Sarunvārdnīca

lv Saikļi 1   »   bs Veznici 1

94 [deviņdesmit četri]

Saikļi 1

Saikļi 1

94 [devedeset i četiri]

Veznici 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu bosniešu Spēlēt Vairāk
Pagaidi, kamēr pārstās lietus. Če----d-k--iša-ne--res-ane. Č---- d-- k--- n- p-------- Č-k-j d-k k-š- n- p-e-t-n-. --------------------------- Čekaj dok kiša ne prestane. 0
Pagaidi, kamēr es pabeigšu. Čeka- -ok ---r--m. Č---- d-- z------- Č-k-j d-k z-v-š-m- ------------------ Čekaj dok završim. 0
Pagaidi, kamēr viņš atnāks atpakaļ. Čeka- -ok-se--n -e --a--. Č---- d-- s- o- n- v----- Č-k-j d-k s- o- n- v-a-i- ------------------------- Čekaj dok se on ne vrati. 0
Es gaidu, kamēr mani mati būs sausi. J- č-k-- --k -i se---sa ne --uši. J- č---- d-- m- s- k--- n- o----- J- č-k-m d-k m- s- k-s- n- o-u-i- --------------------------------- Ja čekam dok mi se kosa ne osuši. 0
Es gaidu, kamēr beigsies filma. Ja ček-m-d-k-s- f--m-n- --v-ši. J- č---- d-- s- f--- n- z------ J- č-k-m d-k s- f-l- n- z-v-š-. ------------------------------- Ja čekam dok se film ne završi. 0
Es gaidu, kamēr luksoforā būs zaļā gaisma. Ja č---- d-k na--e-a-or--n- --de-z-l--o. J- č---- d-- n- s------- n- b--- z------ J- č-k-m d-k n- s-m-f-r- n- b-d- z-l-n-. ---------------------------------------- Ja čekam dok na semaforu ne bude zeleno. 0
Kad tu dosies atvaļinājumā? K-da-p----eš--- -o-i-n-i od-or? K--- p------ n- g------- o----- K-d- p-t-j-š n- g-d-š-j- o-m-r- ------------------------------- Kada putuješ na godišnji odmor? 0
Vēl pirms vasaras brīvdienām? Još-pr-je-lj--n-g -aspusta? J-- p---- l------ r-------- J-š p-i-e l-e-n-g r-s-u-t-? --------------------------- Još prije ljetnog raspusta? 0
Jā, pirms vēl sākas vasaras brīvdienas. D-,--oš--r--e n----p---- l----i---s----. D-- j-- p---- n--- p---- l----- r------- D-, j-š p-i-e n-g- p-č-e l-e-n- r-s-u-t- ---------------------------------------- Da, još prije nego počne ljetni raspust. 0
Salabo jumtu, pirms sākas ziema! Po-ra-- k-ov,--r--e-neg--š---počn- -im-. P------ k---- p---- n--- š-- p---- z---- P-p-a-i k-o-, p-i-e n-g- š-o p-č-e z-m-. ---------------------------------------- Popravi krov, prije nego što počne zima. 0
Nomazgā rokas, pirms tu sēdies pie galda! O-eri --ke, prij- -e------ sj-d-----a st-. O---- r---- p---- n--- š-- s------ z- s--- O-e-i r-k-, p-i-e n-g- š-o s-e-n-š z- s-o- ------------------------------------------ Operi ruke, prije nego što sjedneš za sto. 0
Aizver logu, pirms tu ej ārā! Za-vo-i --oz-r----ije-n-go-š-o i---eš. Z------ p------ p---- n--- š-- i------ Z-t-o-i p-o-o-, p-i-e n-g- š-o i-a-e-. -------------------------------------- Zatvori prozor, prije nego što izađeš. 0
Kad tu nāc mājās? Ka----e--d-ć- -u-i? K--- ć-- d--- k---- K-d- ć-š d-ć- k-ć-? ------------------- Kada ćeš doći kući? 0
Pēc nodarbībām? Na-o---a-t---? N---- n------- N-k-n n-s-a-e- -------------- Nakon nastave? 0
Jā, kad beidzas nodarbības. Da- nak-n ------ nasta-- završi. D-- n---- š-- s- n------ z------ D-, n-k-n š-o s- n-s-a-a z-v-š-. -------------------------------- Da, nakon što se nastava završi. 0
Pēc nelaimes gadījuma viņš vairs nevarēja strādāt. N--o----o -e i-ao -e-go-u, -n -i-e --j- -og-o--a---i. N---- š-- j- i--- n------- o- v--- n--- m---- r------ N-k-n š-o j- i-a- n-z-o-u- o- v-š- n-j- m-g-o r-d-t-. ----------------------------------------------------- Nakon što je imao nezgodu, on više nije mogao raditi. 0
Pēc tam, kad viņš zaudēja darbu, viņš devās uz Ameriku. Na--n-š----e-iz-ubi------o---n -e otišao --A-----u. N---- š-- j- i------ p----- o- j- o----- u A------- N-k-n š-o j- i-g-b-o p-s-o- o- j- o-i-a- u A-e-i-u- --------------------------------------------------- Nakon što je izgubio posao, on je otišao u Ameriku. 0
Pēc tam, kad viņš bija devies uz Ameriku, viņš kļuva bagāts. Nakon-----j- o---ao---A---ik----- se--bog-tio. N---- š-- j- o----- u A------- o- s- o-------- N-k-n š-o j- o-i-a- u A-e-i-u- o- s- o-o-a-i-. ---------------------------------------------- Nakon što je otišao u Ameriku, on se obogatio. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Kā apgūt divas valodas vienlaicīgi

Mūsdienās svešvalodas kļūst arvien svarīgākas. Daudzi cilvēki apgūst kādu svešvalodu. Bet pasaulē vēl ir daudz interesantu valodu. Līdz ar to, daudzi cilvēki apgūst vairākas valodas vienlaicīgi. Tā parasti nav problēma, ja bērni izaug divvalodīgi. Viņu smadzenes apgūst abas valodas automātiski. Kad viņi paliek vecāki, viņi atšķir, kas pieder kurai valodai. Divvalodīgie zin abu valodu tipiskās iezīmes. Pieaugušajiem tas ir savādā! Viņiem nav tik viegli apgūt divas valodas vienlaicīgi. Tiem, kuri mācas divas valodas vienlaicīgi, būtu ieteicams sekot dažiem likumiem. Pirmkārt, salīdzināt abas valodas ir svarīgi. Valodas, kas pieder pie vienas valodu saimes, bieži vien ir līdzīga viena otrai. Tas var novest pie to sajaukšanās. Tādēļ ir jēga analizēt abas valodas. Piemēram, var sastādīt saraktu. Tur Jūs variet pireakstīt, kas tām ir kopīgs un kas - atšķirīgs. Tādā veidā smadzenes ir spiestas pastiprināti strādāt ar abām valodām. Tās var labāk atcerēties, kādas ir abu valodu īpatnības. Vajadzētu izvēlēties arī atsevišķu krāsu un mapi priekš katras valodas. Tas palīdzētu skaidri nodalīt abas valodas vienu no otras. Ar atšķirīgu valodu mācīšanos ir savādāk. Divām, pilnīgi atšķirīgām valodā, nedraud sajaukšanās. Šajā gadījumā bīstami ir salīdzināt valodas vienu ar otru. Šajā gadījumā būtu labāk salīdzināt valodas ar savu dzimto valodu. Smadzenes strādās efektīvāk, ja tās redzēs kontrastus. Svarīgi ir abas valodas abgūt vienlīdz intensīvi. Smadzenēm, teorētiski, nerūp cik valodas tām jāmācas.