Sarunvārdnīca

lv Palīgteikumi ar vai   »   sv Bisatser med om

93 [deviņdesmit trīs]

Palīgteikumi ar vai

Palīgteikumi ar vai

93 [nittiotre]

Bisatser med om

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu zviedru Spēlēt Vairāk
Es nezinu, vai viņš mani mīl. J-g--e--i-te--o- -a--ä--k-r--ig. J-- v-- i---- o- h-- ä----- m--- J-g v-t i-t-, o- h-n ä-s-a- m-g- -------------------------------- Jag vet inte, om han älskar mig. 0
Es nezinu, vai viņš nāks atpakaļ. Ja--v-t -nte- -m--a- ----er-ti--b-k-. J-- v-- i---- o- h-- k----- t-------- J-g v-t i-t-, o- h-n k-m-e- t-l-b-k-. ------------------------------------- Jag vet inte, om han kommer tillbaka. 0
Es nezinu, vai viņš man piezvanīs. Jag --t i-t-,--m -a- r-ng-r mig. J-- v-- i---- o- h-- r----- m--- J-g v-t i-t-, o- h-n r-n-e- m-g- -------------------------------- Jag vet inte, om han ringer mig. 0
Vai viņš mani mīl? O- han ä--k-r---g? O- h-- ä----- m--- O- h-n ä-s-a- m-g- ------------------ Om han älskar mig? 0
Vai viņš nāks atpakaļ? Om -----omm-r--i-l--ka? O- h-- k----- t-------- O- h-n k-m-e- t-l-b-k-? ----------------------- Om han kommer tillbaka? 0
Vai viņš man piezvanīs? O- h-n -i-ge- mig? O- h-- r----- m--- O- h-n r-n-e- m-g- ------------------ Om han ringer mig? 0
Es jautāju sev, vai viņš domā par mani? J-g-fr-ga--mi--------n---nke--p- mi-. J-- f----- m--- o- h-- t----- p- m--- J-g f-å-a- m-g- o- h-n t-n-e- p- m-g- ------------------------------------- Jag frågar mig, om han tänker på mig. 0
Es jautāju sev, vai viņam ir kāda cita? J-g ---g---mig, o--h-n ----en--n-a-. J-- f----- m--- o- h-- h-- e- a----- J-g f-å-a- m-g- o- h-n h-r e- a-n-n- ------------------------------------ Jag frågar mig, om han har en annan. 0
Es jautāju sev, vai viņš melo? J-g--nd--r,-om -a---j--er. J-- u------ o- h-- l------ J-g u-d-a-, o- h-n l-u-e-. -------------------------- Jag undrar, om han ljuger. 0
Vai viņš domā par mani? Om-h---tä--e--på--ig? O- h-- t----- p- m--- O- h-n t-n-e- p- m-g- --------------------- Om han tänker på mig? 0
Vai viņam ir kāda cita? O- --n -ar--n --na-? O- h-- h-- e- a----- O- h-n h-r e- a-n-n- -------------------- Om han har en annan? 0
Vai viņš saka patiesību? O--ha- --g----a-ning--? O- h-- s---- s--------- O- h-n s-g-r s-n-i-g-n- ----------------------- Om han säger sanningen? 0
Es šaubos, vai es viņam patiešām patīku. Jag -vi-l-r -å- -t- han v-rk--g-n -y--er -- ---. J-- t------ p-- a-- h-- v-------- t----- o- m--- J-g t-i-l-r p-, a-t h-n v-r-l-g-n t-c-e- o- m-g- ------------------------------------------------ Jag tvivlar på, att han verkligen tycker om mig. 0
Es šaubos, vai viņš man rakstīs. Jag-t---l----å,--tt--an sk--v---till--i-. J-- t------ p-- a-- h-- s------ t--- m--- J-g t-i-l-r p-, a-t h-n s-r-v-r t-l- m-g- ----------------------------------------- Jag tvivlar på, att han skriver till mig. 0
Es šaubos, vai viņš mani precēs. J----vi-l----å,--tt ------ll -i--- --- -e----g. J-- t------ p-- a-- h-- v--- g---- s-- m-- m--- J-g t-i-l-r p-, a-t h-n v-l- g-f-a s-g m-d m-g- ----------------------------------------------- Jag tvivlar på, att han vill gifta sig med mig. 0
Vai es viņam patiešām patīku? Om ha---erkl--en t--k-- -----g? O- h-- v-------- t----- o- m--- O- h-n v-r-l-g-n t-c-e- o- m-g- ------------------------------- Om han verkligen tycker om mig? 0
Vai viņš man rakstīs? Om-h-n-------r-ti-l mig? O- h-- s------ t--- m--- O- h-n s-r-v-r t-l- m-g- ------------------------ Om han skriver till mig? 0
Vai viņš mani precēs? Om ha- gift-r s------ m--? O- h-- g----- s-- m-- m--- O- h-n g-f-e- s-g m-d m-g- -------------------------- Om han gifter sig med mig? 0

Kā smadzenes apgūst gramatiku

Dzimto valodu mēs mācamies no bērnības. Tas notiek pilnīgi automātiski. Mēs to neapzināmies. Kaut gan, mūsu smadzenēm ir daudz jāpaveic, lai to paveiktu. Mācoties, piemēram, gramatiku, tām ir daudz jāstrādā. Katru dienu tās dzird kaut ko jaunu. Tās pastāvīgi saņem jaunus impulsus. Bet smadzenes nevar apstrādāt katru impulsu atsevišķi. Tām jārīkojas ekonomiski. Līdz ar to, tās ir orientētas uz regularitāti. Smadzenes atceras to, ko tās dzird bieži. Tās atzīmē, cik bieži kāds specifiska lieta notiek. Pēc tam, no šiem piemēriem, tās veido gramatiskus likumus. Bērni zina, vai teikums ir vai nav pareizs. Bet viņi nezin, kādēļ tas tā ir. Smadzenes zina likumus bez nepieciešamības tos mācīties. Pieaugušie mācas valodas savādāk. Viņi jau zina dzimtās valodas uzbūvi. Tas veido pamatu jauniem gramatiskajiem likumiem. Bet, lai pieaugušie to iemācītos, ir nepieciešama apmācība. Mācoties gramatiku, smadzenēm ir fiskēta sistēma. To var redzēt, piemēram, ar lietvārdiem un darbības vārdiem. Tie tiek saglabāti dažādos smadzenes rajonos. Tos apstrādājot, smadzenes ir aktīvas atsevišķos rajonos. Vienkārši likumi arī tiek apgūti savādāk ka sarežģīti. Ar sarežģītiem likumiem vairākas smadzeņu daļas strādā vienlaicīgi. Kā tieši smadzenes mācas gramatiku, nav vēl izpētīts. Bet mēs zinām, ka teorētiski tās var iemācīties jebkuru gramatisko likumu...