Sarunvārdnīca

lv Palīgteikumi ar vai   »   bg Подчинени изречения с дали

93 [deviņdesmit trīs]

Palīgteikumi ar vai

Palīgteikumi ar vai

93 [деветдесет и три]

93 [devetdeset i tri]

Подчинени изречения с дали

[Podchineni izrecheniya s dali]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu bulgāru Spēlēt Vairāk
Es nezinu, vai viņš mani mīl. Н- ---я-дали той ме обича. Н- з--- д--- т-- м- о----- Н- з-а- д-л- т-й м- о-и-а- -------------------------- Не зная дали той ме обича. 0
N- --a-a -al- t---m- ------. N- z---- d--- t-- m- o------ N- z-a-a d-l- t-y m- o-i-h-. ---------------------------- Ne znaya dali toy me obicha.
Es nezinu, vai viņš nāks atpakaļ. Не --ая д-ли---й -- -е---р-е. Н- з--- д--- т-- щ- с- в----- Н- з-а- д-л- т-й щ- с- в-р-е- ----------------------------- Не зная дали той ще се върне. 0
N--z--y- da-i -oy-s-che -e vy--e. N- z---- d--- t-- s---- s- v----- N- z-a-a d-l- t-y s-c-e s- v-r-e- --------------------------------- Ne znaya dali toy shche se vyrne.
Es nezinu, vai viņš man piezvanīs. Не зная --ли-т-- -е -и се ----- -- ----фон-. Н- з--- д--- т-- щ- м- с- о---- п- т-------- Н- з-а- д-л- т-й щ- м- с- о-а-и п- т-л-ф-н-. -------------------------------------------- Не зная дали той ще ми се обади по телефона. 0
Ne-z-ay--dal----y-s-ch- mi--e-ob----p-----e-on-. N- z---- d--- t-- s---- m- s- o---- p- t-------- N- z-a-a d-l- t-y s-c-e m- s- o-a-i p- t-l-f-n-. ------------------------------------------------ Ne znaya dali toy shche mi se obadi po telefona.
Vai viņš mani mīl? Дал--м- -----? Д--- м- о----- Д-л- м- о-и-а- -------------- Дали ме обича? 0
D-li ----bi-ha? D--- m- o------ D-l- m- o-i-h-? --------------- Dali me obicha?
Vai viņš nāks atpakaļ? Д-л--щ--се вър--? Д--- щ- с- в----- Д-л- щ- с- в-р-е- ----------------- Дали ще се върне? 0
Dal--s-che se ---n-? D--- s---- s- v----- D-l- s-c-e s- v-r-e- -------------------- Dali shche se vyrne?
Vai viņš man piezvanīs? Дал- -- ----е -б--- ---т-лефон-? Д--- щ- м- с- о---- п- т-------- Д-л- щ- м- с- о-а-и п- т-л-ф-н-? -------------------------------- Дали ще ми се обади по телефона? 0
D-li sh--e-mi -- ob-di po telefo--? D--- s---- m- s- o---- p- t-------- D-l- s-c-e m- s- o-a-i p- t-l-f-n-? ----------------------------------- Dali shche mi se obadi po telefona?
Es jautāju sev, vai viņš domā par mani? П---- с- д----той-----и--а--е-. П---- с- д--- т-- м---- з- м--- П-т-м с- д-л- т-й м-с-и з- м-н- ------------------------------- Питам се дали той мисли за мен. 0
P--am -- ---i--oy-m--l--------. P---- s- d--- t-- m---- z- m--- P-t-m s- d-l- t-y m-s-i z- m-n- ------------------------------- Pitam se dali toy misli za men.
Es jautāju sev, vai viņam ir kāda cita? П--а--с--дали---й и----руга. П---- с- д--- т-- и-- д----- П-т-м с- д-л- т-й и-а д-у-а- ---------------------------- Питам се дали той има друга. 0
P--am--e--ali---y -ma-d--g-. P---- s- d--- t-- i-- d----- P-t-m s- d-l- t-y i-a d-u-a- ---------------------------- Pitam se dali toy ima druga.
Es jautāju sev, vai viņš melo? Пит-м-с--дал- -о- --же. П---- с- д--- т-- л---- П-т-м с- д-л- т-й л-ж-. ----------------------- Питам се дали той лъже. 0
Pitam-s- -al- ----l--h-. P---- s- d--- t-- l----- P-t-m s- d-l- t-y l-z-e- ------------------------ Pitam se dali toy lyzhe.
Vai viņš domā par mani? Да-и-м---и-з---ен? Д--- м---- з- м--- Д-л- м-с-и з- м-н- ------------------ Дали мисли за мен? 0
Dal--mis-- ----e-? D--- m---- z- m--- D-l- m-s-i z- m-n- ------------------ Dali misli za men?
Vai viņam ir kāda cita? Д--- -о----а д--га? Д--- т-- и-- д----- Д-л- т-й и-а д-у-а- ------------------- Дали той има друга? 0
D-l--to- -----r--a? D--- t-- i-- d----- D-l- t-y i-a d-u-a- ------------------- Dali toy ima druga?
Vai viņš saka patiesību? Д-л- --зва--с-и----? Д--- к---- и-------- Д-л- к-з-а и-т-н-т-? -------------------- Дали казва истината? 0
Dal- -az---ist--at-? D--- k---- i-------- D-l- k-z-a i-t-n-t-? -------------------- Dali kazva istinata?
Es šaubos, vai es viņam patiešām patīku. Съ----а- се-че т-й-н---тин--м-----е-ва. С------- с- ч- т-- н------- м- х------- С-м-я-а- с- ч- т-й н-и-т-н- м- х-р-с-а- --------------------------------------- Съмнявам се че той наистина ме харесва. 0
S---y--am -e-che --- -ai-tina me---are--a. S-------- s- c-- t-- n------- m- k-------- S-m-y-v-m s- c-e t-y n-i-t-n- m- k-a-e-v-. ------------------------------------------ Symnyavam se che toy naistina me kharesva.
Es šaubos, vai viņš man rakstīs. Съ-н---м--е -е--- м- п---. С------- с- ч- щ- м- п---- С-м-я-а- с- ч- щ- м- п-ш-. -------------------------- Съмнявам се че ще ми пише. 0
S-mn-av-m--- -----hche-mi pi--e. S-------- s- c-- s---- m- p----- S-m-y-v-m s- c-e s-c-e m- p-s-e- -------------------------------- Symnyavam se che shche mi pishe.
Es šaubos, vai viņš mani precēs. С--н-в-м се -------- ож--и з--мен. С------- с- ч- щ- с- о---- з- м--- С-м-я-а- с- ч- щ- с- о-е-и з- м-н- ---------------------------------- Съмнявам се че ще се ожени за мен. 0
Sy-n---a- s----e-sh-he-s- -z--n- -a-m--. S-------- s- c-- s---- s- o----- z- m--- S-m-y-v-m s- c-e s-c-e s- o-h-n- z- m-n- ---------------------------------------- Symnyavam se che shche se ozheni za men.
Vai es viņam patiešām patīku? Д-л--н-ист--а-м---аресв-? Д--- н------- м- х------- Д-л- н-и-т-н- м- х-р-с-а- ------------------------- Дали наистина ме харесва? 0
D--i na-stin- -e------sva? D--- n------- m- k-------- D-l- n-i-t-n- m- k-a-e-v-? -------------------------- Dali naistina me kharesva?
Vai viņš man rakstīs? Да-и -- ми-пише? Д--- щ- м- п---- Д-л- щ- м- п-ш-? ---------------- Дали ще ми пише? 0
Da----hc-e -i--i---? D--- s---- m- p----- D-l- s-c-e m- p-s-e- -------------------- Dali shche mi pishe?
Vai viņš mani precēs? Да-и -е-с- о-ени -----н? Д--- щ- с- о---- з- м--- Д-л- щ- с- о-е-и з- м-н- ------------------------ Дали ще се ожени за мен? 0
D-li-shc-- se---h--- -a----? D--- s---- s- o----- z- m--- D-l- s-c-e s- o-h-n- z- m-n- ---------------------------- Dali shche se ozheni za men?

Kā smadzenes apgūst gramatiku

Dzimto valodu mēs mācamies no bērnības. Tas notiek pilnīgi automātiski. Mēs to neapzināmies. Kaut gan, mūsu smadzenēm ir daudz jāpaveic, lai to paveiktu. Mācoties, piemēram, gramatiku, tām ir daudz jāstrādā. Katru dienu tās dzird kaut ko jaunu. Tās pastāvīgi saņem jaunus impulsus. Bet smadzenes nevar apstrādāt katru impulsu atsevišķi. Tām jārīkojas ekonomiski. Līdz ar to, tās ir orientētas uz regularitāti. Smadzenes atceras to, ko tās dzird bieži. Tās atzīmē, cik bieži kāds specifiska lieta notiek. Pēc tam, no šiem piemēriem, tās veido gramatiskus likumus. Bērni zina, vai teikums ir vai nav pareizs. Bet viņi nezin, kādēļ tas tā ir. Smadzenes zina likumus bez nepieciešamības tos mācīties. Pieaugušie mācas valodas savādāk. Viņi jau zina dzimtās valodas uzbūvi. Tas veido pamatu jauniem gramatiskajiem likumiem. Bet, lai pieaugušie to iemācītos, ir nepieciešama apmācība. Mācoties gramatiku, smadzenēm ir fiskēta sistēma. To var redzēt, piemēram, ar lietvārdiem un darbības vārdiem. Tie tiek saglabāti dažādos smadzenes rajonos. Tos apstrādājot, smadzenes ir aktīvas atsevišķos rajonos. Vienkārši likumi arī tiek apgūti savādāk ka sarežģīti. Ar sarežģītiem likumiem vairākas smadzeņu daļas strādā vienlaicīgi. Kā tieši smadzenes mācas gramatiku, nav vēl izpētīts. Bet mēs zinām, ka teorētiski tās var iemācīties jebkuru gramatisko likumu...