Sarunvārdnīca

lv Saikļi 1   »   am መገናኛዎች 1

94 [deviņdesmit četri]

Saikļi 1

Saikļi 1

94 [ዘጠና አራት]

94 [zet’ena ārati]

መገናኛዎች 1

[mesitets’amiri 1]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu amharu Spēlēt Vairāk
Pagaidi, kamēr pārstās lietus. ቆይ - ዝ-ቡ ---ሚቆም ቆ- ፤ ዝ-- እ----- ቆ- ፤ ዝ-ቡ እ-ከ-ቆ- --------------- ቆይ ፤ ዝናቡ እስከሚቆም 0
k’o-i-; zin-bu ---k---k’--i k---- ; z----- i----------- k-o-i ; z-n-b- i-i-e-ī-’-m- --------------------------- k’oyi ; zinabu isikemīk’omi
Pagaidi, kamēr es pabeigšu. ቆይ ፤ --ከም--ስ ቆ- ፤ እ------ ቆ- ፤ እ-ከ-ጨ-ስ ------------ ቆይ ፤ እስከምጨርስ 0
k’o-i-;---ik--i-h-e-i-i k---- ; i-------------- k-o-i ; i-i-e-i-h-e-i-i ----------------------- k’oyi ; isikemich’erisi
Pagaidi, kamēr viņš atnāks atpakaļ. ቆ-- እ--እ---ለስ-ድ-ስ ቆ-- እ- እ----- ድ-- ቆ-፤ እ- እ-ኪ-ለ- ድ-ስ ----------------- ቆይ፤ እሱ እስኪመለስ ድረስ 0
k-o--;--su----kīm-l-s--diresi k----- i-- i---------- d----- k-o-i- i-u i-i-ī-e-e-i d-r-s- ----------------------------- k’oyi; isu isikīmelesi diresi
Es gaidu, kamēr mani mati būs sausi. ፀ-- -ስ-ደርቅ -ረስ -ጠብቃ----ቆ---። ፀ-- እ----- ድ-- እ------------ ፀ-ሬ እ-ኪ-ር- ድ-ስ እ-ብ-ለ-/-ቆ-ለ-። ---------------------------- ፀጉሬ እስኪደርቅ ድረስ እጠብቃለው/እቆያለው። 0
t͟s-egu-ē -s-k-d--i-’- dir--i i--eb-k-ale-i/-k’--a---i. t-------- i----------- d----- i------------------------ t-s-e-u-ē i-i-ī-e-i-’- d-r-s- i-’-b-k-a-e-i-i-’-y-l-w-. ------------------------------------------------------- t͟s’egurē isikīderik’i diresi it’ebik’alewi/ik’oyalewi.
Es gaidu, kamēr beigsies filma. ፊል- እስ-ሚ------- -ጠ--ለው/እ-ያ--። ፊ-- እ------ ድ-- እ------------ ፊ-ሙ እ-ከ-ያ-ቅ ድ-ስ እ-ብ-ለ-/-ቆ-ለ-። ----------------------------- ፊልሙ እስከሚያልቅ ድረስ እጠብቃለው/እቆያለው። 0
f----u -s--emīy---k-- -i-esi-i-’--ik’-l-w-/---oy-lewi. f----- i------------- d----- i------------------------ f-l-m- i-i-e-ī-a-i-’- d-r-s- i-’-b-k-a-e-i-i-’-y-l-w-. ------------------------------------------------------ fīlimu isikemīyalik’i diresi it’ebik’alewi/ik’oyalewi.
Es gaidu, kamēr luksoforā būs zaļā gaisma. የ--ፊ---ብ-- --ን-ዴ ----ራ ድ-----ብቃለው-እቆ-ለው። የ---- መ--- አ---- እ---- ድ-- እ------------ የ-ራ-ክ መ-ራ- አ-ን-ዴ እ-ኪ-ራ ድ-ስ እ-ብ-ለ-/-ቆ-ለ-። ---------------------------------------- የትራፊክ መብራቱ አረንጋዴ እስኪበራ ድረስ እጠብቃለው/እቆያለው። 0
yetir--ī----ebi---u--r-nigad- ----ī-e-a ------ i------’a--wi-i-’-ya---i. y--------- m------- ā-------- i-------- d----- i------------------------ y-t-r-f-k- m-b-r-t- ā-e-i-a-ē i-i-ī-e-a d-r-s- i-’-b-k-a-e-i-i-’-y-l-w-. ------------------------------------------------------------------------ yetirafīki mebiratu ārenigadē isikībera diresi it’ebik’alewi/ik’oyalewi.
Kad tu dosies atvaļinājumā? እ-ፍ---ዞ -ምትሄደው-ጂው መቼ-ነው？ እ--- ጉ- የ-------- መ- ነ-- እ-ፍ- ጉ- የ-ት-ደ-/-ው መ- ነ-？ ------------------------ እረፍት ጉዞ የምትሄደው/ጂው መቼ ነው？ 0
iref--i--uzo -e-itih-d-w---ī-i--e-hē --wi？ i------ g--- y---------------- m---- n---- i-e-i-i g-z- y-m-t-h-d-w-/-ī-i m-c-ē n-w-？ ------------------------------------------ irefiti guzo yemitihēdewi/jīwi mechē newi？
Vēl pirms vasaras brīvdienām? ከ-ጋ---ረ---በአል-በ-ት? ከ--- እ------- በ--- ከ-ጋ- እ-ፍ-/-አ- በ-ት- ------------------ ከበጋው እረፍት/በአል በፊት? 0
ke-egawi--refi-i/be’-l---e----? k------- i------------- b------ k-b-g-w- i-e-i-i-b-’-l- b-f-t-? ------------------------------- kebegawi irefiti/be’āli befīti?
Jā, pirms vēl sākas vasaras brīvdienas. አ--፤ --ጋ- እ--- -መጀ-ሩ--ፊ-። አ- ፤ የ--- እ--- ከ---- በ--- አ- ፤ የ-ጋ- እ-ፍ- ከ-ጀ-ሩ በ-ት- ------------------------- አዎ ፤ የበጋው እረፍት ከመጀመሩ በፊት። 0
ā-o ; --b---wi-ir-------e-e-e---- bef---. ā-- ; y------- i------ k--------- b------ ā-o ; y-b-g-w- i-e-i-i k-m-j-m-r- b-f-t-. ----------------------------------------- āwo ; yebegawi irefiti kemejemeru befīti.
Salabo jumtu, pirms sākas ziema! ክ--- ሳይጀ-ር -ሪያ-ን-ጠ-ን። ክ--- ሳ---- ጣ---- ጠ--- ክ-ም- ሳ-ጀ-ር ጣ-ያ-ን ጠ-ን- --------------------- ክረምቱ ሳይጀምር ጣሪያውን ጠግን። 0
k-----tu--ay------- --a--y----- -’--i-i. k------- s--------- t---------- t------- k-r-m-t- s-y-j-m-r- t-a-ī-a-i-i t-e-i-i- ---------------------------------------- kiremitu sayijemiri t’arīyawini t’egini.
Nomazgā rokas, pirms tu sēdies pie galda! ጠረጴ-ው--ር ---መ---ሽ -ፊት -ጅህ-/ሽን -ጠ-/ቢ። ጠ---- ጋ- ከ------- በ-- እ------ ታ----- ጠ-ጴ-ው ጋ- ከ-ቀ-ጥ-/- በ-ት እ-ህ-/-ን ታ-ብ-ቢ- ------------------------------------ ጠረጴዛው ጋር ከመቀመጥህ/ሽ በፊት እጅህን/ሽን ታጠብ/ቢ። 0
t-er-p-ē-a-i-g--i-k--ek-e--t-ih--s-- -e-īt- -jih----shini ---’--i--ī. t----------- g--- k----------------- b----- i------------ t---------- t-e-e-’-z-w- g-r- k-m-k-e-e-’-h-/-h- b-f-t- i-i-i-i-s-i-i t-t-e-i-b-. --------------------------------------------------------------------- t’erep’ēzawi gari kemek’emet’ihi/shi befīti ijihini/shini tat’ebi/bī.
Aizver logu, pirms tu ej ārā! ከመ-ጣ-ህ-በ-ት መስ-ቱን-ዝጋ--። ከ----- በ-- መ---- ዝ---- ከ-ው-ት- በ-ት መ-ኮ-ን ዝ-/-። ---------------------- ከመውጣትህ በፊት መስኮቱን ዝጋ/ጊ። 0
kem-wi----i-i -e-ī-i m-------n- z------. k------------ b----- m--------- z------- k-m-w-t-a-i-i b-f-t- m-s-k-t-n- z-g-/-ī- ---------------------------------------- kemewit’atihi befīti mesikotuni ziga/gī.
Kad tu nāc mājās? ወደ -ት-መ- ትመ-ለህ-ሽ? ወ- ቤ- መ- ት------- ወ- ቤ- መ- ት-ጣ-ህ-ሽ- ----------------- ወደ ቤት መቼ ትመጣለህ/ሽ? 0
w-de ---- m-c----i-et----------? w--- b--- m---- t--------------- w-d- b-t- m-c-ē t-m-t-a-e-i-s-i- -------------------------------- wede bēti mechē timet’alehi/shi?
Pēc nodarbībām? ከት---ት--ኋላ? ከ----- በ--- ከ-ም-ር- በ-ላ- ----------- ከትምህርት በኋላ? 0
k--imihir-t--b----al-? k----------- b-------- k-t-m-h-r-t- b-h-w-l-? ---------------------- ketimihiriti beḫwala?
Jā, kad beidzas nodarbības. አ- - ት--ር--ካ-ቀ----። አ- ፤ ት---- ካ-- በ--- አ- ፤ ት-ህ-ት ካ-ቀ በ-ላ- ------------------- አዎ ፤ ትምህርት ካለቀ በኋላ። 0
āwo - t-m---r--- --lek-e -eḫwa-a. ā-- ; t--------- k------ b-------- ā-o ; t-m-h-r-t- k-l-k-e b-h-w-l-. ---------------------------------- āwo ; timihiriti kalek’e beḫwala.
Pēc nelaimes gadījuma viņš vairs nevarēja strādāt. አ-ጋ ከ-ረሰ-ት --ላ-መስ-ት-አይ---። አ-- ከ----- በ-- መ--- አ----- አ-ጋ ከ-ረ-በ- በ-ላ መ-ራ- አ-ች-ም- -------------------------- አደጋ ከደረሰበት በኋላ መስራት አይችልም። 0
ād-g--k-der-s--eti-beḫ-al- m---r--i āyi-h-limi. ā---- k----------- b------- m------- ā---------- ā-e-a k-d-r-s-b-t- b-h-w-l- m-s-r-t- ā-i-h-l-m-. ------------------------------------------------ ādega kederesebeti beḫwala mesirati āyichilimi.
Pēc tam, kad viņš zaudēja darbu, viņš devās uz Ameriku. ስራው--ካ--በ---ወደ አ-ሪካ-ሄ-። ስ--- ካ- በ-- ወ- አ--- ሄ-- ስ-ው- ካ- በ-ላ ወ- አ-ሪ- ሄ-። ----------------------- ስራውን ካጣ በኋላ ወደ አሜሪካ ሄደ። 0
s--a-i-i--a-’a ---̮---- w-de-ām--ī-- -ēde. s------- k---- b------- w--- ā------ h---- s-r-w-n- k-t-a b-h-w-l- w-d- ā-ē-ī-a h-d-. ------------------------------------------ sirawini kat’a beḫwala wede āmērīka hēde.
Pēc tam, kad viņš bija devies uz Ameriku, viņš kļuva bagāts. አሜ-- ከሄ----- ሃ--ም-ሆ-። አ--- ከ-- ብ-- ሃ--- ሆ-- አ-ሪ- ከ-ደ ብ-ላ ሃ-ታ- ሆ-። --------------------- አሜሪካ ከሄደ ብኋላ ሃብታም ሆነ። 0
āmēr--a--eh--- bi-̮-ala-hab-t-m--h-ne. ā------ k----- b------- h------- h---- ā-ē-ī-a k-h-d- b-h-w-l- h-b-t-m- h-n-. -------------------------------------- āmērīka kehēde biḫwala habitami hone.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Kā apgūt divas valodas vienlaicīgi

Mūsdienās svešvalodas kļūst arvien svarīgākas. Daudzi cilvēki apgūst kādu svešvalodu. Bet pasaulē vēl ir daudz interesantu valodu. Līdz ar to, daudzi cilvēki apgūst vairākas valodas vienlaicīgi. Tā parasti nav problēma, ja bērni izaug divvalodīgi. Viņu smadzenes apgūst abas valodas automātiski. Kad viņi paliek vecāki, viņi atšķir, kas pieder kurai valodai. Divvalodīgie zin abu valodu tipiskās iezīmes. Pieaugušajiem tas ir savādā! Viņiem nav tik viegli apgūt divas valodas vienlaicīgi. Tiem, kuri mācas divas valodas vienlaicīgi, būtu ieteicams sekot dažiem likumiem. Pirmkārt, salīdzināt abas valodas ir svarīgi. Valodas, kas pieder pie vienas valodu saimes, bieži vien ir līdzīga viena otrai. Tas var novest pie to sajaukšanās. Tādēļ ir jēga analizēt abas valodas. Piemēram, var sastādīt saraktu. Tur Jūs variet pireakstīt, kas tām ir kopīgs un kas - atšķirīgs. Tādā veidā smadzenes ir spiestas pastiprināti strādāt ar abām valodām. Tās var labāk atcerēties, kādas ir abu valodu īpatnības. Vajadzētu izvēlēties arī atsevišķu krāsu un mapi priekš katras valodas. Tas palīdzētu skaidri nodalīt abas valodas vienu no otras. Ar atšķirīgu valodu mācīšanos ir savādāk. Divām, pilnīgi atšķirīgām valodā, nedraud sajaukšanās. Šajā gadījumā bīstami ir salīdzināt valodas vienu ar otru. Šajā gadījumā būtu labāk salīdzināt valodas ar savu dzimto valodu. Smadzenes strādās efektīvāk, ja tās redzēs kontrastus. Svarīgi ir abas valodas abgūt vienlīdz intensīvi. Smadzenēm, teorētiski, nerūp cik valodas tām jāmācas.