Sarunvārdnīca

lv Palīgteikumi ar ka 1   »   da Bisætninger med ”at” 1

91 [deviņdesmit viens]

Palīgteikumi ar ka 1

Palīgteikumi ar ka 1

91 [enoghalvfems]

Bisætninger med ”at” 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu dāņu Spēlēt Vairāk
Rīt varbūt būs labāks laiks. V-jr-t----ver--åske----r- - -or---. V----- b----- m---- b---- i m------ V-j-e- b-i-e- m-s-e b-d-e i m-r-e-. ----------------------------------- Vejret bliver måske bedre i morgen. 0
Kā Jūs to zināt? Hvo- --d -u-de- -ra? H--- v-- d- d-- f--- H-o- v-d d- d-t f-a- -------------------- Hvor ved du det fra? 0
Es ceru, ka tas būs labāks. Je- hå--r,-a- --t-b-ive--be-re. J-- h----- a- d-- b----- b----- J-g h-b-r- a- d-t b-i-e- b-d-e- ------------------------------- Jeg håber, at det bliver bedre. 0
Viņš noteikti atnāks. Ha- k-mm-- -e----es----. H-- k----- h--- b------- H-n k-m-e- h-l- b-s-e-t- ------------------------ Han kommer helt bestemt. 0
Vai tas ir noteikti? Er-de---ikk--t? E- d-- s------- E- d-t s-k-e-t- --------------- Er det sikkert? 0
Es zinu, ka viņš atnāks. J-g --d, a- -----om---. J-- v--- a- h-- k------ J-g v-d- a- h-n k-m-e-. ----------------------- Jeg ved, at han kommer. 0
Viņš noteikti piezvanīs. H-n---n-e- --stem-. H-- r----- b------- H-n r-n-e- b-s-e-t- ------------------- Han ringer bestemt. 0
Patiešām? V-r----g? V-------- V-r-e-i-? --------- Virkelig? 0
Es domāju, ka viņš piezvanīs. J-- --o--------n --n---. J-- t---- a- h-- r------ J-g t-o-, a- h-n r-n-e-. ------------------------ Jeg tror, at han ringer. 0
Vīns noteikti ir vecs. Vi-en -- -i-ker--g-mme-. V---- e- s------ g------ V-n-n e- s-k-e-t g-m-e-. ------------------------ Vinen er sikkert gammel. 0
Vai jūs to droši zināt? Ved-du-det--ø-ag---? V-- d- d-- n-------- V-d d- d-t n-j-g-i-? -------------------- Ved du det nøjagtig? 0
Es pieņemu, ka tas ir vecs. J---f-------, at d----- -am---. J-- f-------- a- d-- e- g------ J-g f-r-o-e-, a- d-n e- g-m-e-. ------------------------------- Jeg formoder, at den er gammel. 0
Mūsu vadītājs izskatās labi. V-re- --e- se----d- --. V---- c--- s-- g--- u-- V-r-s c-e- s-r g-d- u-. ----------------------- Vores chef ser godt ud. 0
Jūs tā domājat? Sy--- du? S---- d-- S-n-s d-? --------- Synes du? 0
Es uzskatu, ka viņš izskatās pat ļoti labi. Jeg-s--es-end-----t -an-s-- -----g-go-t-u-. J-- s---- e----- a- h-- s-- r----- g--- u-- J-g s-n-s e-d-a- a- h-n s-r r-g-i- g-d- u-. ------------------------------------------- Jeg synes endda, at han ser rigtig godt ud. 0
Vadītājam noteikti ir draudzene. Chefe- -------t-mt-en k-r--te. C----- h-- b------ e- k------- C-e-e- h-r b-s-e-t e- k-r-s-e- ------------------------------ Chefen har bestemt en kæreste. 0
Jūs patiešām tā domājat? T-o---u v---e-ig? T--- d- v-------- T-o- d- v-r-e-i-? ----------------- Tror du virkelig? 0
Ir pilnīgi iespējams, ka viņam ir draudzene. De- e--me-et--uligt, -- ha- -ar--n--æ--s--. D-- e- m---- m------ a- h-- h-- e- k------- D-t e- m-g-t m-l-g-, a- h-n h-r e- k-r-s-e- ------------------------------------------- Det er meget muligt, at han har en kæreste. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Spāņu valoda

Spāņu valoda pieder pie pasaules valodām. Vairāk kā 380 miljoniem iedzīvotāju ta ir dzimtā valoda. Papildus, vairāki cilvēkiem tā ir otrā valoda. Tas to padara par vienu no nozīmīgākajām vaoldām uz Zemes. Tā ir arī pati izplatītākā valoda starp romāņu valodām. Spāniski runājošie dēvē savu valodu par español vai castellano . Pēc nosaukuma catellano var spriest par spāņu valodas izcelsmi. Ta attīstījās no dialekta, kurā runāja Kastīlijas apgabalā. Jau 16. gadsimtā lielākā daļa spāņu runāja castellano . Mūsdienās jēdzieni español and castellano tiek lietoti kā sinonīmi. Bet mūsdienās tiem var būt arī politiska dimensija. Spāņu valoda izplatījās ar iekarojumiem un kolonicāciju. Tāpat arī Rietumāfrikā un Filipīnās runā spāņu valodā. Bet lielākā daļa spāniski runājošo dzīvo Amerikā. Centrālajā un Dienvidamerikā dominē spāņu valoda. Kaut gan arī ASV spāniski runājošo skaits pieaug. Apmēram 50 miljoni ASV iedzīvotāju runā spāniski. Tas ir vairāk nekā pašā Spānijā! Spāņu valoda Amerikā ir atšķirīga no tās, ko runā Eiropā. Atšķirība galvenokārt atrodama leksikā un gramatikā. Amerikā, piemēram tiek izmantota savādāka pagātnes laika forma. Tapat arī leksikā var atrast vairākas atšķirības. Daži vārdi tiek izmantoti tikai Amerikā, daži- tikai Spānijā. Bet spāņu valoda arī Amerikā nav vienota. Pastāv dažādi Amerikas spāņu valodas veidi. Pēc angļu valodas spāņu valoda ir visvairāk iemācīta svešvaloda pasaulē Un to var apgūt salīdzinoši ātri. Ko Jūs vēl tur gaidiet? - ¡Vamos!