Sarunvārdnīca

lv Palīgteikumi ar vai   »   sk Vedľajšie vety s či

93 [deviņdesmit trīs]

Palīgteikumi ar vai

Palīgteikumi ar vai

93 [deväťdesiattri]

Vedľajšie vety s či

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovāku Spēlēt Vairāk
Es nezinu, vai viņš mani mīl. N-v-em- ----a --b-. N------ č- m- ľ---- N-v-e-, č- m- ľ-b-. ------------------- Neviem, či ma ľúbi. 0
Es nezinu, vai viņš nāks atpakaļ. N-v-em,-----a----t-. N------ č- s- v----- N-v-e-, č- s- v-á-i- -------------------- Neviem, či sa vráti. 0
Es nezinu, vai viņš man piezvanīs. N-viem,-č- -- z-vo--. N------ č- m- z------ N-v-e-, č- m- z-v-l-. --------------------- Neviem, či mi zavolá. 0
Vai viņš mani mīl? Či--- vôb-- ľ-b-? Č- m- v---- ľ---- Č- m- v-b-c ľ-b-? ----------------- Či ma vôbec ľúbi? 0
Vai viņš nāks atpakaļ? Či -- v-b-c------? Č- s- v---- v----- Č- s- v-b-c v-á-i- ------------------ Či sa vôbec vráti? 0
Vai viņš man piezvanīs? Či-m--v--e- --vo-á? Č- m- v---- z------ Č- m- v-b-c z-v-l-? ------------------- Či mi vôbec zavolá? 0
Es jautāju sev, vai viņš domā par mani? P---m--a,-či--a---a-my---. P---- s-- č- n- m-- m----- P-t-m s-, č- n- m-a m-s-í- -------------------------- Pýtam sa, či na mňa myslí. 0
Es jautāju sev, vai viņam ir kāda cita? Pý----sa-----m---e-akú--r-h-. P---- s-- č- m- n----- d----- P-t-m s-, č- m- n-j-k- d-u-ú- ----------------------------- Pýtam sa, či má nejakú druhú. 0
Es jautāju sev, vai viņš melo? P--am -a---i -l-me. P---- s-- č- k----- P-t-m s-, č- k-a-e- ------------------- Pýtam sa, či klame. 0
Vai viņš domā par mani? Či --n -a mň-----l-? Č- l-- n- m-- m----- Č- l-n n- m-a m-s-í- -------------------- Či len na mňa myslí? 0
Vai viņam ir kāda cita? Č- le----m---ejakú-d-u--? Č- l-- n--- n----- d----- Č- l-n n-m- n-j-k- d-u-ú- ------------------------- Či len nemá nejakú druhú? 0
Vai viņš saka patiesību? Či--e- hovo-- pra---? Č- l-- h----- p------ Č- l-n h-v-r- p-a-d-? --------------------- Či len hovorí pravdu? 0
Es šaubos, vai es viņam patiešām patīku. Po--y-uj-- - to-, či--a-m- sk---čne r--. P--------- o t--- č- m- m- s------- r--- P-c-y-u-e- o t-m- č- m- m- s-u-o-n- r-d- ---------------------------------------- Pochybujem o tom, či ma má skutočne rád. 0
Es šaubos, vai viņš man rakstīs. Po--ybu--- - tom- č--mi-n-píš-. P--------- o t--- č- m- n------ P-c-y-u-e- o t-m- č- m- n-p-š-. ------------------------------- Pochybujem o tom, či mi napíše. 0
Es šaubos, vai viņš mani precēs. P---y----m o--om,-č-----so -nou----ní. P--------- o t--- č- s- s- m--- o----- P-c-y-u-e- o t-m- č- s- s- m-o- o-e-í- -------------------------------------- Pochybujem o tom, či sa so mnou ožení. 0
Vai es viņam patiešām patīku? Ći ma-----en n-o-a- --d? Ć- m- m- l-- n----- r--- Ć- m- m- l-n n-o-a- r-d- ------------------------ Ći ma má len naozaj rád? 0
Vai viņš man rakstīs? Či -- --- --pí--? Č- m- l-- n------ Č- m- l-n n-p-š-? ----------------- Či mi len napíše? 0
Vai viņš mani precēs? Č- -----n s--mn-- o-e-í? Č- s- l-- s- m--- o----- Č- s- l-n s- m-o- o-e-í- ------------------------ Či sa len so mnou ožení? 0

Kā smadzenes apgūst gramatiku

Dzimto valodu mēs mācamies no bērnības. Tas notiek pilnīgi automātiski. Mēs to neapzināmies. Kaut gan, mūsu smadzenēm ir daudz jāpaveic, lai to paveiktu. Mācoties, piemēram, gramatiku, tām ir daudz jāstrādā. Katru dienu tās dzird kaut ko jaunu. Tās pastāvīgi saņem jaunus impulsus. Bet smadzenes nevar apstrādāt katru impulsu atsevišķi. Tām jārīkojas ekonomiski. Līdz ar to, tās ir orientētas uz regularitāti. Smadzenes atceras to, ko tās dzird bieži. Tās atzīmē, cik bieži kāds specifiska lieta notiek. Pēc tam, no šiem piemēriem, tās veido gramatiskus likumus. Bērni zina, vai teikums ir vai nav pareizs. Bet viņi nezin, kādēļ tas tā ir. Smadzenes zina likumus bez nepieciešamības tos mācīties. Pieaugušie mācas valodas savādāk. Viņi jau zina dzimtās valodas uzbūvi. Tas veido pamatu jauniem gramatiskajiem likumiem. Bet, lai pieaugušie to iemācītos, ir nepieciešama apmācība. Mācoties gramatiku, smadzenēm ir fiskēta sistēma. To var redzēt, piemēram, ar lietvārdiem un darbības vārdiem. Tie tiek saglabāti dažādos smadzenes rajonos. Tos apstrādājot, smadzenes ir aktīvas atsevišķos rajonos. Vienkārši likumi arī tiek apgūti savādāk ka sarežģīti. Ar sarežģītiem likumiem vairākas smadzeņu daļas strādā vienlaicīgi. Kā tieši smadzenes mācas gramatiku, nav vēl izpētīts. Bet mēs zinām, ka teorētiski tās var iemācīties jebkuru gramatisko likumu...