Sarunvārdnīca

lv Saikļi 1   »   lt Jungtukai 1

94 [deviņdesmit četri]

Saikļi 1

Saikļi 1

94 [devyniasdešimt keturi]

Jungtukai 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu lietuviešu Spēlēt Vairāk
Pagaidi, kamēr pārstās lietus. Pal--k, kol ----s-s lie---. P------ k-- l------ l------ P-l-u-, k-l l-a-s-s l-e-u-. --------------------------- Palauk, kol liausis lietus. 0
Pagaidi, kamēr es pabeigšu. Pala-k, kol (a-) -usir-o-i-. P------ k-- (--- s---------- P-l-u-, k-l (-š- s-s-r-o-i-. ---------------------------- Palauk, kol (aš) susiruošiu. 0
Pagaidi, kamēr viņš atnāks atpakaļ. Pala-k--kol--i- gr--. P------ k-- j-- g---- P-l-u-, k-l j-s g-į-. --------------------- Palauk, kol jis grįš. 0
Es gaidu, kamēr mani mati būs sausi. (-š- --l---siu- ko- iš----- ------lau---. (--- p--------- k-- i------ m--- p------- (-š- p-l-u-s-u- k-l i-d-i-s m-n- p-a-k-i- ----------------------------------------- (Aš) palauksiu, kol išdžius mano plaukai. 0
Es gaidu, kamēr beigsies filma. (Aš)-pal-uk-iu-------aig-i- f-l---. (--- p--------- k-- b------ f------ (-š- p-l-u-s-u- k-l b-i-s-s f-l-a-. ----------------------------------- (Aš) palauksiu, kol baigsis filmas. 0
Es gaidu, kamēr luksoforā būs zaļā gaisma. (Aš)-pa--u-s--,--o- -ž--degs-ž-l-- šv--so-oro -vi-sa. (--- p--------- k-- u------- ž---- š--------- š------ (-š- p-l-u-s-u- k-l u-s-d-g- ž-l-a š-i-s-f-r- š-i-s-. ----------------------------------------------------- (Aš) palauksiu, kol užsidegs žalia šviesoforo šviesa. 0
Kad tu dosies atvaļinājumā? K--a-(--)-vyks- --o-to-ų? K--- (--- v---- a-------- K-d- (-u- v-k-i a-o-t-g-? ------------------------- Kada (tu) vyksi atostogų? 0
Vēl pirms vasaras brīvdienām? A---a- -rieš va-aros -tost-gas? A- d-- p---- v------ a--------- A- d-r p-i-š v-s-r-s a-o-t-g-s- ------------------------------- Ar dar prieš vasaros atostogas? 0
Jā, pirms vēl sākas vasaras brīvdienas. Taip- --- p--e- pr-s-d-d--t---sar-s-at---o-o-s. T---- d-- p---- p---------- v------ a---------- T-i-, d-r p-i-š p-a-i-e-a-t v-s-r-s a-o-t-g-m-. ----------------------------------------------- Taip, dar prieš prasidedant vasaros atostogoms. 0
Salabo jumtu, pirms sākas ziema! S-ta--y---t-gą,-k-l-dar ---r--id-jo ---ma. S------- s----- k-- d-- n---------- ž----- S-t-i-y- s-o-ą- k-l d-r n-p-a-i-ė-o ž-e-a- ------------------------------------------ Sutaisyk stogą, kol dar neprasidėjo žiema. 0
Nomazgā rokas, pirms tu sēdies pie galda! Prieš sės--mas-prie --al-----i-la-k ----as. P---- s------- p--- s---- n-------- r------ P-i-š s-s-a-a- p-i- s-a-o n-s-p-a-k r-n-a-. ------------------------------------------- Prieš sėsdamas prie stalo nusiplauk rankas. 0
Aizver logu, pirms tu ej ārā! Pri------ida-as-užd-r-k-la--ą. P---- i-------- u------ l----- P-i-š i-e-d-m-s u-d-r-k l-n-ą- ------------------------------ Prieš išeidamas uždaryk langą. 0
Kad tu nāc mājās? Kad- -a----i nam-? K--- p------ n---- K-d- p-r-i-i n-m-? ------------------ Kada pareisi namo? 0
Pēc nodarbībām? Po-p-----? P- p------ P- p-m-k-? ---------- Po pamokų? 0
Jā, kad beidzas nodarbības. T-i-, --i-b-ig-is p-m-k-s / p--i---gus pam-ko--. T---- k-- b------ p------ / p--------- p-------- T-i-, k-i b-i-s-s p-m-k-s / p-s-b-i-u- p-m-k-m-. ------------------------------------------------ Taip, kai baigsis pamokos / pasibaigus pamokoms. 0
Pēc nelaimes gadījuma viņš vairs nevarēja strādāt. P- a-ar--o--- ----o--kai--am-įvy-- -varij-, /-ji---egalė-o-d-u-i----ir-ti. P- a------- / p- t-- k-- j-- į---- a------- / j-- n------- d------ d------ P- a-a-i-o- / p- t-, k-i j-m į-y-o a-a-i-a- / j-s n-g-l-j- d-u-i-u d-r-t-. -------------------------------------------------------------------------- Po avarijos / po to, kai jam įvyko avarija, / jis negalėjo daugiau dirbti. 0
Pēc tam, kad viņš zaudēja darbu, viņš devās uz Ameriku. P- t-- -a--jis n-teko -ar--- iš--ko į-A-er-ką. P- t-- k-- j-- n----- d----- i----- į A------- P- t-, k-i j-s n-t-k- d-r-o- i-v-k- į A-e-i-ą- ---------------------------------------------- Po to, kai jis neteko darbo, išvyko į Ameriką. 0
Pēc tam, kad viņš bija devies uz Ameriku, viņš kļuva bagāts. Po--o, k-i ji---š--ko ---meriką--ji- -r---r-ė-o. P- t-- k-- j-- i----- į A------- j-- p---------- P- t-, k-i j-s i-v-k- į A-e-i-ą- j-s p-a-u-t-j-. ------------------------------------------------ Po to, kai jis išvyko į Ameriką, jis praturtėjo. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Kā apgūt divas valodas vienlaicīgi

Mūsdienās svešvalodas kļūst arvien svarīgākas. Daudzi cilvēki apgūst kādu svešvalodu. Bet pasaulē vēl ir daudz interesantu valodu. Līdz ar to, daudzi cilvēki apgūst vairākas valodas vienlaicīgi. Tā parasti nav problēma, ja bērni izaug divvalodīgi. Viņu smadzenes apgūst abas valodas automātiski. Kad viņi paliek vecāki, viņi atšķir, kas pieder kurai valodai. Divvalodīgie zin abu valodu tipiskās iezīmes. Pieaugušajiem tas ir savādā! Viņiem nav tik viegli apgūt divas valodas vienlaicīgi. Tiem, kuri mācas divas valodas vienlaicīgi, būtu ieteicams sekot dažiem likumiem. Pirmkārt, salīdzināt abas valodas ir svarīgi. Valodas, kas pieder pie vienas valodu saimes, bieži vien ir līdzīga viena otrai. Tas var novest pie to sajaukšanās. Tādēļ ir jēga analizēt abas valodas. Piemēram, var sastādīt saraktu. Tur Jūs variet pireakstīt, kas tām ir kopīgs un kas - atšķirīgs. Tādā veidā smadzenes ir spiestas pastiprināti strādāt ar abām valodām. Tās var labāk atcerēties, kādas ir abu valodu īpatnības. Vajadzētu izvēlēties arī atsevišķu krāsu un mapi priekš katras valodas. Tas palīdzētu skaidri nodalīt abas valodas vienu no otras. Ar atšķirīgu valodu mācīšanos ir savādāk. Divām, pilnīgi atšķirīgām valodā, nedraud sajaukšanās. Šajā gadījumā bīstami ir salīdzināt valodas vienu ar otru. Šajā gadījumā būtu labāk salīdzināt valodas ar savu dzimto valodu. Smadzenes strādās efektīvāk, ja tās redzēs kontrastus. Svarīgi ir abas valodas abgūt vienlīdz intensīvi. Smadzenēm, teorētiski, nerūp cik valodas tām jāmācas.