------------------.
Mana meita negribēja spēlēt futbolu. Мо-- ћ---- н- х---- и----- ф-----. Моја ћерка не хтеде играти фудбал. 0
M--- će--- n- h---- i----- f-----. Mo-- c----- n- h---- i----- f-----. Moja ćerka ne htede igrati fudbal. M-j- će-k- n- h-e-e i-r-t- f-d-a-. ------́---------------------------.
Mana sieva negribēja ar mani spēlēt šahu. Мо-- ж--- н- х---- и----- ш-- с- м---. Моја жена не хтеде играти шах са мном. 0
M--- ž--- n- h---- i----- š-- s- m---. Mo-- ž--- n- h---- i----- š-- s- m---. Moja žena ne htede igrati šah sa mnom. M-j- ž-n- n- h-e-e i-r-t- š-h s- m-o-. -------------------------------------.
Mani bērni negribēja iet pastaigāties. Мо-- д--- н- х------ и-- у ш----. Моја деца не хтедоше ићи у шетњу. 0
M--- d--- n- h------ i-́i u š-----. Mo-- d--- n- h------ i--- u š-----. Moja deca ne htedoše ići u šetnju. M-j- d-c- n- h-e-o-e i-́i u š-t-j-. -----------------------́----------.
Viņi negribēja uzkopt istabu. Он- н- х------ п--------- с---. Они не хтедоше поспремити собу. 0
O-- n- h------ p--------- s---. On- n- h------ p--------- s---. Oni ne htedoše pospremiti sobu. O-i n- h-e-o-e p-s-r-m-t- s-b-. ------------------------------.
Viņi negribēja iet gultā. Он- н- х------ и-- у к-----. Они не хтедоше ићи у кревет. 0
O-- n- h------ i-́i u k-----. On- n- h------ i--- u k-----. Oni ne htedoše ići u krevet. O-i n- h-e-o-e i-́i u k-e-e-. -----------------́----------.
Viņš nedrīkstēja ēst saldējumu. Он н- с---- ј---- с-------. Он не смеде јести сладолед. 0
O- n- s---- j---- s-------. On n- s---- j---- s-------. On ne smede jesti sladoled. O- n- s-e-e j-s-i s-a-o-e-. --------------------------.
Viņš nedrīkstēja ēst šokolādi. Он н- с---- ј---- ч-------. Он не смеде јести чоколаду. 0
O- n- s---- j---- č-------. On n- s---- j---- č-------. On ne smede jesti čokoladu. O- n- s-e-e j-s-i č-k-l-d-. --------------------------.
Viņš nedrīkstēja ēst konfektes. Он н- с---- ј---- б------. Он не смеде јести бомбоне. 0
O- n- s---- j---- b------. On n- s---- j---- b------. On ne smede jesti bombone. O- n- s-e-e j-s-i b-m-o-e. -------------------------.
Es drīkstēju sev kaut ko vēlēties. Ја с----- н---- з-------. Ја смедох нешто зажелети. 0
J- s----- n---- z-------. Ja s----- n---- z-------. Ja smedoh nešto zaželeti. J- s-e-o- n-š-o z-ž-l-t-. ------------------------.
Es drīkstēju nopirkt sev kleitu. Ја с----- к----- с--- х-----. Ја смедох купити себи хаљину. 0
J- s----- k----- s--- h------. Ja s----- k----- s--- h------. Ja smedoh kupiti sebi haljinu. J- s-e-o- k-p-t- s-b- h-l-i-u. -----------------------------.
Es drīkstēju paņemt šokolādes konfekti. Ја с----- у---- с--- ј---- п------. Ја смедох узети себи једну пралину. 0
J- s----- u---- s--- j---- p------. Ja s----- u---- s--- j---- p------. Ja smedoh uzeti sebi jednu pralinu. J- s-e-o- u-e-i s-b- j-d-u p-a-i-u. ----------------------------------.
Vai tu drīkstēji lidmašīnā smēķēt? См--- л- т- п----- у а-----? Смеде ли ти пушити у авиону? 0
S---- l- t- p----- u a-----? Sm--- l- t- p----- u a-----? Smede li ti pušiti u avionu? S-e-e l- t- p-š-t- u a-i-n-? ---------------------------?
Vai tu drīkstēji slimnīcā dzert alu? См--- л- т- п--- п--- у б------? Смеде ли ти пити пиво у болници? 0
S---- l- t- p--- p--- u b------? Sm--- l- t- p--- p--- u b------? Smede li ti piti pivo u bolnici? S-e-e l- t- p-t- p-v- u b-l-i-i? -------------------------------?
Vai tu drīkstēji ņemt līdzi uz viesnīcu suni? См--- л- т- п------ п-- у х----? Смеде ли ти повести пса у хотел? 0
S---- l- t- p------ p-- u h----? Sm--- l- t- p------ p-- u h----? Smede li ti povesti psa u hotel? S-e-e l- t- p-v-s-i p-a u h-t-l? -------------------------------?
Brīvdienās bērni drīkstēja ilgi palikt ārā. На р------- д--- с------ о----- д--- в---. На распусту деца смедоше остати дуже вани. 0
N- r------- d--- s------ o----- d--- v---. Na r------- d--- s------ o----- d--- v---. Na raspustu deca smedoše ostati duže vani. N- r-s-u-t- d-c- s-e-o-e o-t-t- d-ž- v-n-. -----------------------------------------.
Viņi drīkstēja ilgi spēlēties pagalmā. Он- с------ д--- с- и----- у д-------. Они смедоше дуго се играти у дворишту. 0
O-- s------ d--- s- i----- u d-------. On- s------ d--- s- i----- u d-------. Oni smedoše dugo se igrati u dvorištu. O-i s-e-o-e d-g- s- i-r-t- u d-o-i-t-. -------------------------------------.
Viņi drīkstēja ilgi palikt nomodā. Он- с------ д--- о----- б----. Они смедоше дуго остати будни. 0
O-- s------ d--- o----- b----. On- s------ d--- o----- b----. Oni smedoše dugo ostati budni. O-i s-e-o-e d-g- o-t-t- b-d-i. -----------------------------.

Ieteikumi pret aizmiršanu

Mācīšanās ne vienmēr ir viegla. Pat ja tā ir jautra, tā var nogurdināt. Bet kad mēs kaut ko iemācamies, mēs esam priecīgi. Mēs lepojamies ar sevi un ar saviem panākumiem. Diemžēl, mēs varam aizmirst, ko esam iemācījušies. Šī problēma jo īpaši attiecas uz valodām. Lielākā daļa no mums skolā apgūst vienu vai vairākas svešvalodas. Parasti pēc skolas beigšanas šīs zināšanas izgaist. Mēs šajā valodā gandrīz vairs nerunājam. Mūsu ikdienas dzīvē dominē mūšu dzimtā valoda. Vairākas svešvalodas parasti tiek izmantotas tikai atvaļinājumā. Bet, ja zināšanas regulāri neizmanto, tās pazūd. Mūsu smadzenēm nepieciešams treniņš. Var teikt, ka tās darbojas kā muskuļi. Šo muskuli ir jāvingrina, lai tas nekļūtu vājš. Bet ir iespējams arī novērst aizmiršanu. Galvenais, atkārtoti izmanto apgūto vielu. Variet sev uzstādīt skaidrus noteikumus. Dažādām nedēļas dienām Jūs variet izplānot nelielu programmu. Pirmdienā Jūs varētu, piemēram, svešvalodā lasīt grāmatu. Trešdienās- klausīties ārzemju radiostaciju. Un piektdien - veiciet ierakstu savā dienasgrāmata ierakstu izmantojot svešvalodu. Tā Jūs pārslēdzaties starp lasīšanu, klausīšanos un rakstīšanu. Jūsu zināšanas pastāvīgi tiek dažādos veidos aktivizētas. Visiem šiem vingrinājumiem nav jābūt ilgiem; pietiek ar pusstundu. Bet svarīgi ir, lai Jūs vingrinātos regulāri! Pētījumi pierāda, ka to, ko iemācamies, var saglabāties desmitiem gadu… To tikai vēlreiz jāizrok no dziļumiem…