Sarunvārdnīca

lv Palīgteikumi ar vai   »   de Nebensätze mit ob

93 [deviņdesmit trīs]

Palīgteikumi ar vai

Palīgteikumi ar vai

93 [dreiundneunzig]

Nebensätze mit ob

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu vācu Spēlēt Vairāk
Es nezinu, vai viņš mani mīl. Ich---iß-ni-h-, ---e- mi----iebt. I-- w--- n----- o- e- m--- l----- I-h w-i- n-c-t- o- e- m-c- l-e-t- --------------------------------- Ich weiß nicht, ob er mich liebt. 0
Es nezinu, vai viņš nāks atpakaļ. Ic- -ei-----ht, o--er -u-ück-o--t. I-- w--- n----- o- e- z----------- I-h w-i- n-c-t- o- e- z-r-c-k-m-t- ---------------------------------- Ich weiß nicht, ob er zurückkommt. 0
Es nezinu, vai viņš man piezvanīs. Ic----i- nic--,--b ---mi-- --ru-t. I-- w--- n----- o- e- m--- a------ I-h w-i- n-c-t- o- e- m-c- a-r-f-. ---------------------------------- Ich weiß nicht, ob er mich anruft. 0
Vai viņš mani mīl? Ob-e-----h----l---eb-? O- e- m--- w--- l----- O- e- m-c- w-h- l-e-t- ---------------------- Ob er mich wohl liebt? 0
Vai viņš nāks atpakaļ? Ob--r-wo-- zur--kk-m--? O- e- w--- z----------- O- e- w-h- z-r-c-k-m-t- ----------------------- Ob er wohl zurückkommt? 0
Vai viņš man piezvanīs? O--------- --------u--? O- e- m--- w--- a------ O- e- m-c- w-h- a-r-f-? ----------------------- Ob er mich wohl anruft? 0
Es jautāju sev, vai viņš domā par mani? I-h---age ----, -b-----n-mich -e-k-. I-- f---- m---- o- e- a- m--- d----- I-h f-a-e m-c-, o- e- a- m-c- d-n-t- ------------------------------------ Ich frage mich, ob er an mich denkt. 0
Es jautāju sev, vai viņam ir kāda cita? Ich -rag----c-,-o-----ein-------e h-t. I-- f---- m---- o- e- e--- a----- h--- I-h f-a-e m-c-, o- e- e-n- a-d-r- h-t- -------------------------------------- Ich frage mich, ob er eine andere hat. 0
Es jautāju sev, vai viņš melo? I-h----ge m-c-- ---er-lü--. I-- f---- m---- o- e- l---- I-h f-a-e m-c-, o- e- l-g-. --------------------------- Ich frage mich, ob er lügt. 0
Vai viņš domā par mani? O---r-wohl--- m-c- -en--? O- e- w--- a- m--- d----- O- e- w-h- a- m-c- d-n-t- ------------------------- Ob er wohl an mich denkt? 0
Vai viņam ir kāda cita? O- -r ----------an-e-e ---? O- e- w--- e--- a----- h--- O- e- w-h- e-n- a-d-r- h-t- --------------------------- Ob er wohl eine andere hat? 0
Vai viņš saka patiesību? O------o-- di- --hrh-it---g-? O- e- w--- d-- W------- s---- O- e- w-h- d-e W-h-h-i- s-g-? ----------------------------- Ob er wohl die Wahrheit sagt? 0
Es šaubos, vai es viņam patiešām patīku. Ich z--if---,-ob----mich -i--l-c---ag. I-- z-------- o- e- m--- w------- m--- I-h z-e-f-l-, o- e- m-c- w-r-l-c- m-g- -------------------------------------- Ich zweifele, ob er mich wirklich mag. 0
Es šaubos, vai viņš man rakstīs. Ich -w---ele- o- e- m-r------i--. I-- z-------- o- e- m-- s-------- I-h z-e-f-l-, o- e- m-r s-h-e-b-. --------------------------------- Ich zweifele, ob er mir schreibt. 0
Es šaubos, vai viņš mani precēs. I-----eif--e, -b -----ch--ei-a-e-. I-- z-------- o- e- m--- h-------- I-h z-e-f-l-, o- e- m-c- h-i-a-e-. ---------------------------------- Ich zweifele, ob er mich heiratet. 0
Vai es viņam patiešām patīku? Ob -r m-c--w--l-w-rkl-------? O- e- m--- w--- w------- m--- O- e- m-c- w-h- w-r-l-c- m-g- ----------------------------- Ob er mich wohl wirklich mag? 0
Vai viņš man rakstīs? O- ---m-r-wohl-s--rei-t? O- e- m-- w--- s-------- O- e- m-r w-h- s-h-e-b-? ------------------------ Ob er mir wohl schreibt? 0
Vai viņš mani precēs? Ob--r ---h--oh--h---at-t? O- e- m--- w--- h-------- O- e- m-c- w-h- h-i-a-e-? ------------------------- Ob er mich wohl heiratet? 0

Kā smadzenes apgūst gramatiku

Dzimto valodu mēs mācamies no bērnības. Tas notiek pilnīgi automātiski. Mēs to neapzināmies. Kaut gan, mūsu smadzenēm ir daudz jāpaveic, lai to paveiktu. Mācoties, piemēram, gramatiku, tām ir daudz jāstrādā. Katru dienu tās dzird kaut ko jaunu. Tās pastāvīgi saņem jaunus impulsus. Bet smadzenes nevar apstrādāt katru impulsu atsevišķi. Tām jārīkojas ekonomiski. Līdz ar to, tās ir orientētas uz regularitāti. Smadzenes atceras to, ko tās dzird bieži. Tās atzīmē, cik bieži kāds specifiska lieta notiek. Pēc tam, no šiem piemēriem, tās veido gramatiskus likumus. Bērni zina, vai teikums ir vai nav pareizs. Bet viņi nezin, kādēļ tas tā ir. Smadzenes zina likumus bez nepieciešamības tos mācīties. Pieaugušie mācas valodas savādāk. Viņi jau zina dzimtās valodas uzbūvi. Tas veido pamatu jauniem gramatiskajiem likumiem. Bet, lai pieaugušie to iemācītos, ir nepieciešama apmācība. Mācoties gramatiku, smadzenēm ir fiskēta sistēma. To var redzēt, piemēram, ar lietvārdiem un darbības vārdiem. Tie tiek saglabāti dažādos smadzenes rajonos. Tos apstrādājot, smadzenes ir aktīvas atsevišķos rajonos. Vienkārši likumi arī tiek apgūti savādāk ka sarežģīti. Ar sarežģītiem likumiem vairākas smadzeņu daļas strādā vienlaicīgi. Kā tieši smadzenes mācas gramatiku, nav vēl izpētīts. Bet mēs zinām, ka teorētiski tās var iemācīties jebkuru gramatisko likumu...