Sarunvārdnīca

lv Saikļi 1   »   no Konjunksjoner 1

94 [deviņdesmit četri]

Saikļi 1

Saikļi 1

94 [nittifire]

Konjunksjoner 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu norvēģu Spēlēt Vairāk
Pagaidi, kamēr pārstās lietus. Ve-- t---de- h---s-u--et---reg-e. V--- t-- d-- h-- s------ å r----- V-n- t-l d-t h-r s-u-t-t å r-g-e- --------------------------------- Vent til det har sluttet å regne. 0
Pagaidi, kamēr es pabeigšu. V------- je--er ferdi-. V--- t-- j-- e- f------ V-n- t-l j-g e- f-r-i-. ----------------------- Vent til jeg er ferdig. 0
Pagaidi, kamēr viņš atnāks atpakaļ. Vent---- h-n ----e---i-ba-e. V--- t-- h-- k----- t------- V-n- t-l h-n k-m-e- t-l-a-e- ---------------------------- Vent til han kommer tilbake. 0
Es gaidu, kamēr mani mati būs sausi. J-- ven----ti- -året m-t- -- t--t. J-- v----- t-- h---- m--- e- t---- J-g v-n-e- t-l h-r-t m-t- e- t-r-. ---------------------------------- Jeg venter til håret mitt er tørt. 0
Es gaidu, kamēr beigsies filma. J-g---nte- -i--fi--en -r-ov-r. J-- v----- t-- f----- e- o---- J-g v-n-e- t-l f-l-e- e- o-e-. ------------------------------ Jeg venter til filmen er over. 0
Es gaidu, kamēr luksoforā būs zaļā gaisma. J-g----t---til l-se--e- -rønt. J-- v----- t-- l---- e- g----- J-g v-n-e- t-l l-s-t e- g-ø-t- ------------------------------ Jeg venter til lyset er grønt. 0
Kad tu dosies atvaļinājumā? Nå- r-iser--u p- f-r-e? N-- r----- d- p- f----- N-r r-i-e- d- p- f-r-e- ----------------------- Når reiser du på ferie? 0
Vēl pirms vasaras brīvdienām? Fø--so----f--i--? F-- s------------ F-r s-m-e-f-r-e-? ----------------- Før sommerferien? 0
Jā, pirms vēl sākas vasaras brīvdienas. Ja---ø--so-m-rf----n be-y-n-r. J-- f-- s----------- b-------- J-, f-r s-m-e-f-r-e- b-g-n-e-. ------------------------------ Ja, før sommerferien begynner. 0
Salabo jumtu, pirms sākas ziema! Fiks-----t før-v-n-e--n k-m-e-. F--- t---- f-- v------- k------ F-k- t-k-t f-r v-n-e-e- k-m-e-. ------------------------------- Fiks taket før vinteren kommer. 0
Nomazgā rokas, pirms tu sēdies pie galda! V--k--e-den----r--- se-t-r-deg-v----o--et. V--- h------ f-- d- s----- d-- v-- b------ V-s- h-n-e-e f-r d- s-t-e- d-g v-d b-r-e-. ------------------------------------------ Vask hendene før du setter deg ved bordet. 0
Aizver logu, pirms tu ej ārā! L--k-v--d--t--ør-d- -år-u-. L--- v------ f-- d- g-- u-- L-k- v-n-u-t f-r d- g-r u-. --------------------------- Lukk vinduet før du går ut. 0
Kad tu nāc mājās? N---ko-m---d- hj-m? N-- k----- d- h---- N-r k-m-e- d- h-e-? ------------------- Når kommer du hjem? 0
Pēc nodarbībām? Et--- u-d-r-is-in---? E---- u-------------- E-t-r u-d-r-i-n-n-e-? --------------------- Etter undervisningen? 0
Jā, kad beidzas nodarbības. Ja- --t-r a- -nd--v----nge- e- over. J-- e---- a- u------------- e- o---- J-, e-t-r a- u-d-r-i-n-n-e- e- o-e-. ------------------------------------ Ja, etter at undervisningen er over. 0
Pēc nelaimes gadījuma viņš vairs nevarēja strādāt. E--er a--h------de h--t--- u--kk-----n- ha--ikke --b-------er. E---- a- h-- h---- h--- e- u----- k---- h-- i--- j---- l------ E-t-r a- h-n h-d-e h-t- e- u-y-k- k-n-e h-n i-k- j-b-e l-n-e-. -------------------------------------------------------------- Etter at han hadde hatt en ulykke kunne han ikke jobbe lenger. 0
Pēc tam, kad viņš zaudēja darbu, viņš devās uz Ameriku. Ette--at -a---ad-e--i-tet------n --o--an -il Amer-k-. E---- a- h-- h---- m----- j----- d-- h-- t-- A------- E-t-r a- h-n h-d-e m-s-e- j-b-e- d-o h-n t-l A-e-i-a- ----------------------------------------------------- Etter at han hadde mistet jobben dro han til Amerika. 0
Pēc tam, kad viņš bija devies uz Ameriku, viņš kļuva bagāts. Et-e---- --n-had-- --att--i- Am-ri-a-b---ha- -ik. E---- a- h-- h---- d---- t-- A------ b-- h-- r--- E-t-r a- h-n h-d-e d-a-t t-l A-e-i-a b-e h-n r-k- ------------------------------------------------- Etter at han hadde dratt til Amerika ble han rik. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Kā apgūt divas valodas vienlaicīgi

Mūsdienās svešvalodas kļūst arvien svarīgākas. Daudzi cilvēki apgūst kādu svešvalodu. Bet pasaulē vēl ir daudz interesantu valodu. Līdz ar to, daudzi cilvēki apgūst vairākas valodas vienlaicīgi. Tā parasti nav problēma, ja bērni izaug divvalodīgi. Viņu smadzenes apgūst abas valodas automātiski. Kad viņi paliek vecāki, viņi atšķir, kas pieder kurai valodai. Divvalodīgie zin abu valodu tipiskās iezīmes. Pieaugušajiem tas ir savādā! Viņiem nav tik viegli apgūt divas valodas vienlaicīgi. Tiem, kuri mācas divas valodas vienlaicīgi, būtu ieteicams sekot dažiem likumiem. Pirmkārt, salīdzināt abas valodas ir svarīgi. Valodas, kas pieder pie vienas valodu saimes, bieži vien ir līdzīga viena otrai. Tas var novest pie to sajaukšanās. Tādēļ ir jēga analizēt abas valodas. Piemēram, var sastādīt saraktu. Tur Jūs variet pireakstīt, kas tām ir kopīgs un kas - atšķirīgs. Tādā veidā smadzenes ir spiestas pastiprināti strādāt ar abām valodām. Tās var labāk atcerēties, kādas ir abu valodu īpatnības. Vajadzētu izvēlēties arī atsevišķu krāsu un mapi priekš katras valodas. Tas palīdzētu skaidri nodalīt abas valodas vienu no otras. Ar atšķirīgu valodu mācīšanos ir savādāk. Divām, pilnīgi atšķirīgām valodā, nedraud sajaukšanās. Šajā gadījumā bīstami ir salīdzināt valodas vienu ar otru. Šajā gadījumā būtu labāk salīdzināt valodas ar savu dzimto valodu. Smadzenes strādās efektīvāk, ja tās redzēs kontrastus. Svarīgi ir abas valodas abgūt vienlīdz intensīvi. Smadzenēm, teorētiski, nerūp cik valodas tām jāmācas.