Sarunvārdnīca

lv Palīgteikumi ar vai   »   el Δευτερεύουσες προτάσεις με αν

93 [deviņdesmit trīs]

Palīgteikumi ar vai

Palīgteikumi ar vai

93 [ενενήντα τρία]

93 [enenḗnta tría]

Δευτερεύουσες προτάσεις με αν

[Deutereúouses protáseis me an]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu grieķu Spēlēt Vairāk
Es nezinu, vai viņš mani mīl. Δ-ν ξέ-ω-α- -------ά--. Δ__ ξ___ α_ μ_ α_______ Δ-ν ξ-ρ- α- μ- α-α-ά-ι- ----------------------- Δεν ξέρω αν με αγαπάει. 0
De--xé-- ---m-------e-. D__ x___ a_ m_ a_______ D-n x-r- a- m- a-a-á-i- ----------------------- Den xérō an me agapáei.
Es nezinu, vai viņš nāks atpakaļ. Δεν--έ-ω -- -α -υ-ίσ-ι. Δ__ ξ___ α_ θ_ γ_______ Δ-ν ξ-ρ- α- θ- γ-ρ-σ-ι- ----------------------- Δεν ξέρω αν θα γυρίσει. 0
Den-x--- -n th--g----ei. D__ x___ a_ t__ g_______ D-n x-r- a- t-a g-r-s-i- ------------------------ Den xérō an tha gyrísei.
Es nezinu, vai viņš man piezvanīs. Δ-- --ρ- α-------- -ηλ-φ---σ-ι. Δ__ ξ___ α_ θ_ μ__ τ___________ Δ-ν ξ-ρ- α- θ- μ-υ τ-λ-φ-ν-σ-ι- ------------------------------- Δεν ξέρω αν θα μου τηλεφωνήσει. 0
Den--ér--a--th- mou-t---p-ōnḗ-ei. D__ x___ a_ t__ m__ t____________ D-n x-r- a- t-a m-u t-l-p-ō-ḗ-e-. --------------------------------- Den xérō an tha mou tēlephōnḗsei.
Vai viņš mani mīl? Ά--γ- -ε -γαπάε-; Ά____ μ_ α_______ Ά-α-ε μ- α-α-ά-ι- ----------------- Άραγε με αγαπάει; 0
Á-a-- m--a-a-áei? Á____ m_ a_______ Á-a-e m- a-a-á-i- ----------------- Árage me agapáei?
Vai viņš nāks atpakaļ? Ά-αγ- -α-γυ--σ-ι; Ά____ θ_ γ_______ Ά-α-ε θ- γ-ρ-σ-ι- ----------------- Άραγε θα γυρίσει; 0
Ár--e---a g-r-s-i? Á____ t__ g_______ Á-a-e t-a g-r-s-i- ------------------ Árage tha gyrísei?
Vai viņš man piezvanīs? Ά-αγε--α--ε π-ρ-ι τη-έφ-ν-; Ά____ θ_ μ_ π____ τ________ Ά-α-ε θ- μ- π-ρ-ι τ-λ-φ-ν-; --------------------------- Άραγε θα με πάρει τηλέφωνο; 0
Á-ag----- ----á--- tē---hōn-? Á____ t__ m_ p____ t_________ Á-a-e t-a m- p-r-i t-l-p-ō-o- ----------------------------- Árage tha me párei tēléphōno?
Es jautāju sev, vai viņš domā par mani? Α--ρωτι--α---- μ- -κέφ-ετ--. Α__________ α_ μ_ σ_________ Α-α-ω-ι-μ-ι α- μ- σ-έ-τ-τ-ι- ---------------------------- Αναρωτιέμαι αν με σκέφτεται. 0
An----i-m-- -n m- ské--teta-. A__________ a_ m_ s__________ A-a-ō-i-m-i a- m- s-é-h-e-a-. ----------------------------- Anarōtiémai an me sképhtetai.
Es jautāju sev, vai viņam ir kāda cita? Α--ρωτιέ-αι--ν έχε--ά-λη. Α__________ α_ έ___ ά____ Α-α-ω-ι-μ-ι α- έ-ε- ά-λ-. ------------------------- Αναρωτιέμαι αν έχει άλλη. 0
An--ōt-émai-an -c-e------. A__________ a_ é____ á____ A-a-ō-i-m-i a- é-h-i á-l-. -------------------------- Anarōtiémai an échei állē.
Es jautāju sev, vai viņš melo? Α-αρ---έ-αι-α- -έε----μα--. Α__________ α_ λ___ ψ______ Α-α-ω-ι-μ-ι α- λ-ε- ψ-μ-τ-. --------------------------- Αναρωτιέμαι αν λέει ψέματα. 0
A--r--ié-------l--- p-émat-. A__________ a_ l___ p_______ A-a-ō-i-m-i a- l-e- p-é-a-a- ---------------------------- Anarōtiémai an léei psémata.
Vai viņš domā par mani? Ά--γ---ε σκέφτε-α-; Ά____ μ_ σ_________ Ά-α-ε μ- σ-έ-τ-τ-ι- ------------------- Άραγε με σκέφτεται; 0
Ára------sk--ht-t-i? Á____ m_ s__________ Á-a-e m- s-é-h-e-a-? -------------------- Árage me sképhtetai?
Vai viņam ir kāda cita? Άραγ----ει --λ-; Ά____ έ___ ά____ Ά-α-ε έ-ε- ά-λ-; ---------------- Άραγε έχει άλλη; 0
Ár--e --he---llē? Á____ é____ á____ Á-a-e é-h-i á-l-? ----------------- Árage échei állē?
Vai viņš saka patiesību? Άρ--- λέ---τη---λ-θει-; Ά____ λ___ τ__ α_______ Ά-α-ε λ-ε- τ-ν α-ή-ε-α- ----------------------- Άραγε λέει την αλήθεια; 0
Ár--- --e--t-n alḗt-e-a? Á____ l___ t__ a________ Á-a-e l-e- t-n a-ḗ-h-i-? ------------------------ Árage léei tēn alḗtheia?
Es šaubos, vai es viņam patiešām patīku. Α-φ-βάλ-ω------υ ----ω π-αγμ--ικά. Α________ α_ τ__ α____ π__________ Α-φ-β-λ-ω α- τ-υ α-έ-ω π-α-μ-τ-κ-. ---------------------------------- Αμφιβάλλω αν του αρέσω πραγματικά. 0
Amp--b--lō-a- -ou -r--ō p--gm-t-k-. A_________ a_ t__ a____ p__________ A-p-i-á-l- a- t-u a-é-ō p-a-m-t-k-. ----------------------------------- Amphibállō an tou arésō pragmatiká.
Es šaubos, vai viņš man rakstīs. Αμφ-β-λλω--ν -α --- -ρ-ψ-ι. Α________ α_ θ_ μ__ γ______ Α-φ-β-λ-ω α- θ- μ-υ γ-ά-ε-. --------------------------- Αμφιβάλλω αν θα μου γράψει. 0
Amph-b---ō----tha---- g-áps--. A_________ a_ t__ m__ g_______ A-p-i-á-l- a- t-a m-u g-á-s-i- ------------------------------ Amphibállō an tha mou grápsei.
Es šaubos, vai viņš mani precēs. Αμ-ιβ-λλω αν--α -- -α-τρε--ε-. Α________ α_ θ_ μ_ π__________ Α-φ-β-λ-ω α- θ- μ- π-ν-ρ-υ-ε-. ------------------------------ Αμφιβάλλω αν θα με παντρευτεί. 0
A-p---ál---a- -----e pa---e----. A_________ a_ t__ m_ p__________ A-p-i-á-l- a- t-a m- p-n-r-u-e-. -------------------------------- Amphibállō an tha me pantreuteí.
Vai es viņam patiešām patīku? Ά-α---τ-υ---έσω--τα -λ---ι-; Ά____ τ__ α____ σ__ α_______ Ά-α-ε τ-υ α-έ-ω σ-α α-ή-ε-α- ---------------------------- Άραγε του αρέσω στα αλήθεια; 0
Árage-tou-ar-s--st- -lḗ-h-ia? Á____ t__ a____ s__ a________ Á-a-e t-u a-é-ō s-a a-ḗ-h-i-? ----------------------------- Árage tou arésō sta alḗtheia?
Vai viņš man rakstīs? Άρ-γ------ου γρά-ει; Ά____ θ_ μ__ γ______ Ά-α-ε θ- μ-υ γ-ά-ε-; -------------------- Άραγε θα μου γράψει; 0
Árag----a-mou---á-sei? Á____ t__ m__ g_______ Á-a-e t-a m-u g-á-s-i- ---------------------- Árage tha mou grápsei?
Vai viņš mani precēs? Ά--γε -- με--αντρε---ί; Ά____ θ_ μ_ π__________ Ά-α-ε θ- μ- π-ν-ρ-υ-ε-; ----------------------- Άραγε θα με παντρευτεί; 0
Ár--e-tha -e----t-eu-eí? Á____ t__ m_ p__________ Á-a-e t-a m- p-n-r-u-e-? ------------------------ Árage tha me pantreuteí?

Kā smadzenes apgūst gramatiku

Dzimto valodu mēs mācamies no bērnības. Tas notiek pilnīgi automātiski. Mēs to neapzināmies. Kaut gan, mūsu smadzenēm ir daudz jāpaveic, lai to paveiktu. Mācoties, piemēram, gramatiku, tām ir daudz jāstrādā. Katru dienu tās dzird kaut ko jaunu. Tās pastāvīgi saņem jaunus impulsus. Bet smadzenes nevar apstrādāt katru impulsu atsevišķi. Tām jārīkojas ekonomiski. Līdz ar to, tās ir orientētas uz regularitāti. Smadzenes atceras to, ko tās dzird bieži. Tās atzīmē, cik bieži kāds specifiska lieta notiek. Pēc tam, no šiem piemēriem, tās veido gramatiskus likumus. Bērni zina, vai teikums ir vai nav pareizs. Bet viņi nezin, kādēļ tas tā ir. Smadzenes zina likumus bez nepieciešamības tos mācīties. Pieaugušie mācas valodas savādāk. Viņi jau zina dzimtās valodas uzbūvi. Tas veido pamatu jauniem gramatiskajiem likumiem. Bet, lai pieaugušie to iemācītos, ir nepieciešama apmācība. Mācoties gramatiku, smadzenēm ir fiskēta sistēma. To var redzēt, piemēram, ar lietvārdiem un darbības vārdiem. Tie tiek saglabāti dažādos smadzenes rajonos. Tos apstrādājot, smadzenes ir aktīvas atsevišķos rajonos. Vienkārši likumi arī tiek apgūti savādāk ka sarežģīti. Ar sarežģītiem likumiem vairākas smadzeņu daļas strādā vienlaicīgi. Kā tieši smadzenes mācas gramatiku, nav vēl izpētīts. Bet mēs zinām, ka teorētiski tās var iemācīties jebkuru gramatisko likumu...