Sarunvārdnīca

lv Saikļi 1   »   fi Konjunktioita 1

94 [deviņdesmit četri]

Saikļi 1

Saikļi 1

94 [yhdeksänkymmentäneljä]

Konjunktioita 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu somu Spēlēt Vairāk
Pagaidi, kamēr pārstās lietus. O-ot---unne---a-- lakka-. O---- k----- s--- l------ O-o-a k-n-e- s-d- l-k-a-. ------------------------- Odota kunnes sade lakkaa. 0
Pagaidi, kamēr es pabeigšu. O-o-- -u-nes --en---l-is. O---- k----- o--- v------ O-o-a k-n-e- o-e- v-l-i-. ------------------------- Odota kunnes olen valmis. 0
Pagaidi, kamēr viņš atnāks atpakaļ. Odo-------es --n tu-e- -akaisi-. O---- k----- h-- t---- t-------- O-o-a k-n-e- h-n t-l-e t-k-i-i-. -------------------------------- Odota kunnes hän tulee takaisin. 0
Es gaidu, kamēr mani mati būs sausi. O---an k-n-e- hiuks-n- -va- k----t. O----- k----- h------- o--- k------ O-o-a- k-n-e- h-u-s-n- o-a- k-i-a-. ----------------------------------- Odotan kunnes hiukseni ovat kuivat. 0
Es gaidu, kamēr beigsies filma. O--tan -u-n-- -lo-uv- l-----. O----- k----- e------ l------ O-o-a- k-n-e- e-o-u-a l-p-u-. ----------------------------- Odotan kunnes elokuva loppuu. 0
Es gaidu, kamēr luksoforā būs zaļā gaisma. Odo-an -unn-s li--enne--l--v---t-u-vihr-ä-s-. O----- k----- l----------- v------ v--------- O-o-a- k-n-e- l-i-e-n-v-l- v-i-t-u v-h-e-k-i- --------------------------------------------- Odotan kunnes liikennevalo vaihtuu vihreäksi. 0
Kad tu dosies atvaļinājumā? Mill-in l-hd-t -o-a--e? M------ l----- l------- M-l-o-n l-h-e- l-m-l-e- ----------------------- Milloin lähdet lomalle? 0
Vēl pirms vasaras brīvdienām? Vi-lä en-en-ke-äloma-? V---- e---- k--------- V-e-ä e-n-n k-s-l-m-a- ---------------------- Vielä ennen kesälomaa? 0
Jā, pirms vēl sākas vasaras brīvdienas. Kyllä- v---ä en-en -u-n--es----a -lka-. K----- v---- e---- k--- k------- a----- K-l-ä- v-e-ä e-n-n k-i- k-s-l-m- a-k-a- --------------------------------------- Kyllä, vielä ennen kuin kesäloma alkaa. 0
Salabo jumtu, pirms sākas ziema! Korj-- katt-, enn-- -u-n---lvi-t-le-. K----- k----- e---- k--- t---- t----- K-r-a- k-t-o- e-n-n k-i- t-l-i t-l-e- ------------------------------------- Korjaa katto, ennen kuin talvi tulee. 0
Nomazgā rokas, pirms tu sēdies pie galda! P----------, -nnen--uin---tuudut-pöyt-än. P--- k------ e---- k--- i------- p------- P-s- k-t-s-, e-n-n k-i- i-t-u-u- p-y-ä-n- ----------------------------------------- Pese kätesi, ennen kuin istuudut pöytään. 0
Aizver logu, pirms tu ej ārā! S-------k-n- -nn-----in m--et----s. S---- i----- e---- k--- m---- u---- S-l-e i-k-n- e-n-n k-i- m-n-t u-o-. ----------------------------------- Sulje ikkuna ennen kuin menet ulos. 0
Kad tu nāc mājās? Mi-lo---t-l-- -o-ii-? M------ t---- k------ M-l-o-n t-l-t k-t-i-? --------------------- Milloin tulet kotiin? 0
Pēc nodarbībām? O-e-u-----jälk-----? O-------- j--------- O-e-u-s-n j-l-e-n-ö- -------------------- Opetuksen jälkeenkö? 0
Jā, kad beidzas nodarbības. Ky--ä----n jälk--n ------etu--o- l--p---t. K----- s-- j------ k-- o----- o- l-------- K-l-ä- s-n j-l-e-n k-n o-e-u- o- l-p-u-u-. ------------------------------------------ Kyllä, sen jälkeen kun opetus on loppunut. 0
Pēc nelaimes gadījuma viņš vairs nevarēja strādāt. Onn------u-----älke-- h-n--- -oin-t--e--ä -ö--ä. O------------ j------ h-- e- v----- t---- t----- O-n-t-o-u-d-n j-l-e-n h-n e- v-i-u- t-h-ä t-i-ä- ------------------------------------------------ Onnettomuuden jälkeen hän ei voinut tehdä töitä. 0
Pēc tam, kad viņš zaudēja darbu, viņš devās uz Ameriku. Me-etet---ä--t--n--, h---m-u-t- --e-i-kaan. M----------- t------ h-- m----- A---------- M-n-t-t-y-ä- t-ö-s-, h-n m-u-t- A-e-i-k-a-. ------------------------------------------- Menetettyään työnsä, hän muutti Amerikkaan. 0
Pēc tam, kad viņš bija devies uz Ameriku, viņš kļuva bagāts. M--t-ää- Ame---kaa-, --n r-kastu-. M------- A---------- h-- r-------- M-n-y-ä- A-e-i-k-a-, h-n r-k-s-u-. ---------------------------------- Mentyään Amerikkaan, hän rikastui. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Kā apgūt divas valodas vienlaicīgi

Mūsdienās svešvalodas kļūst arvien svarīgākas. Daudzi cilvēki apgūst kādu svešvalodu. Bet pasaulē vēl ir daudz interesantu valodu. Līdz ar to, daudzi cilvēki apgūst vairākas valodas vienlaicīgi. Tā parasti nav problēma, ja bērni izaug divvalodīgi. Viņu smadzenes apgūst abas valodas automātiski. Kad viņi paliek vecāki, viņi atšķir, kas pieder kurai valodai. Divvalodīgie zin abu valodu tipiskās iezīmes. Pieaugušajiem tas ir savādā! Viņiem nav tik viegli apgūt divas valodas vienlaicīgi. Tiem, kuri mācas divas valodas vienlaicīgi, būtu ieteicams sekot dažiem likumiem. Pirmkārt, salīdzināt abas valodas ir svarīgi. Valodas, kas pieder pie vienas valodu saimes, bieži vien ir līdzīga viena otrai. Tas var novest pie to sajaukšanās. Tādēļ ir jēga analizēt abas valodas. Piemēram, var sastādīt saraktu. Tur Jūs variet pireakstīt, kas tām ir kopīgs un kas - atšķirīgs. Tādā veidā smadzenes ir spiestas pastiprināti strādāt ar abām valodām. Tās var labāk atcerēties, kādas ir abu valodu īpatnības. Vajadzētu izvēlēties arī atsevišķu krāsu un mapi priekš katras valodas. Tas palīdzētu skaidri nodalīt abas valodas vienu no otras. Ar atšķirīgu valodu mācīšanos ir savādāk. Divām, pilnīgi atšķirīgām valodā, nedraud sajaukšanās. Šajā gadījumā bīstami ir salīdzināt valodas vienu ar otru. Šajā gadījumā būtu labāk salīdzināt valodas ar savu dzimto valodu. Smadzenes strādās efektīvāk, ja tās redzēs kontrastus. Svarīgi ir abas valodas abgūt vienlīdz intensīvi. Smadzenēm, teorētiski, nerūp cik valodas tām jāmācas.