Sarunvārdnīca

lv Palīgteikumi ar vai   »   hu Mellékmondatok: vajon - “e” kérdőszóval

93 [deviņdesmit trīs]

Palīgteikumi ar vai

Palīgteikumi ar vai

93 [kilencvenhárom]

Mellékmondatok: vajon - “e” kérdőszóval

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ungāru Spēlēt Vairāk
Es nezinu, vai viņš mani mīl. Ne- t-d--,-vajo---zere---. N-- t----- v---- s-------- N-m t-d-m- v-j-n s-e-e---. -------------------------- Nem tudom, vajon szeret-e. 0
Es nezinu, vai viņš nāks atpakaļ. N-m -u--m,-va-----i------n-e. N-- t----- v---- v----------- N-m t-d-m- v-j-n v-s-z-j-n-e- ----------------------------- Nem tudom, vajon visszajön-e. 0
Es nezinu, vai viņš man piezvanīs. Nem-tudom- vajon-fe-hív--. N-- t----- v---- f-------- N-m t-d-m- v-j-n f-l-í---. -------------------------- Nem tudom, vajon felhív-e. 0
Vai viņš mani mīl? V-jo--szer-t-e--nge-? V---- s------- e----- V-j-n s-e-e--- e-g-m- --------------------- Vajon szeret-e engem? 0
Vai viņš nāks atpakaļ? Vajon--------ö--e? V---- v----------- V-j-n v-s-z-j-n-e- ------------------ Vajon visszajön-e? 0
Vai viņš man piezvanīs? V---n---lhí--- e-g--? V---- f------- e----- V-j-n f-l-í--- e-g-m- --------------------- Vajon felhív-e engem? 0
Es jautāju sev, vai viņš domā par mani? A--n tű-ő---- -ajon-g--do----r--? A--- t------- v---- g------- r--- A-o- t-n-d-m- v-j-n g-n-o--- r-m- --------------------------------- Azon tűnődöm, vajon gondol-e rám? 0
Es jautāju sev, vai viņam ir kāda cita? Azon tűnő--m- v---n -an-e----aki-e? A--- t------- v---- v---- v-------- A-o- t-n-d-m- v-j-n v-n-e v-l-k-j-? ----------------------------------- Azon tűnődöm, vajon van-e valakije? 0
Es jautāju sev, vai viņš melo? A--n -űnődö-, va-on h-zu-i--e? A--- t------- v---- h--------- A-o- t-n-d-m- v-j-n h-z-d-k-e- ------------------------------ Azon tűnődöm, vajon hazudik-e? 0
Vai viņš domā par mani? V--o---o-dol-e-rám? V---- g------- r--- V-j-n g-n-o--- r-m- ------------------- Vajon gondol-e rám? 0
Vai viņam ir kāda cita? V-j-----n-e -a-akije? V---- v---- v-------- V-j-n v-n-e v-l-k-j-? --------------------- Vajon van-e valakije? 0
Vai viņš saka patiesību? Va--n -z ig-zs-------n--a-e? V---- a- i-------- m-------- V-j-n a- i-a-s-g-t m-n-j---? ---------------------------- Vajon az igazságot mondja-e? 0
Es šaubos, vai es viņam patiešām patīku. K-t-l-e-em- -aj-n v-lóba----d--l---e----. K---------- v---- v------ k------- e----- K-t-l-e-e-, v-j-n v-l-b-n k-d-e--- e-g-m- ----------------------------------------- Kételkedem, vajon valóban kedvel-e engem. 0
Es šaubos, vai viņš man rakstīs. Kételk-dem- --jo- ír----ek--. K---------- v---- í--- n----- K-t-l-e-e-, v-j-n í--- n-k-m- ----------------------------- Kételkedem, vajon ír-e nekem. 0
Es šaubos, vai viņš mani precēs. K-t-lk-d----vajo- -lv-sz----e---égü-. K---------- v---- e------- f--------- K-t-l-e-e-, v-j-n e-v-s--- f-l-s-g-l- ------------------------------------- Kételkedem, vajon elvesz-e feleségül. 0
Vai es viņam patiešām patīku? Va--n ---yle- k-d----e? V---- t------ k-------- V-j-n t-n-l-g k-d-e---? ----------------------- Vajon tényleg kedvel-e? 0
Vai viņš man rakstīs? V--on -r-e n-k--? V---- í--- n----- V-j-n í--- n-k-m- ----------------- Vajon ír-e nekem? 0
Vai viņš mani precēs? V-------ve-z-e f-le-égü-? V---- e------- f--------- V-j-n e-v-s--- f-l-s-g-l- ------------------------- Vajon elvesz-e feleségül? 0

Kā smadzenes apgūst gramatiku

Dzimto valodu mēs mācamies no bērnības. Tas notiek pilnīgi automātiski. Mēs to neapzināmies. Kaut gan, mūsu smadzenēm ir daudz jāpaveic, lai to paveiktu. Mācoties, piemēram, gramatiku, tām ir daudz jāstrādā. Katru dienu tās dzird kaut ko jaunu. Tās pastāvīgi saņem jaunus impulsus. Bet smadzenes nevar apstrādāt katru impulsu atsevišķi. Tām jārīkojas ekonomiski. Līdz ar to, tās ir orientētas uz regularitāti. Smadzenes atceras to, ko tās dzird bieži. Tās atzīmē, cik bieži kāds specifiska lieta notiek. Pēc tam, no šiem piemēriem, tās veido gramatiskus likumus. Bērni zina, vai teikums ir vai nav pareizs. Bet viņi nezin, kādēļ tas tā ir. Smadzenes zina likumus bez nepieciešamības tos mācīties. Pieaugušie mācas valodas savādāk. Viņi jau zina dzimtās valodas uzbūvi. Tas veido pamatu jauniem gramatiskajiem likumiem. Bet, lai pieaugušie to iemācītos, ir nepieciešama apmācība. Mācoties gramatiku, smadzenēm ir fiskēta sistēma. To var redzēt, piemēram, ar lietvārdiem un darbības vārdiem. Tie tiek saglabāti dažādos smadzenes rajonos. Tos apstrādājot, smadzenes ir aktīvas atsevišķos rajonos. Vienkārši likumi arī tiek apgūti savādāk ka sarežģīti. Ar sarežģītiem likumiem vairākas smadzeņu daļas strādā vienlaicīgi. Kā tieši smadzenes mācas gramatiku, nav vēl izpētīts. Bet mēs zinām, ka teorētiski tās var iemācīties jebkuru gramatisko likumu...