Sarunvārdnīca

lv Palīgteikumi ar ka 1   »   et Kõrvallaused sõnaga et 1

91 [deviņdesmit viens]

Palīgteikumi ar ka 1

Palīgteikumi ar ka 1

91 [üheksakümmend üks]

Kõrvallaused sõnaga et 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu igauņu Spēlēt Vairāk
Rīt varbūt būs labāks laiks. Il- -äheb-või--o-l- ho--e---r--aks. I-- l---- v-------- h---- p-------- I-m l-h-b v-i---l-a h-m-e p-r-m-k-. ----------------------------------- Ilm läheb võib-olla homme paremaks. 0
Kā Jūs to zināt? Ku-t te ------s-da? K--- t- t---- s---- K-s- t- t-a-e s-d-? ------------------- Kust te teate seda? 0
Es ceru, ka tas būs labāks. Ma-l---a-,--t---- --h-- --re-ak-. M- l------ e- s-- l---- p-------- M- l-o-a-, e- s-e l-h-b p-r-m-k-. --------------------------------- Ma loodan, et see läheb paremaks. 0
Viņš noteikti atnāks. Ta-tule--p--is-ki-dl-lt. T- t---- p---- k-------- T- t-l-b p-r-s k-n-l-l-. ------------------------ Ta tuleb päris kindlalt. 0
Vai tas ir noteikti? On-----k--d-l? O- s-- k------ O- s-e k-n-e-? -------------- On see kindel? 0
Es zinu, ka viņš atnāks. Ma te--,-----a-t-l-b. M- t---- e- t- t----- M- t-a-, e- t- t-l-b- --------------------- Ma tean, et ta tuleb. 0
Viņš noteikti piezvanīs. Ta-hel----b kin--ast-. T- h------- k--------- T- h-l-s-a- k-n-l-s-i- ---------------------- Ta helistab kindlasti. 0
Patiešām? T-e-t-? T------ T-e-t-? ------- Tõesti? 0
Es domāju, ka viņš piezvanīs. Ma ----n- -t ta -eli--a-. M- a----- e- t- h-------- M- a-v-n- e- t- h-l-s-a-. ------------------------- Ma arvan, et ta helistab. 0
Vīns noteikti ir vecs. See----n on--in-l-s-i va--. S-- v--- o- k-------- v---- S-e v-i- o- k-n-l-s-i v-n-. --------------------------- See vein on kindlasti vana. 0
Vai jūs to droši zināt? Te-t- t- s--a k-nd-alt? T---- t- s--- k-------- T-a-e t- s-d- k-n-l-l-? ----------------------- Teate te seda kindlalt? 0
Es pieņemu, ka tas ir vecs. M- -ak-n- -- see ---v-n-. M- p----- e- s-- o- v---- M- p-k-n- e- s-e o- v-n-. ------------------------- Ma pakun, et see on vana. 0
Mūsu vadītājs izskatās labi. Me-- --e-us -äe--h-- --l--. M--- ü----- n--- h-- v----- M-i- ü-e-u- n-e- h-a v-l-a- --------------------------- Meie ülemus näeb hea välja. 0
Jūs tā domājat? Arv---? A------ A-v-t-? ------- Arvate? 0
Es uzskatu, ka viņš izskatās pat ļoti labi. Ma a-va-- e---a-nä-b --u----äg- --a --l--. M- a----- e- t- n--- l---- v--- h-- v----- M- a-v-n- e- t- n-e- l-u-a v-g- h-a v-l-a- ------------------------------------------ Ma arvan, et ta näeb lausa väga hea välja. 0
Vadītājam noteikti ir draudzene. Ülem--el ----i------- ------s----. Ü------- o- k-------- t----------- Ü-e-u-e- o- k-n-l-s-i t-d-u-s-b-r- ---------------------------------- Ülemusel on kindlasti tüdruksõber. 0
Jūs patiešām tā domājat? A-v--- -õ--ti? A----- t------ A-v-t- t-e-t-? -------------- Arvate tõesti? 0
Ir pilnīgi iespējams, ka viņam ir draudzene. S-e -n --r----õe-ä-l---,-----a--o- --d--k-----. S-- o- p---- t---------- e- t-- o- t----------- S-e o- p-r-s t-e-ä-l-n-, e- t-l o- t-d-u-s-b-r- ----------------------------------------------- See on päris tõenäoline, et tal on tüdruksõber. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Spāņu valoda

Spāņu valoda pieder pie pasaules valodām. Vairāk kā 380 miljoniem iedzīvotāju ta ir dzimtā valoda. Papildus, vairāki cilvēkiem tā ir otrā valoda. Tas to padara par vienu no nozīmīgākajām vaoldām uz Zemes. Tā ir arī pati izplatītākā valoda starp romāņu valodām. Spāniski runājošie dēvē savu valodu par español vai castellano . Pēc nosaukuma catellano var spriest par spāņu valodas izcelsmi. Ta attīstījās no dialekta, kurā runāja Kastīlijas apgabalā. Jau 16. gadsimtā lielākā daļa spāņu runāja castellano . Mūsdienās jēdzieni español and castellano tiek lietoti kā sinonīmi. Bet mūsdienās tiem var būt arī politiska dimensija. Spāņu valoda izplatījās ar iekarojumiem un kolonicāciju. Tāpat arī Rietumāfrikā un Filipīnās runā spāņu valodā. Bet lielākā daļa spāniski runājošo dzīvo Amerikā. Centrālajā un Dienvidamerikā dominē spāņu valoda. Kaut gan arī ASV spāniski runājošo skaits pieaug. Apmēram 50 miljoni ASV iedzīvotāju runā spāniski. Tas ir vairāk nekā pašā Spānijā! Spāņu valoda Amerikā ir atšķirīga no tās, ko runā Eiropā. Atšķirība galvenokārt atrodama leksikā un gramatikā. Amerikā, piemēram tiek izmantota savādāka pagātnes laika forma. Tapat arī leksikā var atrast vairākas atšķirības. Daži vārdi tiek izmantoti tikai Amerikā, daži- tikai Spānijā. Bet spāņu valoda arī Amerikā nav vienota. Pastāv dažādi Amerikas spāņu valodas veidi. Pēc angļu valodas spāņu valoda ir visvairāk iemācīta svešvaloda pasaulē Un to var apgūt salīdzinoši ātri. Ko Jūs vēl tur gaidiet? - ¡Vamos!