Sarunvārdnīca

lv Saikļi 1   »   eo Konjunkcioj 1

94 [deviņdesmit četri]

Saikļi 1

Saikļi 1

94 [naŭdek kvar]

Konjunkcioj 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu esperanto Spēlēt Vairāk
Pagaidi, kamēr pārstās lietus. A----- ĝis l- p--v-----os. A----- ĝ-- l- p---- ĉ----- A-e-d- ĝ-s l- p-u-o ĉ-s-s- -------------------------- Atendu ĝis la pluvo ĉesos. 0
Pagaidi, kamēr es pabeigšu. Atend----s--i --e---. A----- ĝ-- m- p------ A-e-d- ĝ-s m- p-e-o-. --------------------- Atendu ĝis mi pretos. 0
Pagaidi, kamēr viņš atnāks atpakaļ. A-en-u --- ----e-e---. A----- ĝ-- l- r------- A-e-d- ĝ-s l- r-v-n-s- ---------------------- Atendu ĝis li revenos. 0
Es gaidu, kamēr mani mati būs sausi. M- --en--s -is-m--j-h--oj -e-o-. M- a------ ĝ-- m--- h---- s----- M- a-e-d-s ĝ-s m-a- h-r-j s-k-s- -------------------------------- Mi atendas ĝis miaj haroj sekos. 0
Es gaidu, kamēr beigsies filma. M- atend-s -is-la f-l-o fi--tos. M- a------ ĝ-- l- f---- f------- M- a-e-d-s ĝ-s l- f-l-o f-n-t-s- -------------------------------- Mi atendas ĝis la filmo finitos. 0
Es gaidu, kamēr luksoforā būs zaļā gaisma. Mi ----d----is -a traf-klu-o-v--d-s. M- a------ ĝ-- l- t--------- v------ M- a-e-d-s ĝ-s l- t-a-i-l-m- v-r-o-. ------------------------------------ Mi atendas ĝis la trafiklumo verdos. 0
Kad tu dosies atvaļinājumā? Ki-m ----orv---r-- p-r --ri-? K--- v- f--------- p-- f----- K-a- v- f-r-e-u-o- p-r f-r-i- ----------------------------- Kiam vi forveturos por ferii? 0
Vēl pirms vasaras brīvdienām? Ĉu --t-- l- s-me--j-f-ri--? Ĉ- a---- l- s------ f------ Ĉ- a-t-ŭ l- s-m-r-j f-r-o-? --------------------------- Ĉu antaŭ la someraj ferioj? 0
Jā, pirms vēl sākas vasaras brīvdienas. Jes, ---a---- la s---ra----r-oj k--enci-o-. J--- a---- o- l- s------ f----- k---------- J-s- a-t-ŭ o- l- s-m-r-j f-r-o- k-m-n-i-o-. ------------------------------------------- Jes, antaŭ ol la someraj ferioj komenciĝos. 0
Salabo jumtu, pirms sākas ziema! Riparu--- tegm-nto- ---a- -- l- -i--ro kome---ĝo-. R----- l- t-------- a---- o- l- v----- k---------- R-p-r- l- t-g-e-t-n a-t-ŭ o- l- v-n-r- k-m-n-i-o-. -------------------------------------------------- Riparu la tegmenton antaŭ ol la vintro komenciĝos. 0
Nomazgā rokas, pirms tu sēdies pie galda! La-u --ajn --n-j---------ĝon-e. L--- v---- m----- a------------ L-v- v-a-n m-n-j- a-t-b-i-o-t-. ------------------------------- Lavu viajn manojn altabliĝonte. 0
Aizver logu, pirms tu ej ārā! Fe--u--a--e-----o- -liron-e. F---- l- f-------- e-------- F-r-u l- f-n-s-r-n e-i-o-t-. ---------------------------- Fermu la fenestron elironte. 0
Kad tu nāc mājās? K--- -- veno- hej-en? K--- v- v---- h------ K-a- v- v-n-s h-j-e-? --------------------- Kiam vi venos hejmen? 0
Pēc nodarbībām? Ĉ----s- -a --s-rua-o? Ĉ- p--- l- i--------- Ĉ- p-s- l- i-s-r-a-o- --------------------- Ĉu post la instruado? 0
Jā, kad beidzas nodarbības. J----p-s---ia- l- i-str-a-o -init-s. J--- p--- k--- l- i-------- f------- J-s- p-s- k-a- l- i-s-r-a-o f-n-t-s- ------------------------------------ Jes, post kiam la instruado finitos. 0
Pēc nelaimes gadījuma viņš vairs nevarēja strādāt. H---n-- --c-de---n,-li -e--lu -ovis-labor-. H------ a---------- l- n- p-- p---- l------ H-v-n-e a-c-d-n-o-, l- n- p-u p-v-s l-b-r-. ------------------------------------------- Havinte akcidenton, li ne plu povis labori. 0
Pēc tam, kad viņš zaudēja darbu, viņš devās uz Ameriku. P---int- --an-l-bor--, li ve--ris -l Usono. P------- s--- l------- l- v------ a- U----- P-r-i-t- s-a- l-b-r-n- l- v-t-r-s a- U-o-o- ------------------------------------------- Perdinte sian laboron, li veturis al Usono. 0
Pēc tam, kad viņš bija devies uz Ameriku, viņš kļuva bagāts. V-t--------l-U-o-o, li -i-iĝi-. V-------- a- U----- l- r------- V-t-r-n-e a- U-o-o- l- r-ĉ-ĝ-s- ------------------------------- Veturinte al Usono, li riĉiĝis. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Kā apgūt divas valodas vienlaicīgi

Mūsdienās svešvalodas kļūst arvien svarīgākas. Daudzi cilvēki apgūst kādu svešvalodu. Bet pasaulē vēl ir daudz interesantu valodu. Līdz ar to, daudzi cilvēki apgūst vairākas valodas vienlaicīgi. Tā parasti nav problēma, ja bērni izaug divvalodīgi. Viņu smadzenes apgūst abas valodas automātiski. Kad viņi paliek vecāki, viņi atšķir, kas pieder kurai valodai. Divvalodīgie zin abu valodu tipiskās iezīmes. Pieaugušajiem tas ir savādā! Viņiem nav tik viegli apgūt divas valodas vienlaicīgi. Tiem, kuri mācas divas valodas vienlaicīgi, būtu ieteicams sekot dažiem likumiem. Pirmkārt, salīdzināt abas valodas ir svarīgi. Valodas, kas pieder pie vienas valodu saimes, bieži vien ir līdzīga viena otrai. Tas var novest pie to sajaukšanās. Tādēļ ir jēga analizēt abas valodas. Piemēram, var sastādīt saraktu. Tur Jūs variet pireakstīt, kas tām ir kopīgs un kas - atšķirīgs. Tādā veidā smadzenes ir spiestas pastiprināti strādāt ar abām valodām. Tās var labāk atcerēties, kādas ir abu valodu īpatnības. Vajadzētu izvēlēties arī atsevišķu krāsu un mapi priekš katras valodas. Tas palīdzētu skaidri nodalīt abas valodas vienu no otras. Ar atšķirīgu valodu mācīšanos ir savādāk. Divām, pilnīgi atšķirīgām valodā, nedraud sajaukšanās. Šajā gadījumā bīstami ir salīdzināt valodas vienu ar otru. Šajā gadījumā būtu labāk salīdzināt valodas ar savu dzimto valodu. Smadzenes strādās efektīvāk, ja tās redzēs kontrastus. Svarīgi ir abas valodas abgūt vienlīdz intensīvi. Smadzenēm, teorētiski, nerūp cik valodas tām jāmācas.