Sarunvārdnīca

lv Palīgteikumi ar vai   »   es Oraciones subordinadas con si

93 [deviņdesmit trīs]

Palīgteikumi ar vai

Palīgteikumi ar vai

93 [noventa y tres]

Oraciones subordinadas con si

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu spāņu Spēlēt Vairāk
Es nezinu, vai viņš mani mīl. No-s- -- me-----r-. N- s- s- m- q------ N- s- s- m- q-i-r-. ------------------- No sé si me quiere.
Es nezinu, vai viņš nāks atpakaļ. No sé si-v--verá. N- s- s- v------- N- s- s- v-l-e-á- ----------------- No sé si volverá.
Es nezinu, vai viņš man piezvanīs. N--s- si ------mar-. N- s- s- m- l------- N- s- s- m- l-a-a-á- -------------------- No sé si me llamará.
Vai viņš mani mīl? ¿-e q-err-? ¿-- q------ ¿-e q-e-r-? ----------- ¿Me querrá?
Vai viņš nāks atpakaļ? ¿Volv-rá? ¿-------- ¿-o-v-r-? --------- ¿Volverá?
Vai viņš man piezvanīs? ¿-----am---? ¿-- l------- ¿-e l-a-a-á- ------------ ¿Me llamará?
Es jautāju sev, vai viņš domā par mani? M--p--g-n----- --ens--en-m-. M- p------- s- p----- e- m-- M- p-e-u-t- s- p-e-s- e- m-. ---------------------------- Me pregunto si piensa en mí.
Es jautāju sev, vai viņam ir kāda cita? Me-p----nt-------ene-a o-ra. M- p------- s- t---- a o---- M- p-e-u-t- s- t-e-e a o-r-. ---------------------------- Me pregunto si tiene a otra.
Es jautāju sev, vai viņš melo? M--pre-u--o s- -i-n-e. M- p------- s- m------ M- p-e-u-t- s- m-e-t-. ---------------------- Me pregunto si miente.
Vai viņš domā par mani? ¿--nsar--e--mí? ¿------- e- m-- ¿-e-s-r- e- m-? --------------- ¿Pensará en mí?
Vai viņam ir kāda cita? ¿T-n--á-- ot--? ¿------ a o---- ¿-e-d-á a o-r-? --------------- ¿Tendrá a otra?
Vai viņš saka patiesību? ¿E-ta-á-d-cie-do--- -e-d-d? ¿------ d------- l- v------ ¿-s-a-á d-c-e-d- l- v-r-a-? --------------------------- ¿Estará diciendo la verdad?
Es šaubos, vai es viņam patiešām patīku. D--o-q---le g-st- -eal---te. D--- q-- l- g---- r--------- D-d- q-e l- g-s-e r-a-m-n-e- ---------------------------- Dudo que le guste realmente.
Es šaubos, vai viņš man rakstīs. D--o qu- -e-escr--a. D--- q-- m- e------- D-d- q-e m- e-c-i-a- -------------------- Dudo que me escriba.
Es šaubos, vai viņš mani precēs. Dud- qu- -e-c--e c---i-o. D--- q-- s- c--- c------- D-d- q-e s- c-s- c-n-i-o- ------------------------- Dudo que se case conmigo.
Vai es viņam patiešām patīku? ¿L---us--r--rea--ente? ¿-- g------ r--------- ¿-e g-s-a-é r-a-m-n-e- ---------------------- ¿Le gustaré realmente?
Vai viņš man rakstīs? ¿Me -sc---i--? ¿-- e--------- ¿-e e-c-i-i-á- -------------- ¿Me escribirá?
Vai viņš mani precēs? ¿Se-c-sar- --nmigo? ¿-- c----- c------- ¿-e c-s-r- c-n-i-o- ------------------- ¿Se casará conmigo?

Kā smadzenes apgūst gramatiku

Dzimto valodu mēs mācamies no bērnības. Tas notiek pilnīgi automātiski. Mēs to neapzināmies. Kaut gan, mūsu smadzenēm ir daudz jāpaveic, lai to paveiktu. Mācoties, piemēram, gramatiku, tām ir daudz jāstrādā. Katru dienu tās dzird kaut ko jaunu. Tās pastāvīgi saņem jaunus impulsus. Bet smadzenes nevar apstrādāt katru impulsu atsevišķi. Tām jārīkojas ekonomiski. Līdz ar to, tās ir orientētas uz regularitāti. Smadzenes atceras to, ko tās dzird bieži. Tās atzīmē, cik bieži kāds specifiska lieta notiek. Pēc tam, no šiem piemēriem, tās veido gramatiskus likumus. Bērni zina, vai teikums ir vai nav pareizs. Bet viņi nezin, kādēļ tas tā ir. Smadzenes zina likumus bez nepieciešamības tos mācīties. Pieaugušie mācas valodas savādāk. Viņi jau zina dzimtās valodas uzbūvi. Tas veido pamatu jauniem gramatiskajiem likumiem. Bet, lai pieaugušie to iemācītos, ir nepieciešama apmācība. Mācoties gramatiku, smadzenēm ir fiskēta sistēma. To var redzēt, piemēram, ar lietvārdiem un darbības vārdiem. Tie tiek saglabāti dažādos smadzenes rajonos. Tos apstrādājot, smadzenes ir aktīvas atsevišķos rajonos. Vienkārši likumi arī tiek apgūti savādāk ka sarežģīti. Ar sarežģītiem likumiem vairākas smadzeņu daļas strādā vienlaicīgi. Kā tieši smadzenes mācas gramatiku, nav vēl izpētīts. Bet mēs zinām, ka teorētiski tās var iemācīties jebkuru gramatisko likumu...