Sarunvārdnīca

lv Palīgteikumi ar vai   »   eo Subfrazoj kun ĉu

93 [deviņdesmit trīs]

Palīgteikumi ar vai

Palīgteikumi ar vai

93 [naŭdek tri]

Subfrazoj kun ĉu

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu esperanto Spēlēt Vairāk
Es nezinu, vai viņš mani mīl. M--ne-sc-a- -- ---ama-----. M- n- s---- ĉ- l- a--- m--- M- n- s-i-s ĉ- l- a-a- m-n- --------------------------- Mi ne scias ĉu li amas min. 0
Es nezinu, vai viņš nāks atpakaļ. Mi-ne---ia------- -e-e--s. M- n- s---- ĉ- l- r------- M- n- s-i-s ĉ- l- r-v-n-s- -------------------------- Mi ne scias ĉu li revenos. 0
Es nezinu, vai viņš man piezvanīs. Mi -e -ci---ĉu -i --k-s-m--. M- n- s---- ĉ- l- v---- m--- M- n- s-i-s ĉ- l- v-k-s m-n- ---------------------------- Mi ne scias ĉu li vokos min. 0
Vai viņš mani mīl? Ĉ- ------e---a- min? Ĉ- l- e--- a--- m--- Ĉ- l- e-l- a-a- m-n- -------------------- Ĉu li eble amas min? 0
Vai viņš nāks atpakaļ? Ĉ--l--e-l- ---eno-? Ĉ- l- e--- r------- Ĉ- l- e-l- r-v-n-s- ------------------- Ĉu li eble revenos? 0
Vai viņš man piezvanīs? Ĉ--li ---e-----s mi-? Ĉ- l- e--- v---- m--- Ĉ- l- e-l- v-k-s m-n- --------------------- Ĉu li eble vokos min? 0
Es jautāju sev, vai viņš domā par mani? M- d-manda--m-- ĉu-----e-s-s-pri mi. M- d------- m-- ĉ- l- p----- p-- m-- M- d-m-n-a- m-n ĉ- l- p-n-a- p-i m-. ------------------------------------ Mi demandas min ĉu li pensas pri mi. 0
Es jautāju sev, vai viņam ir kāda cita? M- d-mand---min--- li-h-v-s -------a-. M- d------- m-- ĉ- l- h---- i-- a----- M- d-m-n-a- m-n ĉ- l- h-v-s i-n a-i-n- -------------------------------------- Mi demandas min ĉu li havas iun alian. 0
Es jautāju sev, vai viņš melo? Mi----an--- -in-ĉu--i me-so-a-. M- d------- m-- ĉ- l- m-------- M- d-m-n-a- m-n ĉ- l- m-n-o-a-. ------------------------------- Mi demandas min ĉu li mensogas. 0
Vai viņš domā par mani? Ĉ--li e--- -e-sa--p-i---? Ĉ- l- e--- p----- p-- m-- Ĉ- l- e-l- p-n-a- p-i m-? ------------------------- Ĉu li eble pensas pri mi? 0
Vai viņam ir kāda cita? Ĉ--l--e-le-h---s iun--li--? Ĉ- l- e--- h---- i-- a----- Ĉ- l- e-l- h-v-s i-n a-i-n- --------------------------- Ĉu li eble havas iun alian? 0
Vai viņš saka patiesību? Ĉu ---eble ---as--a -ero-? Ĉ- l- e--- d---- l- v----- Ĉ- l- e-l- d-r-s l- v-r-n- -------------------------- Ĉu li eble diras la veron? 0
Es šaubos, vai es viņam patiešām patīku. M- d-bas--u -- vere-ŝa--s mi-. M- d---- ĉ- l- v--- ŝ---- m--- M- d-b-s ĉ- l- v-r- ŝ-t-s m-n- ------------------------------ Mi dubas ĉu li vere ŝatas min. 0
Es šaubos, vai viņš man rakstīs. Mi d-b-s -u-li skr-b---al---. M- d---- ĉ- l- s------ a- m-- M- d-b-s ĉ- l- s-r-b-s a- m-. ----------------------------- Mi dubas ĉu li skribos al mi. 0
Es šaubos, vai viņš mani precēs. Mi d---s--- l--ed--ĝ-- je-m-. M- d---- ĉ- l- e------ j- m-- M- d-b-s ĉ- l- e-z-ĝ-s j- m-. ----------------------------- Mi dubas ĉu li edziĝos je mi. 0
Vai es viņam patiešām patīku? Ĉ--l- -----v-r--ŝ--a---i-? Ĉ- l- e--- v--- ŝ---- m--- Ĉ- l- e-l- v-r- ŝ-t-s m-n- -------------------------- Ĉu li eble vere ŝatas min? 0
Vai viņš man rakstīs? Ĉ- ---eble--kri-o- -l-mi? Ĉ- l- e--- s------ a- m-- Ĉ- l- e-l- s-r-b-s a- m-? ------------------------- Ĉu li eble skribos al mi? 0
Vai viņš mani precēs? Ĉu ----bl---d---o-----m-? Ĉ- l- e--- e------ j- m-- Ĉ- l- e-l- e-z-ĝ-s j- m-? ------------------------- Ĉu li eble edziĝos je mi? 0

Kā smadzenes apgūst gramatiku

Dzimto valodu mēs mācamies no bērnības. Tas notiek pilnīgi automātiski. Mēs to neapzināmies. Kaut gan, mūsu smadzenēm ir daudz jāpaveic, lai to paveiktu. Mācoties, piemēram, gramatiku, tām ir daudz jāstrādā. Katru dienu tās dzird kaut ko jaunu. Tās pastāvīgi saņem jaunus impulsus. Bet smadzenes nevar apstrādāt katru impulsu atsevišķi. Tām jārīkojas ekonomiski. Līdz ar to, tās ir orientētas uz regularitāti. Smadzenes atceras to, ko tās dzird bieži. Tās atzīmē, cik bieži kāds specifiska lieta notiek. Pēc tam, no šiem piemēriem, tās veido gramatiskus likumus. Bērni zina, vai teikums ir vai nav pareizs. Bet viņi nezin, kādēļ tas tā ir. Smadzenes zina likumus bez nepieciešamības tos mācīties. Pieaugušie mācas valodas savādāk. Viņi jau zina dzimtās valodas uzbūvi. Tas veido pamatu jauniem gramatiskajiem likumiem. Bet, lai pieaugušie to iemācītos, ir nepieciešama apmācība. Mācoties gramatiku, smadzenēm ir fiskēta sistēma. To var redzēt, piemēram, ar lietvārdiem un darbības vārdiem. Tie tiek saglabāti dažādos smadzenes rajonos. Tos apstrādājot, smadzenes ir aktīvas atsevišķos rajonos. Vienkārši likumi arī tiek apgūti savādāk ka sarežģīti. Ar sarežģītiem likumiem vairākas smadzeņu daļas strādā vienlaicīgi. Kā tieši smadzenes mācas gramatiku, nav vēl izpētīts. Bet mēs zinām, ka teorētiski tās var iemācīties jebkuru gramatisko likumu...