Sarunvārdnīca

lv Palīgteikumi ar vai   »   el Δευτερεύουσες προτάσεις με αν

93 [deviņdesmit trīs]

Palīgteikumi ar vai

Palīgteikumi ar vai

93 [ενενήντα τρία]

93 [enenḗnta tría]

Δευτερεύουσες προτάσεις με αν

[Deutereúouses protáseis me an]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu grieķu Spēlēt Vairāk
Es nezinu, vai viņš mani mīl. Δ-ν-ξέ-- ----ε-αγ---ε-. Δ-- ξ--- α- μ- α------- Δ-ν ξ-ρ- α- μ- α-α-ά-ι- ----------------------- Δεν ξέρω αν με αγαπάει. 0
D-n x--ō ---m-----páe-. D-- x--- a- m- a------- D-n x-r- a- m- a-a-á-i- ----------------------- Den xérō an me agapáei.
Es nezinu, vai viņš nāks atpakaļ. Δε- ξ-ρ--αν-θα -υρ---ι. Δ-- ξ--- α- θ- γ------- Δ-ν ξ-ρ- α- θ- γ-ρ-σ-ι- ----------------------- Δεν ξέρω αν θα γυρίσει. 0
Den--érō ---t---g--íse-. D-- x--- a- t-- g------- D-n x-r- a- t-a g-r-s-i- ------------------------ Den xérō an tha gyrísei.
Es nezinu, vai viņš man piezvanīs. Δ-- -έ-ω -- ----ου -η------σει. Δ-- ξ--- α- θ- μ-- τ----------- Δ-ν ξ-ρ- α- θ- μ-υ τ-λ-φ-ν-σ-ι- ------------------------------- Δεν ξέρω αν θα μου τηλεφωνήσει. 0
D-n--érō-a- --- --u-----phō-ḗ-ei. D-- x--- a- t-- m-- t------------ D-n x-r- a- t-a m-u t-l-p-ō-ḗ-e-. --------------------------------- Den xérō an tha mou tēlephōnḗsei.
Vai viņš mani mīl? Ά------ε-α----ει; Ά---- μ- α------- Ά-α-ε μ- α-α-ά-ι- ----------------- Άραγε με αγαπάει; 0
Ár--e m--a-apá--? Á---- m- a------- Á-a-e m- a-a-á-i- ----------------- Árage me agapáei?
Vai viņš nāks atpakaļ? Άρα-ε ---γυρ----; Ά---- θ- γ------- Ά-α-ε θ- γ-ρ-σ-ι- ----------------- Άραγε θα γυρίσει; 0
Ár--e ------r---i? Á---- t-- g------- Á-a-e t-a g-r-s-i- ------------------ Árage tha gyrísei?
Vai viņš man piezvanīs? Άρα-- -α-μ- -άρ-- -η---ω-ο; Ά---- θ- μ- π---- τ-------- Ά-α-ε θ- μ- π-ρ-ι τ-λ-φ-ν-; --------------------------- Άραγε θα με πάρει τηλέφωνο; 0
Ár----t-- -- --r---tēl--hō-o? Á---- t-- m- p---- t--------- Á-a-e t-a m- p-r-i t-l-p-ō-o- ----------------------------- Árage tha me párei tēléphōno?
Es jautāju sev, vai viņš domā par mani? Αν----ι---ι--ν----σκέφ--ται. Α---------- α- μ- σ--------- Α-α-ω-ι-μ-ι α- μ- σ-έ-τ-τ-ι- ---------------------------- Αναρωτιέμαι αν με σκέφτεται. 0
A--r-tié--i -n--e--képh----i. A---------- a- m- s---------- A-a-ō-i-m-i a- m- s-é-h-e-a-. ----------------------------- Anarōtiémai an me sképhtetai.
Es jautāju sev, vai viņam ir kāda cita? Α-α-ωτ-έ--ι--- έ-ει--λλη. Α---------- α- έ--- ά---- Α-α-ω-ι-μ-ι α- έ-ε- ά-λ-. ------------------------- Αναρωτιέμαι αν έχει άλλη. 0
A-a--t---ai an-é--e---l-ē. A---------- a- é---- á---- A-a-ō-i-m-i a- é-h-i á-l-. -------------------------- Anarōtiémai an échei állē.
Es jautāju sev, vai viņš melo? Α-α--τι---- αν----ι ψέμα-α. Α---------- α- λ--- ψ------ Α-α-ω-ι-μ-ι α- λ-ε- ψ-μ-τ-. --------------------------- Αναρωτιέμαι αν λέει ψέματα. 0
Ana--tié--- -- lée--p-é-ata. A---------- a- l--- p------- A-a-ō-i-m-i a- l-e- p-é-a-a- ---------------------------- Anarōtiémai an léei psémata.
Vai viņš domā par mani? Άρ-γ- ---σκέ--ε-αι; Ά---- μ- σ--------- Ά-α-ε μ- σ-έ-τ-τ-ι- ------------------- Άραγε με σκέφτεται; 0
Á---e-m- sk----eta-? Á---- m- s---------- Á-a-e m- s-é-h-e-a-? -------------------- Árage me sképhtetai?
Vai viņam ir kāda cita? Ά--γ--έ--ι-άλ-η; Ά---- έ--- ά---- Ά-α-ε έ-ε- ά-λ-; ---------------- Άραγε έχει άλλη; 0
Á-------he- állē? Á---- é---- á---- Á-a-e é-h-i á-l-? ----------------- Árage échei állē?
Vai viņš saka patiesību? Άραγ---έει -ην--λή-εια; Ά---- λ--- τ-- α------- Ά-α-ε λ-ε- τ-ν α-ή-ε-α- ----------------------- Άραγε λέει την αλήθεια; 0
Á-a-e l-ei t----l-the-a? Á---- l--- t-- a-------- Á-a-e l-e- t-n a-ḗ-h-i-? ------------------------ Árage léei tēn alḗtheia?
Es šaubos, vai es viņam patiešām patīku. Αμφιβ--λ---ν του αρ--ω---αγμ-----. Α-------- α- τ-- α---- π---------- Α-φ-β-λ-ω α- τ-υ α-έ-ω π-α-μ-τ-κ-. ---------------------------------- Αμφιβάλλω αν του αρέσω πραγματικά. 0
A-phib---ō an---- arésō-p---m-t--á. A--------- a- t-- a---- p---------- A-p-i-á-l- a- t-u a-é-ō p-a-m-t-k-. ----------------------------------- Amphibállō an tou arésō pragmatiká.
Es šaubos, vai viņš man rakstīs. Αμ---ά-λω αν -α μ-υ---άψ--. Α-------- α- θ- μ-- γ------ Α-φ-β-λ-ω α- θ- μ-υ γ-ά-ε-. --------------------------- Αμφιβάλλω αν θα μου γράψει. 0
A---ib------- -h--mou gr----i. A--------- a- t-- m-- g------- A-p-i-á-l- a- t-a m-u g-á-s-i- ------------------------------ Amphibállō an tha mou grápsei.
Es šaubos, vai viņš mani precēs. Αμ---ά-λ- αν----με -α-τ--υτ-ί. Α-------- α- θ- μ- π---------- Α-φ-β-λ-ω α- θ- μ- π-ν-ρ-υ-ε-. ------------------------------ Αμφιβάλλω αν θα με παντρευτεί. 0
A--hi-á-l- -n tha----p---re---í. A--------- a- t-- m- p---------- A-p-i-á-l- a- t-a m- p-n-r-u-e-. -------------------------------- Amphibállō an tha me pantreuteí.
Vai es viņam patiešām patīku? Ά---ε -ο--α------τα-α--θε--; Ά---- τ-- α---- σ-- α------- Ά-α-ε τ-υ α-έ-ω σ-α α-ή-ε-α- ---------------------------- Άραγε του αρέσω στα αλήθεια; 0
Ár----t-u--ré----ta-alḗ-h-i-? Á---- t-- a---- s-- a-------- Á-a-e t-u a-é-ō s-a a-ḗ-h-i-? ----------------------------- Árage tou arésō sta alḗtheia?
Vai viņš man rakstīs? Άρ-γ---- -ου γρ-ψ-ι; Ά---- θ- μ-- γ------ Ά-α-ε θ- μ-υ γ-ά-ε-; -------------------- Άραγε θα μου γράψει; 0
Ára-e t-a--o- gráps--? Á---- t-- m-- g------- Á-a-e t-a m-u g-á-s-i- ---------------------- Árage tha mou grápsei?
Vai viņš mani precēs? Άρ-γ- θ--μ- π-ντ-ε--εί; Ά---- θ- μ- π---------- Ά-α-ε θ- μ- π-ν-ρ-υ-ε-; ----------------------- Άραγε θα με παντρευτεί; 0
Ára-e-t----e-p-n-reu-e-? Á---- t-- m- p---------- Á-a-e t-a m- p-n-r-u-e-? ------------------------ Árage tha me pantreuteí?

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Kā smadzenes apgūst gramatiku

Dzimto valodu mēs mācamies no bērnības. Tas notiek pilnīgi automātiski. Mēs to neapzināmies. Kaut gan, mūsu smadzenēm ir daudz jāpaveic, lai to paveiktu. Mācoties, piemēram, gramatiku, tām ir daudz jāstrādā. Katru dienu tās dzird kaut ko jaunu. Tās pastāvīgi saņem jaunus impulsus. Bet smadzenes nevar apstrādāt katru impulsu atsevišķi. Tām jārīkojas ekonomiski. Līdz ar to, tās ir orientētas uz regularitāti. Smadzenes atceras to, ko tās dzird bieži. Tās atzīmē, cik bieži kāds specifiska lieta notiek. Pēc tam, no šiem piemēriem, tās veido gramatiskus likumus. Bērni zina, vai teikums ir vai nav pareizs. Bet viņi nezin, kādēļ tas tā ir. Smadzenes zina likumus bez nepieciešamības tos mācīties. Pieaugušie mācas valodas savādāk. Viņi jau zina dzimtās valodas uzbūvi. Tas veido pamatu jauniem gramatiskajiem likumiem. Bet, lai pieaugušie to iemācītos, ir nepieciešama apmācība. Mācoties gramatiku, smadzenēm ir fiskēta sistēma. To var redzēt, piemēram, ar lietvārdiem un darbības vārdiem. Tie tiek saglabāti dažādos smadzenes rajonos. Tos apstrādājot, smadzenes ir aktīvas atsevišķos rajonos. Vienkārši likumi arī tiek apgūti savādāk ka sarežģīti. Ar sarežģītiem likumiem vairākas smadzeņu daļas strādā vienlaicīgi. Kā tieši smadzenes mācas gramatiku, nav vēl izpētīts. Bet mēs zinām, ka teorētiski tās var iemācīties jebkuru gramatisko likumu...