Sarunvārdnīca

lv Palīgteikumi ar ka 1   »   uk Складнопідрядні речення із що 1

91 [deviņdesmit viens]

Palīgteikumi ar ka 1

Palīgteikumi ar ka 1

91 [дев’яносто один]

91 [devʺyanosto odyn]

Складнопідрядні речення із що 1

[Skladnopidryadni rechennya iz shcho 1]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ukraiņu Spēlēt Vairāk
Rīt varbūt būs labāks laiks. П-г--а б--е -о--и-о к-ащ-- з--тра. П----- б--- м------ к----- з------ П-г-д- б-д- м-ж-и-о к-а-о- з-в-р-. ---------------------------------- Погода буде можливо кращою завтра. 0
Po--d- b--- -o-----o kras-ch--u ---tr-. P----- b--- m------- k--------- z------ P-h-d- b-d- m-z-l-v- k-a-h-h-y- z-v-r-. --------------------------------------- Pohoda bude mozhlyvo krashchoyu zavtra.
Kā Jūs to zināt? З-і--и--и-ц- ---є--? З----- В- ц- з------ З-і-к- В- ц- з-а-т-? -------------------- Звідки Ви це знаєте? 0
Zvi-ky-V- -s--z-a--te? Z----- V- t-- z------- Z-i-k- V- t-e z-a-e-e- ---------------------- Zvidky Vy tse znayete?
Es ceru, ka tas būs labāks. Я сп--і---с-, щ- -он--бу-- кр-що-. Я с---------- щ- в--- б--- к------ Я с-о-і-а-с-, щ- в-н- б-д- к-а-о-. ---------------------------------- Я сподіваюся, що вона буде кращою. 0
Y----od-vayu-y---shcho v-na ---e--r---c--yu. Y- s------------ s---- v--- b--- k---------- Y- s-o-i-a-u-y-, s-c-o v-n- b-d- k-a-h-h-y-. -------------------------------------------- YA spodivayusya, shcho vona bude krashchoyu.
Viņš noteikti atnāks. Він-н-----о--р--д-. В-- н------ п------ В-н н-п-в-о п-и-д-. ------------------- Він напевно прийде. 0
V---n-pevno-p-yy--e. V-- n------ p------- V-n n-p-v-o p-y-̆-e- -------------------- Vin napevno pryy̆de.
Vai tas ir noteikti? Це -ев-е? Ц- п----- Ц- п-в-е- --------- Це певне? 0
Ts--pe--e? T-- p----- T-e p-v-e- ---------- Tse pevne?
Es zinu, ka viņš atnāks. Я зна---що він---и--е. Я з---- щ- в-- п------ Я з-а-, щ- в-н п-и-д-. ---------------------- Я знаю, що він прийде. 0
Y--z-ayu--s-c-o-------yy---. Y- z----- s---- v-- p------- Y- z-a-u- s-c-o v-n p-y-̆-e- ---------------------------- YA znayu, shcho vin pryy̆de.
Viņš noteikti piezvanīs. В-- -ап-в----ат-ле-----. В-- н------ з----------- В-н н-п-в-о з-т-л-ф-н-є- ------------------------ Він напевно зателефонує. 0
V---na---n- ---el------e. V-- n------ z------------ V-n n-p-v-o z-t-l-f-n-y-. ------------------------- Vin napevno zatelefonuye.
Patiešām? Д-йс--? Д------ Д-й-н-? ------- Дійсно? 0
D-y-sno? D------- D-y-s-o- -------- Diy̆sno?
Es domāju, ka viņš piezvanīs. Я вір-,----ві- за-елефону-. Я в---- щ- в-- з----------- Я в-р-, щ- в-н з-т-л-ф-н-є- --------------------------- Я вірю, що він зателефонує. 0
YA----y-----ch- v-- ---e----nuye. Y- v----- s---- v-- z------------ Y- v-r-u- s-c-o v-n z-t-l-f-n-y-. --------------------------------- YA viryu, shcho vin zatelefonuye.
Vīns noteikti ir vecs. В--о--ап-в-о------. В--- н------ с----- В-н- н-п-в-о с-а-е- ------------------- Вино напевно старе. 0
Vyno-na----o -t-r-. V--- n------ s----- V-n- n-p-v-o s-a-e- ------------------- Vyno napevno stare.
Vai jūs to droši zināt? Чи --а-те Ви-----апе-н-? Ч- з----- В- ц- н------- Ч- з-а-т- В- ц- н-п-в-е- ------------------------ Чи знаєте Ви це напевне? 0
C---z-aye-- V- -se-nap-vn-? C-- z------ V- t-- n------- C-y z-a-e-e V- t-e n-p-v-e- --------------------------- Chy znayete Vy tse napevne?
Es pieņemu, ka tas ir vecs. Я --и---к--, -----но --а-е. Я п--------- щ- в--- с----- Я п-и-у-к-ю- щ- в-н- с-а-е- --------------------------- Я припускаю, що воно старе. 0
Y--pr-----a-u- -h-h---on- -ta-e. Y- p---------- s---- v--- s----- Y- p-y-u-k-y-, s-c-o v-n- s-a-e- -------------------------------- YA prypuskayu, shcho vono stare.
Mūsu vadītājs izskatās labi. Н-ш--е--д-б------л---є. Н-- ш-- д---- в-------- Н-ш ш-ф д-б-е в-г-я-а-. ----------------------- Наш шеф добре виглядає. 0
Na-h-she--d-b---v-h--a-a--. N--- s--- d---- v---------- N-s- s-e- d-b-e v-h-y-d-y-. --------------------------- Nash shef dobre vyhlyadaye.
Jūs tā domājat? В- в--жає--? В- в-------- В- в-а-а-т-? ------------ Ви вважаєте? 0
V- v-a-hayete? V- v---------- V- v-a-h-y-t-? -------------- Vy vvazhayete?
Es uzskatu, ka viņš izskatās pat ļoti labi. Я-вв-жа-,--- він-------а---ав-т---уже----ре. Я в------ щ- в-- в------- н----- д--- д----- Я в-а-а-, щ- в-н в-г-я-а- н-в-т- д-ж- д-б-е- -------------------------------------------- Я вважаю, що він виглядає навіть дуже добре. 0
Y- -va-h-y-,-s-cho v-n------ad--e -a---- d--he do--e. Y- v-------- s---- v-- v--------- n----- d---- d----- Y- v-a-h-y-, s-c-o v-n v-h-y-d-y- n-v-t- d-z-e d-b-e- ----------------------------------------------------- YA vvazhayu, shcho vin vyhlyadaye navitʹ duzhe dobre.
Vadītājam noteikti ir draudzene. Ш-ф на--вно --є-под-у--. Ш-- н------ м-- п------- Ш-ф н-п-в-о м-є п-д-у-у- ------------------------ Шеф напевно має подругу. 0
Sh---n--ev-- ma-- pod-u-u. S--- n------ m--- p------- S-e- n-p-v-o m-y- p-d-u-u- -------------------------- Shef napevno maye podruhu.
Jūs patiešām tā domājat? Ви -----о-т---в----єт-? В- д----- т-- в-------- В- д-й-н- т-к в-а-а-т-? ----------------------- Ви дійсно так вважаєте? 0
Vy-------- t-- v--zh-ye--? V- d------ t-- v---------- V- d-y-s-o t-k v-a-h-y-t-? -------------------------- Vy diy̆sno tak vvazhayete?
Ir pilnīgi iespējams, ka viņam ir draudzene. Ц-лком м--лив---що-----м-- подр-г-. Ц----- м------- щ- в-- м-- п------- Ц-л-о- м-ж-и-о- щ- в-н м-є п-д-у-у- ----------------------------------- Цілком можливо, що він має подругу. 0
T-----m--ozh-yvo- -h-ho vi- m----po----u. T------ m-------- s---- v-- m--- p------- T-i-k-m m-z-l-v-, s-c-o v-n m-y- p-d-u-u- ----------------------------------------- Tsilkom mozhlyvo, shcho vin maye podruhu.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Spāņu valoda

Spāņu valoda pieder pie pasaules valodām. Vairāk kā 380 miljoniem iedzīvotāju ta ir dzimtā valoda. Papildus, vairāki cilvēkiem tā ir otrā valoda. Tas to padara par vienu no nozīmīgākajām vaoldām uz Zemes. Tā ir arī pati izplatītākā valoda starp romāņu valodām. Spāniski runājošie dēvē savu valodu par español vai castellano . Pēc nosaukuma catellano var spriest par spāņu valodas izcelsmi. Ta attīstījās no dialekta, kurā runāja Kastīlijas apgabalā. Jau 16. gadsimtā lielākā daļa spāņu runāja castellano . Mūsdienās jēdzieni español and castellano tiek lietoti kā sinonīmi. Bet mūsdienās tiem var būt arī politiska dimensija. Spāņu valoda izplatījās ar iekarojumiem un kolonicāciju. Tāpat arī Rietumāfrikā un Filipīnās runā spāņu valodā. Bet lielākā daļa spāniski runājošo dzīvo Amerikā. Centrālajā un Dienvidamerikā dominē spāņu valoda. Kaut gan arī ASV spāniski runājošo skaits pieaug. Apmēram 50 miljoni ASV iedzīvotāju runā spāniski. Tas ir vairāk nekā pašā Spānijā! Spāņu valoda Amerikā ir atšķirīga no tās, ko runā Eiropā. Atšķirība galvenokārt atrodama leksikā un gramatikā. Amerikā, piemēram tiek izmantota savādāka pagātnes laika forma. Tapat arī leksikā var atrast vairākas atšķirības. Daži vārdi tiek izmantoti tikai Amerikā, daži- tikai Spānijā. Bet spāņu valoda arī Amerikā nav vienota. Pastāv dažādi Amerikas spāņu valodas veidi. Pēc angļu valodas spāņu valoda ir visvairāk iemācīta svešvaloda pasaulē Un to var apgūt salīdzinoši ātri. Ko Jūs vēl tur gaidiet? - ¡Vamos!