Sarunvārdnīca

lv Saikļi 1   »   hu Kötőszavak 1

94 [deviņdesmit četri]

Saikļi 1

Saikļi 1

94 [kilencvennégy]

Kötőszavak 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ungāru Spēlēt Vairāk
Pagaidi, kamēr pārstās lietus. Vár-, amí----áll-a- e-ő. V---- a--- e---- a- e--- V-r-, a-í- e-á-l a- e-ő- ------------------------ Várj, amíg eláll az eső. 0
Pagaidi, kamēr es pabeigšu. Várj, -m-- e-k-s-ü-ö-. V---- a--- e---------- V-r-, a-í- e-k-s-ü-ö-. ---------------------- Várj, amíg elkészülök. 0
Pagaidi, kamēr viņš atnāks atpakaļ. V--j----íg vi--za-ö-. V---- a--- v--------- V-r-, a-í- v-s-z-j-n- --------------------- Várj, amíg visszajön. 0
Es gaidu, kamēr mani mati būs sausi. Vá--k,--m---m----á------ha-a-. V----- a--- m-------- a h----- V-r-k- a-í- m-g-z-r-d a h-j-m- ------------------------------ Várok, amíg megszárad a hajam. 0
Es gaidu, kamēr beigsies filma. V--ok----í- bef--ező--k-- --l-. V----- a--- b---------- a f---- V-r-k- a-í- b-f-j-z-d-k a f-l-. ------------------------------- Várok, amíg befejeződik a film. 0
Es gaidu, kamēr luksoforā būs zaļā gaisma. V-r-k,-a-íg ------ je--ől-mp-. V----- a--- z--- a j---------- V-r-k- a-í- z-l- a j-l-ő-á-p-. ------------------------------ Várok, amíg zöld a jelzőlámpa. 0
Kad tu dosies atvaļinājumā? Mik-r-m-----------i? M---- m--- n-------- M-k-r m-s- n-a-a-n-? -------------------- Mikor mész nyaralni? 0
Vēl pirms vasaras brīvdienām? Még - n-----s-ü-e- e---t? M-- a n---- s----- e----- M-g a n-á-i s-ü-e- e-ő-t- ------------------------- Még a nyári szünet előtt? 0
Jā, pirms vēl sākas vasaras brīvdienas. Igen---i-l-t---e--ezd-di------ár- ----e-. I---- m------ m---------- a n---- s------ I-e-, m-e-ő-t m-g-e-d-d-k a n-á-i s-ü-e-. ----------------------------------------- Igen, mielőtt megkezdődik a nyári szünet. 0
Salabo jumtu, pirms sākas ziema! Ja---sd-k----t---t- mielő-----k-z-ő--- /--e-j-n - -él. J------ k- a t----- m------ e--------- / m----- a t--- J-v-t-d k- a t-t-t- m-e-ő-t e-k-z-ő-i- / m-g-ö- a t-l- ------------------------------------------------------ Javítsd ki a tetőt, mielőtt elkezdődik / megjön a tél. 0
Nomazgā rokas, pirms tu sēdies pie galda! M-ss--e-e-- m--l-------a-z--l--z--lsz. M--- k----- m------ a- a-------- ü---- M-s- k-z-t- m-e-ő-t a- a-z-a-h-z ü-s-. -------------------------------------- Moss kezet, mielőtt az asztalhoz ülsz. 0
Aizver logu, pirms tu ej ārā! Csuk---e----abl--ot----e-őtt----é-z. C---- b- a- a------- m------ k------ C-u-d b- a- a-l-k-t- m-e-ő-t k-m-s-. ------------------------------------ Csukd be az ablakot, mielőtt kimész. 0
Kad tu nāc mājās? Mik-- --ss---az-? M---- j---- h---- M-k-r j-s-z h-z-? ----------------- Mikor jössz haza? 0
Pēc nodarbībām? A--a--tá---tán? A t------ u---- A t-n-t-s u-á-? --------------- A tanítás után? 0
Jā, kad beidzas nodarbības. I-en--m-utá- befe---ő-ö-----tan---s. I---- m----- b----------- a t------- I-e-, m-u-á- b-f-j-z-d-t- a t-n-t-s- ------------------------------------ Igen, miután befejeződött a tanítás. 0
Pēc nelaimes gadījuma viņš vairs nevarēja strādāt. Miut-- ba-es-------t,---m------t-tö--- do----ni. M----- b------- v---- n-- t----- t---- d-------- M-u-á- b-l-s-t- v-l-, n-m t-d-t- t-b-é d-l-o-n-. ------------------------------------------------ Miután balesete volt, nem tudott többé dolgozni. 0
Pēc tam, kad viņš zaudēja darbu, viņš devās uz Ameriku. Miu-á---lv-szt--te a mu-k--, elm-nt------kába. M----- e---------- a m------ e----- A--------- M-u-á- e-v-s-t-t-e a m-n-á-, e-m-n- A-e-i-á-a- ---------------------------------------------- Miután elvesztette a munkát, elment Amerikába. 0
Pēc tam, kad viņš bija devies uz Ameriku, viņš kļuva bagāts. Miu--- elm--- A-----á--- g-z--- le-t. M----- e----- A--------- g----- l---- M-u-á- e-m-n- A-e-i-á-a- g-z-a- l-t-. ------------------------------------- Miután elment Amerikába, gazdag lett. 0

Kā apgūt divas valodas vienlaicīgi

Mūsdienās svešvalodas kļūst arvien svarīgākas. Daudzi cilvēki apgūst kādu svešvalodu. Bet pasaulē vēl ir daudz interesantu valodu. Līdz ar to, daudzi cilvēki apgūst vairākas valodas vienlaicīgi. Tā parasti nav problēma, ja bērni izaug divvalodīgi. Viņu smadzenes apgūst abas valodas automātiski. Kad viņi paliek vecāki, viņi atšķir, kas pieder kurai valodai. Divvalodīgie zin abu valodu tipiskās iezīmes. Pieaugušajiem tas ir savādā! Viņiem nav tik viegli apgūt divas valodas vienlaicīgi. Tiem, kuri mācas divas valodas vienlaicīgi, būtu ieteicams sekot dažiem likumiem. Pirmkārt, salīdzināt abas valodas ir svarīgi. Valodas, kas pieder pie vienas valodu saimes, bieži vien ir līdzīga viena otrai. Tas var novest pie to sajaukšanās. Tādēļ ir jēga analizēt abas valodas. Piemēram, var sastādīt saraktu. Tur Jūs variet pireakstīt, kas tām ir kopīgs un kas - atšķirīgs. Tādā veidā smadzenes ir spiestas pastiprināti strādāt ar abām valodām. Tās var labāk atcerēties, kādas ir abu valodu īpatnības. Vajadzētu izvēlēties arī atsevišķu krāsu un mapi priekš katras valodas. Tas palīdzētu skaidri nodalīt abas valodas vienu no otras. Ar atšķirīgu valodu mācīšanos ir savādāk. Divām, pilnīgi atšķirīgām valodā, nedraud sajaukšanās. Šajā gadījumā bīstami ir salīdzināt valodas vienu ar otru. Šajā gadījumā būtu labāk salīdzināt valodas ar savu dzimto valodu. Smadzenes strādās efektīvāk, ja tās redzēs kontrastus. Svarīgi ir abas valodas abgūt vienlīdz intensīvi. Smadzenēm, teorētiski, nerūp cik valodas tām jāmācas.